Pirmdiena, 2020. gada 19. oktobris

Drosma, Drosmis, Elīna

12. augusts (2013) 09:54

Kanādietis, kuru Bils Geits dēvē par „vienu no maniem iecienītākajiem autoriem" (1)

Uzņēmuma Microsoft dibinātājs un filantrops Bils Geits publicējis personīgo vasaras lasāmvielas sarakstu savā blogā “Geita piezīmes”. Starp astoņām grāmatām divām ir viens autors – Kanādas goda profesors, par kuru jūs, iespējams, nekad neesat dzirdējuši – Vaclavs Smils, raksta izdevums Quarz.

„Cenšos izlasīt visu, ko viņš raksta, taču viņš strādā tik ātri, ka netieku viņam līdzi,” tā Geits par Smilu raksta savā blogā.

Smilu, kurš līdz 2011.gadam bija pasniedzējs Vides un ģeogrāfijas fakultātē Manitobas universitātē, var raksturot tikai kā starpdisciplīnu zinātnieku. Viņš ir rakstījis par daudziem globāli svarīgiem jautājumiem un tendencēm, lai gan vairāk uzmanības tiecas pievērst enerģijai, pārtikas ražošanai un videi. Smila grāmatas Geita vasaras lasāmvielas sarakstā ir par ražošanas pagrimumu ASV, kā arī par suši un gaļas ēšanas apjoma palielināšanos Japānā. Viņš arī ir publicējis grāmatas par minerālmēslojuma radīšanu, dīzeļdzinējiem un reaktīvajām turbīnām, kuru dēļ ir iespējama globālā tirdzniecība, un Ķīnas izaugsmes limitiem. Smila grāmatu skaits decembrī sasniegs 34, bez tam viņš ir izdevis simtiem akadēmiskos referātus. Smilam ir 69 gadi.

Smila intelektuālā negausība ir tieši tas, kas pievelk Geitu, kurš arī ir nesātīgs lasītājs ar plašām interesēm. „Smils var rakstīt par gaļas ēšanu starp bonobo pērtiķiem vai par vidējo cilvēka dzīves ilgumu Romas impērijas laikā,” Geits raksta savā apskatā par vienu no Smila jaunākajā grāmatām Harvesting the Biosphere. „Vārds „erudīts” tika izgudrots, lai aprakstītu tādus cilvēkus kā viņš.”

Quarz runāja ar Smilu par viņa pagātni un jaunākajām grāmatām. Viņš ir spirdzinoši gudrs un lietišķs akadēmiķis, kurš pārņemts ar globālajām sistēmām un kuram nav mobilā tālruņa. Viņa idejas lāgā neiederas nevienā ideoloģijā: viņš vienlaikus pierāda, ka rietumos dzīvojošajiem vajadzētu ēst mazāk gaļu vides iemeslu dēļ, kā arī, ka rietumu valdībām nevajadzētu kopīgi nopūlēties fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanai.


Fragments no šīs intervijas:


Jūsu intereses ir neiedomājami plašas. Kāda tieši ir jūsu izglītība?

Es esmu klasiskās, vecmodīgās Eiropas izglītības, kas ir ar plašu bāzi, produkts. Ja vēlaties iegūt zinātnisko grādu pasaulē, jums ir jāmācās viss kaut kas. Es studēju to, ko vācieši sauc par Naturwissenschaften - dabas zinības. Visu no bioloģijas līdz ģeoloģijai - kā veidojas mākoņi, kā dzīvo dzīvnieki un no kā sastāv ieži. Tāpēc es zinu par dabu. Punkts.

Esmu izlasījis apmēram 80 grāmatas ik gadu aizvadīto 50 gadu laikā. Man ir bijusi kulturāla audzināšana. Man nav mobilā tālruņa. Ja viss laiks ir jāpavada, pārbaudot īsziņas vai atjauninot savu profilu tīklā Facebook (protams, ka man nav Facebook lapas), tad lasīšanai vairs nepietiek laika.


Kāda bija galvenā mācība, ko guvāt, rakstot grāmatu Harvesting the Biosphere?

Biosfēras novākšana joprojām ir visfundamentālākā cilvēku darbība. Bez tās visi būtu miruši, patiešām. Mēs varētu diezgan labi iztikt bez mikroshēmām vai biznesa vietnes Atlantic Monthly, norobežotām kopienām, Guči un liela iekšzemes kopprodukta pieauguma. Taču mēs nevaram iztikt bez ražas novākšanas un mežu ciršanas. Neviena cilvēku civilizācija nekad nevarētu pastāvēt neatkarīgi no fotosintēzes.
Cilvēki ir pārņemti ar elektronikas progresu, ātrgaitas mašīnām un tamlīdzīgām lietām, taču prioritāte ir svarīgākajam. Ja jūs jautātu, „kas ir bijis vissvarīgākais izgudrojums aizvadīto 100, 150 gadu laikā”, tad tā ir amonjaka sintēze. Ja nevarētu sintezēt amonjaku, paņemot slāpekli no gaisa, ūdeņradi no dabasgāzes un saspiest tos kopā Hābera-Boša procesā... ja mēs to nevarētu paveikt slāpekļa minerālmēslu iegūšanai, tad tagad nevarētu izaudzināt pietiekami daudz pārtikas apmēram 40% cilvēku. Tas ir apmēram trīs miljardi cilvēku. Eksistenciālajā ziņā, tas ir vissvarīgākais izgudrojums.


Šī gada sākumā jūs laidāt klajā grāmatu Should We Eat Meat (Vai mums vajadzētu ēst gaļu)? Tātad, vai mums vajadzētu to ēst?

Es teiktu, ka mums vajadzētu ēst gaļu, bet ar mēru.


Augustā jums iznākusi cita grāmata, kas sauksies Made in the USA: The Rise and Retreat of American Manufacturing (Ražots ASV: Amerikas ražošanas pacēlums un kritums). Vai varat pateikt, par ko ir šī grāmata?

Šī grāmata man sagādās neticami daudz raižu.

Iemesls ir tāds, ka cilvēki domā, ka ASV ražošanā ir uzplaukums, taču, protams, tā nav. Aizvadītajos 12 gados Amerika ir zaudējusi 7 miljonus ražošanas darba vietu un ir atguvusi 400 000. Vai jūs to sauktu par uzplaukumu? Noteikti, ka nē. Uzplaukums ir krāšņa izaugsme, kas pārsniedz iepriekšējo stāvokli. ASV nekad neatgūs tos miljonus darbavietu. Nekad. Nekad.

Cilvēki domā, ka tāpēc, ka dziļā slānekļa gāze ir lēta, visi tagad nāks un apmetīsies ASV. Nu, ja jūs dosities uz ASV un atvērsiet naftas ķīmijas rūpnīcu, tas ir jauki, bet cik daudz cilvēku naftas ķīmijas rūpnīca nodarbinās? Vai esat redzējuši lielu rafinēšanas rūpnīcu? Kādi 20 cilvēki sēž pie vadības ierīcēm un vada visu rafinēšanas procesu. Šīs modernās rūpniecības nenodarbina cilvēkus.

Un visbeidzot, grāmata Making the Modern World: Materials and Dematerialization (Modernās pasaules veidošana: materiāli un dematerializācija) būs pieejama decembrī. Ko jūs varētu teikt par to?

Cilvēki uzskata, ka mums klājas labāk, jo mēs dematerializējamies. Paskatieties uz savu iPhone. Ideāls dematerializācijas piemērs. Pirms tam jums bija vajadzīgs - kas? Modinātājpulkstenis. Tālrunis. Fotoaparāts. Kompass un karte. Tagad jums nekas no tā visa vairs nav vajadzīgs – jums ir vajadzīgs tikai mobilais tālrunis. Tāpēc tā vietā, lai jums būtu liels lērums ar visām šīm lietām kā iepriekš, jūs dematerializējaties.

Nu, labi. Bet vai jūs zināt, cik daudz šo mobilo tālruņu mēs izsviežam ārā ik pēc deviņiem mēnešiem? Vienu miljardu. Mēs redzam dematerializāciju tikai relatīvi. Mūsu ledusskapji sver mazāk nekā pirms 20 gadiem, tie ir labāk izolēti un labāk izgatavoti. Mūsu elektronika noteikti sver mazāk nekā pirms 20 gadiem. (Bet, protams, mūsu mašīnas nesver mazāk, jo vairums mūsu mašīnu ir Ziemeļamerikas džipi.)

Daudzas lietas dematerializējas, taču tās dematerializējas pa vienai. Tomēr mēs pārdodam daudz vairāk lietu, tāpēc kopējā izteiksmē globālais patēriņš plaši pieaug. Tas ir kā ar efektīvu enerģijas patēriņu. Mēs palielinām enerģijas patēriņa efektivitāti, bet iegādājamies viena televizora vietā trīs. Attiecībā uz vienu ledusskapi, vienu televizoru, vienu mašīnu patēriņš ir samazinājies. Taču kopumā patēriņš pieaug.


Runājot par patēriņu, jūs kritiski izsakāties par atjaunojamo enerģiju. Vai varat paskaidrot kāpēc?

Man patīk atjaunojamā enerģija, bet ne tās uzspiešana vai bezgalīga dolāru tērēšana tai. Lai tā attīstās organiski. Tāpat kā ar ikvienu jaunu enerģijas formu, tas prasīs laiku. Visas šīs prognozes — 20% līdz 2020.gadam, 30% līdz 2030.gadam — tā jau vairs nav zinātne, bet gan burvju māksla.

Ja jūs uz to skatāties no planētas viedokļa, tā ir ārpus mūsu rokām. Globālās enerģijas lietošanas ziņā ASV joprojām ir otrajā vietā, bet Ķīna – pirmajā. Kāds būtu iemesls steidzīgi pāriet uz atjaunojamo enerģiju? Globālā sasilšana. Bet Ķīna sadedzinās pēdējo akmeņogļu gabaliņu, ko tā varēs iegūt. Tāpēc vienalga, ko jūs darīsiet ASV vai Vācijā, tas būs nebūtiski, jo Ķīna to noslaucīs dažu nedēļu vai mēnešu laikā.


Jums ir 14 „Noderīgas saites” jūsu mājas lapā, tai skaitā saites uz suši enciklopēdiju, diagramma ar ogļskābās gāzes līmeni atmosfērā un Gūtenberga projekts. Kāpēc jūs nolēmāt iekļaut arī saiti uz uzņēmuma Boeing mājas lapu?

Tāpēc, ka man patīk lidmašīnas. Kā cilvēks, kurš domā par sistēmām, šī ir viena no maksimālajām lietu sistēmām. Jums ir vajadzīgi nevainojami materiāli, jums ir vajadzīgs alumīnijs un tērauds, jums ir vajadzīgs pirmiekustinātājs – skaists dzinējs. Esmu sarakstījis veselu grāmatu par globalizācijas pirmiekustinātājiem - reaktīvajiem dzinējiem un dīzeļdzinējiem. Lai tās lidotu, jums ir vajadzīgas elektroniskās vadības sistēmas, jums ir jāpārbauda laika apstākļi, un jums ir vajadzīgs satelīts un komunikāciju sistēmas. Tas ir pārsteidzoši. Tā ir teicama sistēma. Plus, jums ir vajadzīga lidosta ar skrejceļiem, kas ir uzbūvēti no smagā betona. Tā ir brīnišķīga sistēma.


Kādas ir tēmas, par kurām jūs gribētu rakstīt, taču neesat vēl to izdarījis?

Ak, tas ir lielisks jautājums. Ir kādas 77, par kurām es nekad nerakstīšu, jo esmu jau vecs vīrs. Man patiktu rakstīt par daudz ko. Varbūt, ka tomēr kaut ko no tā es uzrakstīšu, un lai nepiesauktu nelaimi, es tās neminēšu.

Man padomā ir tik daudz vēsturisku lietu, skatoties dziļi, dziļi vēsturē. Ne tikai karaļi un karalienes, politiķi, slepkavības un kaujas, bet pārtikas vēsture, celtniecības vēsture, materiālu civilizācija. Idejas tiek interpretētas un pārinterpretētas, taču celtnes paliek celtnes.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

sancho

2013-10-24 09:16:20

Ziņot

"...lai nepiesauktu nelaimi..." no cilvēka, kas pozicionē sevi kā zinātnieku, izklausās prasti un rada šaubas, vai tikai saruna nav ar parastu grafomānu. Jebkurš saprātīgs arguments būtu derējis tā vietā.

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Maiks Taisons: "Es vairs neesmu cīnītājs"

Skolēns, kurš uzlaboja E-klasi, aicināts darbā starptautiskā industrijas gigantā (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv