Pirmdiena, 2020. gada 19. oktobris

Drosma, Drosmis, Elīna

Visi autora raksti

7. novembris (2011) 05:26

Agneta Niedra

Juris Žagars par sevi kā šarmantu mīlnieku un pavāru, par visām savām sievietēm (42) 

Talantīgs un šarmants. Kino un  Dailes teātra aktieris, kaislīgs slēpotājs un „Žagarkalna” slēpošanas trases īpašnieks, Cēsu Mākslas festivāla organizators un veiksmīgs uzņēmējs Juris Žagars.

Viņa sabiedrībā sievietēm vaigos iesitas sārtums, bet kungi iztaisno muguras. Pagājušajā ziemā Juris Žagars nosvinēja 50 gadu jubileju, taču visi, kuri pazīst šo vienmēr enerģisko un optimistisko kungu, var apliecināt, ka viņš ir lielisks piemērs tam, ka pasē rakstītais gaduskaitlis ne vienmēr atbilst cilvēka patiesajam vecumam. Jura fizisko formu varētu apskaust liela daļa trīsdesmitgadnieku.

„Esmu kā sporta motocikls, kas uz maziem apgriezieniem vienkārši nedarbojas,”

saka aktieris. Pat augšup pa kāpnēm uz Dailes teātra ceturto stāvu aktieris mēro uzskriedams pa diviem pakāpieniem uzreiz. No grimētavas tiek „palūgts”  aiziet aktierim Kristapam Rasimam, kurš, šķiet, bija plānojis tur nosnausties. Iekārtojamies ērti viens otram iepretī un saruna var sākties.


UZZIŅAI - Žagara privātā dzīve:

38 gadu vecumā Juris Žagars izšķīrās no pirmās sievas un abu dēlu – Matīsa un Jāņa - mātes filozofes Tatjanas Žagares, ar kuru kopā laulībā bija pavadījis 20 gadus. Neilgi pēc tam aktieris mija  gredzenus ar brāļa, Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara kolēģi Indru Lūkinu. Šī laulība ilga septiņu gadus, tās laikā piedzima meita Ieva. Šobrīd Juris Žagars ir kopā ar „Žagarkalna” kaimiņmāju mantinieci, aviokompānijas „British Airways” menedžeri Londonā Trūdiju Kītu. Jura Žagara labākais draugs jau kopš agras bērnības ir ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ar kuru kopā aktieris mācījies Cēsu vidusskolā. Jau piekto vasaru Juris Žagars velta Cēsu Mākslas festivāla organizēšanai.


Cik liela piepūle bija nepieciešama, lai gūtu panākumus?

Nezinu, ko darītu bez savas grāmatvedes. Mūsu sadarbība ilgst jau divdesmit gadus un viņa ir īsts atradums! Tās jau ir pavisam nopietnas attiecības (smejas). Nopietnākas par  dažu labu laulību!

Jums pārsvarā tiek iedalītas lomas, kurās spēlējat  šarmantu pavedinātāju, mīlnieku. Cik lielā mērā tas atbilst jūsu raksturam?

Tas tā ir tikai uz skatuves. Es negribētu uzņemties atbildību un apgalvot, ka esmu šarmants mīlnieks, visdrīzāk - nē. Kādreiz savā dzīvē esmu spēlējis mīlnieka lomu, kādreiz esmu bijis šarmants, bet tas ir tikai tēls – profesija, darbs.

Kura ir jūsu mīļākā loma?

Es nevaru nosaukt tikai vienu. Teātris ir īpatnējs ar to, ka emocijas un atmiņas mirst ātri. Tajā brīdī, kad tu spēlē kādu lomu, tā ir tev mīļa, bet kad izrādi noņem no repertuāra, tā ļoti ātri aizmirstas. Teātrī kā nekur citur darbojas princips: divreiz vienā upē neiekāpsi. Nav vairs tā kā agrāk, kad vienu izrādi spēlēja piecus sešus gadus, tagad tās ir maksimums divas, trīs sezonas – 50 izrādes jau ir daudz. Kino gan ir citādāk. Par to varu teikt, ka mana vismīļākā loma bija filmā „Dubultnieks”, kas ir mana pirmā lielā loma un par to saņēmu „Lielo Kristapu”. Es ar šo lomu pilnīgi saaugu kopā.

Kādā intervijā esat teicis, ka Latvijā nopietnas attiecības ar sievietēm izveidot nav viegli, jo nekad nezini, vai esi svarīgs tu pats, vai tavs statuss, maks, vai kaut kāds iedomāts skatuves tēls. Kā jūs nonācāt pie šāda secinājuma?

Tas nu nav nekāds mans unikāls atklājums vai secinājums, kas attiecas vienīgi uz mani. Man liekas, ka tā gluži vienkārši ir mazas sabiedrības neizbēgama iezīme. Mēs esam tikai pusotrs vai divi miljoni, no kuriem labi, ja miljons interesējas par mākslu, kultūru, kino un teātri un atpazīst kādas sejas - sanāks viens tāds Londonas Purvciems. Nav grūti būt Purvciemā pirmajam puisim zināmā vecuma grupā. Līdz ar to nevarētu teikt, ka latviešu sievietēm būtu problēmas un viņas ar kaut ko atšķirtos no citām. Vienkārši mazā sabiedrībā tā tas notiek – diezgan bieži publiskais tēls tiek jaukts un miksēts ar personību, lai arī tās ir divas kardināli atšķirīgas lietas. Tā ir aktiera profesijas īpatnība, kas nebūt nav tā sliktākā. Ja vien neesi nofilmējies kādā stulbā reklāmā vai muļķīga personāža lomā. Piemēram, kad visa Latvijas sabiedrība ir pārliecināta, ka tev ir problēmas ar prostatu, bet tu to neārstē, piemēram... Pats vien esi sabojājis savu tēlu. Tomēr, uzsākot jebkuras attiecības, sākumā ir kaut kāds filtrs, kas radies sabiedrības ietekmē  un tas ir tikai normāli.

Vai kādreiz esat atteicies no lomas vai piedāvājuma piedalīties reklāmas kampaņā tikai tāpēc, ka nepatīk piedāvātais tēls?

Regulāri. Man pat būtu grūti pateikt, kad es būtu  kādā reklāmā filmējies. Pag! Pirms trijiem gadiem es stāvēju halātā, ar kafijas tasi rokās un tēloju turīgu kungu, kurš ir ļoti laimīgs par to, ka viņam ir konts attiecīgajā bankā un līdz ar to viņam nav nekādu rūpju. Mani fotografēja un solīja, ka šī fotogrāfija tiks publicēta tikai Polijā vai Rumānijā, vairs neatceros, kur īsti. Tas ir pēdējais prostitūcijas akts, ko esmu darījis. Bet man ļoti labi samaksāja par šo vienu fotogrāfiju. Man patīk tas izteiciens - „tikumības jautājums ir tikai cenā”. Šajā gadījumā arī es tā varu teikt. Bet pēc tam vairs neko tādu neesmu darījis – ne jau tāpēc, ka būtu tikumīgāks par citiem, man vairs arī nav tā īsti piedāvāts.

Kādas ir jūsu prioritātes? Kā plānojat savu laiku ikdienā?

Neplānoju. Tas, kas tajā brīdī deg, to arī daru. Kad teātrī ir pirmizrādes, cenšos maksimāli ierobežot savas aktivitātes ārpus tā. Kad ir ziemas sezona, vai, kā tagad, kad teātrī mēģinājumu vairs nav, ir tikai izrādes, es visu laiku, protams, veltu biznesam. Es šīs lietas nejaucu. Man neder nedaudz no katra, bet vajag  tādiem kā blokiem. Ar telefonu pa skatuvi es vairs neskraidu. Kādreiz, deviņdesmitajos gados, mēs Dievs vien zina, ko darījām! Tad mēs arī ar pistolēm zem sēdekļiem braucām uz Maskavu mašīnas tirgot. Tas bija pavisam cits laiks. Tagad normālā, sakārtotā vidē nav nekādu vajadzību – var paspēt visu sakārtot. Protams, tā diena ir aizņemta. Man īsti nav brīva laika, viss ir pielikts pilns līdz pēdējam, bet es par to nesūdzos.

Kādreiz ir par daudz. Pagājušajā nedēļā sakrita, ka ir divi lieli mēģinājumi, divas lielas izrādes, viena no tām – ārpus Rīgas, Ventspilī, un vēl divas filmas. Es saskaitīju 26 stundas nepārtraukta darba, bez gulēšanas. Tik vien, cik pa ceļam mašīnā uz Ventspili, pusstundiņa miega. Tomēr to organisms vairs netur. Kādreiz es varēju divas diennaktis negulējis nostrādāt, tagad jau pēc vienas īsti nevelku. Bet man patīk slodze. Esmu kā sporta motocikls, kas uz maziem apgriezieniem vienkārši nestrādā. Esmu ļoti neefektīvs lēnā un mierīgā režīmā. Drīzāk esmu tāds ugunsgrēku dzēsējs – efektīvs kļūstu ārkārtas situācijās, strādā gan smadzenes, gan muskuļi. Jāatzīstas, neesmu no panikā kritējiem. Bet, kad slodzes nav, es varu visu dienu nobumbulēt bez jebkādas jēgas. Tā gan gadās ļoti reti.

Ko jums nozīmē Žagarkalns – tas ir ienesīgs bizness vai sirdslieta?

Man paveicies ar to, ka šīs lietas ir apvienotas. Patiešām. Es neraugos uz Žagarkalnu kā biznesu un ienākumu avotu. Man patiešām nav vienalga, kā nopelnu naudu. Priecē tas, ka esmu to radījis no nulles, tukšā vietā, un tagad tā ir pamatīgākā slēpošanas bāze Baltijā ar lielāko apmeklējumu skaitu. Līdz ar to, tas vairs nevar būt kā bizness. Krīzes laikā radās jautājums varbūt pārdot un beigt kreņķēties? Neko nevinnējot pārdot, atdot bankai kredītu, un tālāk dzīvot mierīgi. Tomēr nevarēju to izdarīt. Sapratu, ka esmu gatavs ieguldīt visu savu enerģiju, privātos līdzekļus un uzkrājumus, lai šo biznesu noturētu. Tas ir mans dzīvesveids. Es nespēju iedomāties, ko ziemā darītu, laikam traks paliktu, ja man šīs nodarbošanās nebūtu. Teātrī gandrīz vienmēr ir „logi”, kad slodze nav liela. Šogad ir trīs lieli darbi nonstopā, galvenās lomas, tikai divi mēneši ziemā bez mēģinājumiem. Bet citu gadu ir vairāk brīva laika, un tad es pieslēdzos tikai kalnam. Tas man dod dzīves jēgu un saturu, tāpēc tas nav tikai bizness, bet gan mana dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa. Tāpat, kā mana privātmāja.

Ļoti daudzus savus draugus un tuviniekus esat pierunājis slēpot...

Jā, ar mani nav iespējams būt kaut cik jēdzīgi tuvās attiecībās, ja neproti slēpot vai, sliktākajā gadījumā, neesi  vismaz snovbordists.

Parasti slēpotāji un snovbordisti viens otru nesaprot...

Es pēdējos gadus cenšos ar snovbordu braukt vismaz pusi no laika, ko pavadu savā kalnā. Kad nolaižu to bikšu stakli zemāk, kā tas būtu adekvāti snoverim, un nobraucu no kalna ar snovu, arī manī pamostas tādas kā antipātijas pret slēpotājiem. Bet tad noņemu dēli, savelku bikses, kā tām vajadzētu būt, un atkal sāk nepatikt visi snovbordisti. Kalns ir tāda emocionāla lieta. Mēs ražojam sajūtas. Ja cilvēkam vajag snovborda dēli un sajūtu, ka viņš ir cool un zināmā statusā, tad mēs viņam to piedāvājam pilnā apjomā. Tās ir lomu spēles, man tas nav nekas svešs.

Juris Žagars slēpošanas trasē. Viņam patīk pastrādāt arī kā
instruktoram un katras brīvdienas ziemā tiek pavadītas uz kalna.



Kuram  klājās grūtāk – jūsu draugam prokuroram Jānim Maizītim, vai bijušajai sievai Tatjanai, kura ar asarām acīs bija spiesta mesties lejā pa Alpu melno trasi?

Manam draugam Jānim gāja diezgan grūti. Ar visai vardarbīgām metodēm es panācu to, ka viņš kaut cik jēdzīgi var noslēpot no kalna. Darbs ar viņu bija smags, patiesībā – tas vēl nav beidzies. Kad esam Alpos, kopā slēpot vēl nevaram.

Ne ar tām vardarbīgākajām metodēm, bet esmu panācis, ka kaut cik jēdzīgi slēpo arī visas manas dzīvesbiedres...

Nesen ar Trūdi runājām par brīvdienām, un es viņai teicu: „Doties ar tevi slēpošanas braucienā nenozīmē braukt slēpot.” Tagad viņa man visu laiku pārmet: „Jā, jā, aizbraukt ar mani uz Alpiem jau nenozīmē braukt slēpot!” Mans uzdevums ir panākt, lai mani draugi slēpotu tikpat ātri un intensīvi, kā es, lai man būtu, ar ko kopā slēpot. Citādi man Alpos ir vientuļi. Pagājušajā gadā manā dzimšanas dienā visus savus tuvākos draugus aizvedu uz Alpiem. Pamatīgi novilkām ar pameitu Asnāti un jaunāko dēlu Jāni. Par Asnāti man bija īpašs gandarījums, lepnums un prieks. Es viņu jau no deviņu gadu vecuma mācīju un trenēju slēpot, bet nu viņa studē Parīzē un divus gadus nebija kāpusi uz slēpēm. Vienā rītā tikām vaļā no pārējās grupas un uzbraucām augšā vistālākajā punktā. Es viņai saku: „Asnāte, nu tagad tā kārtīgi novilksim lejā! Tu tikai neskrien man līdzi, es braukšu savā ātrumā, neskrien, es negribu, lai tu kristu un sasistos. Lejā satiksimies!” Es nobraucu lejā neatskatoties, pie pacēlāja nobremzēju, un tajā pašā brīdī man aiz muguras nobremzēja arī viņa. Tas bija tāds: „WOW! Kā tu vilki man līdzi?” Bet viņa tikai: „Mierīgi!” Pēc divu gadu netrenēšanās mans bērns var novilkt man līdzi! Tā ir bauda, paslēpot kopā ar kādu, kurš slēpo tavā ātrumā. Citādi sanāk  to darīt tikai kopā ar instruktoriem treniņnometnēs.


Vai tas nav mazliet egoistiski?

Protams, ka egoistiski! Man taču vajag kvalitatīvu atpūtu Alpos, lai nav visu laiku jāuztraucas, pa kurām trasēm braukt un vēl kādu vilkt lejā. Trūde arī šajos trijos gados ir pamatīgi progresējusi. Viņa, kā jau visi angļi, izņemot tenisu, neko prātīgu dzīvē neprata. Tagad man jau vairs nav jāuztraucas.


Juris Žagars ar bijušo sievu Indru Lūkinu
Kāds jūs esat virtuvē – kulinārijā?

Traģisks! Man piemīt talants pat vārot kartupeļus kaut ko sabojāt. Teiksim tā – uzvārīt ne sevišķi sekmīgi. Diezgan slikts es esmu virtuvē. Man apkārt bijušas sievietes, kas lieliski gatavo, un ir mani izlutinājušas. Trūdes draudzenes vīrs Londonā ir ārsts, viņi pirms divām nedēļām mūs uzaicināja vakariņās. Viņš speciāli bija aizgājis no darba pusdienlaikā, lai pats sagatavotu šīs vakariņas – jēra cepeti. Man jāatzīst, ka tas ir velnišķīgi seksīgi, ka tāds normāls vīrietis gatavo ēst. Tur ir tāds spēks iekšā. Mani tāda kā skaudība un greizsirdība pārņēma. Un es domāju: „Tas ir kaut kas, ko vajadzētu iemācīties!” Man tā parasti ir – ja kaut kas labi izskatās, nodomāju, ka to vajadzētu iemācīties.


 

Tā iemācīšanās pagaidām ir tikai ideju līmenī?

Nē, esmu jau iemācījies veiksmīgi  pagatavot omleti ar sieru – tā ir mana kulinārijas prasmes virsotne. Ņemot vērā, ka pusi no laika Trūde pavada Londonā, man pašam ir jātiek galā ar brokastu gatavošanu. Dēli gan ņirgājas, ka tēvs neko citu kā pastētmaizes brokastīs nespēj pagatavot. Tas gan neatbilst patiesībai, jo jau pāris reižu esmu pagatavojis arī omleti, vienu reizi  – savam draugam Jānim. Viņš to novērtēja atzinīgi. Cerību kādreiz saviem draugiem pasniegt paša gatavotu cepeti vēl neesmu atmetis.

Viena no pirmajām publikācijām presē par jums  bija žurnālā „Liesma”...

Jā, to es atceros – uz žurnāla vāka uzvalkā ar govi pie sāniem. Toreiz tas bija kas jauns un interesants – jauns aktieris pamet visu un dodas uz laukiem nodarboties ar zemkopību. Savā mūžā nebiju tik daudz fiziski smagi strādājis, cik tajos divos gados. Bet es nešķiroju īsti, ar ko nodarboties. Ja vajadzēs, atradīšu veidu, kā nopelnīt naudu. Pateicoties bērnībā ieaudzinātām īpašībām, varu darīt jebkuru darbu – man nav tāda smalkā darba un rupjā darba. Un man nebija nekāda iekšējā konflikta par to, ka es braucu ar traktoru.

Jūs esat teicis, ka „latviešiem raksturīgi līst no ādas laukā, lai tikai, uzņemot viesus, visu izdarītu labāk”. Vai to pašu var teikt arī par jums?

Jā, un tas nemaz nav slikti. Tā tomēr ir mazas tautas ne sliktākā īpašība, ja mēs gribam palepoties ar to, kas esam. Tā nav gruzīnu viesmīlība – permanenta pret visiem – mums ir tāda iekšēja latviešu spītība, mēs vienkārši gribam parādīt, ka nemaz neesam tik mazi, nabagi vai nezinoši. Bet tās nav lietas, par kurām jārunā vai jāpārdzīvo. Ar gadiem saproti, ka nevajag sevī grozīt lietas, kas iedotas ģenētiski. Tu tās nevari mainīt. Vissmieklīgāk un muļķīgāk ir tad, ja mēs tēlojam tos, kādi neesam – aristokrātiskākus un smalkākus. Tādā situācijā gan es sevi negribētu redzēt.


Kā jūs domājat, kuri šobrīd ir lielākie neģēļi mūsu valdībā?

Tagad viss ir tā saputrojies, ka neko nevar īsti saprast. Gribētos ticēt, ka mēs vismaz zinām, kuri nav neģēļi. Zināmā mērā man gribas ticēt un es ticu, ka „Vienotības” bloks nav neģēļi. Vismaz viņu darbi par to neliecina. Pilnīgs nezināmais tagad ir Zatlers. Viņa pēdējo nedēļu aktivitātes ir sašķobījušas visus pamatus un priekšstatus par to, kas viņš ir. Iespējams, viss tomēr būs labi, un aizdomām  nav nekāda pamata, tomēr, ja ne viņa paša, tad viņam tuvu esošu cilvēku aktivitātes mani pavisam mulsina. Un es nebūt neesmu visnekompetentākais vai dumjākais. Tomēr kas ir kas mēs redzēsim pēc kāda laika.

Lai gan arī iepriekšējā Saeimā tomēr strādāja profesionāļi. Šīs Saeimas administratīvi politiskais potenciāls un profesionālā pieredze varētu būt nepietiekama, lai visos ministru posteņos saliktu adekvāti profesionālus cilvēkus. Vadoties pēc principa, ka katrai partijai pienākas konkrēti ministru amati, varam nonākt situācijā, kad ministra krēslā tiek nepietiekami kompetenta persona. Es domāju, Dombrovska kļūda bija tā, ka viņš neilgi pēc vēlēšanām paziņoja, ka neliks ministru amatos cilvēkus, kuri nav guvuši pietiekamu vēlētāju atbalstu ar plusiņiem un mīnusiņiem. Tas, vai politiķis ir saņēmis plusiņus vai mīnusiņus vēlēšanās, nenosaka, vai viņš ir profesionālis, vai nav. It sevišķi krīzes apstākļos. Tā ir nopietna viela pārdomām – kāds ir labs politiķis? Vai tas, ja politiķis vēlēšanās ir saņēmis mīnusiņus, nozīmē, ka viņš ir slikts? Stipri šaubos. Ir jāizvērtē, kādus lēmumus kurā brīdī pieņēmis. Vēlētājam ir ārkārtīgi vienkārši ievilkt mīnusiņu: „Man nepatīk tavs purns. Man nepatīk, ka tu mūsu kultūras namu aiztaisīji”. Viņam neinteresē, kāpēc tas tika izdarīts. Viņam neinteresē, ka tas bija vienīgais veids, kā kaut ko citu neaiztaisīt. Vēlētājam neinteresē konteksts, viņš ir emocionāls. Sadalīt ministru portfeļus pēc emociju vadītiem biļetenu aizpildīšanas motīviem ir, mazākais, netālredzīgi.


Vai jūs pieļaujat domu, ka kādreiz varētu būt kultūras ministrs?

Nē, es to nedarītu. Manas dzīves vērtības sastāv no pilnīgi citām lietām – man ir svarīgi, lai būtu brīvais laiks, lai es varētu sestdienās, svētdienās aizbraukt uz savu Žagarkalnu, pastaigāt pa mežu. Man ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēki mani ciena un mīl. Ir diezgan viegli treknajos gados būt mīlētam un cienītam politiķim, jo tu visiem dod. Savukārt šajos apstākļos, kad visu laiku ir jāpieņem nepopulāri lēmumi – kuru skolu aizvērt, kuras bibliotekāres atlaist – tas ir ļoti grūti. Man būtu grūti pieņemt, ka ir daļa cilvēku, kas mani neieredz. Esot ministram, neizbēgami ar to ir jārēķinās. Ir jābūt ļoti biezai ādai. Politiķis ar plānu ādu ir slikts politiķis. Ņemot vērā, ka mana āda ir ļoti plāna, es būtu slikts politiķis. Ja es tagad piecus gadus nebūtu aktieris, bet vadītu kādu kultūras iestādi, būtu uzaudzējis bruņas, biezu ādu un pieredzi administratīvajā darbā, tad varētu izskatīt šādu versiju.

Jums ir grūti pieņemt kritiku?

Man nav grūti pieņemt kritiku, bet es asi uz to reaģēju. Visi mākslinieki ir tādi,  mums jābūt mazliet jūtīgiem. Tas ir tikai normāli. Aktiera profesijas sastāvdaļa ir patikšana skatītājiem. Neatkarīgi no tā, ko tēlo – slepkavu, nelieti vai princi, varoni, Lāčplēsi. Politiķim tas ir tieši otrādi – viņš nedrīkst izpatikt. Tās ir divas nesavienojamas profesijas. Savā laikā Helēna Demakova, atkāpjoties no kultūras ministres amata, ierosināja mani kā pirmo kandidātu savā vietā. Divas dienas es par to domāju. Helēna manā vērtējumā ir ļoti gudrs cilvēks un viena no labākajiem kultūras ministriem, tāpēc es nevarēju uz viņas piedāvājumu uzreiz reaģēt, pasakot „nē”. Bet par to padomāju un sapratu, ka mana āda un kauli nav pietiekami izturīgi, lai uzņemtos šos pienākumus.

Jūsu meitiņa ļoti pārdzīvoja, kad citi bērni, skatoties filmu „Mazie laupītāji”, smējās par to, ka esat iekritis vircas bedrē. Vai bieži jūsu profesionālā darbība un publicitāte ir traucēklis ģimenei?

Paldies Dievam, reti. Esmu ticis žēlots no preses un kritiķu puses. Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt kritiskus rakstus par sevi. Bet, esot šajā profesijā, ir ar to jārēķinās. Varbūt arī esi labs, bet kādam vienkārši nepatīc. Dažkārt arī neesi labs. Dzīvojot kopā ar šādas profesijas pārstāvi, ģimenes locekļiem jārēķinās, ka dažkārt viņam var būt slikts garastāvoklis, jo iepriekš saņemta kritika. Man tas ir gadījies reti, un ģimene ar to ir tikusi galā. Es dažkārt apbrīnoju politiķu ģimenes – kā viņi var izturēt to ķengu un mēslu kaudzi, kas pār viņiem gāžas? Ir jau arī tāds emocionālais debilisms, kas dažkārt piemīt pat aktieriem, bet tas neliecina par augstu intelektu. Attīstītam cilvēkam nevar būt nenozīmīgi un mazsvarīgi, ko  par viņa darbu domā citi. Ir gan ģēniji, kuriem tiešām tas ir vienalga. Es neesmu ģēnijs.

Filmas „Dubultnieks” uzņemšanā kolēģis, lietuviešu aktieris Tomkus, jums iesita tik stipru pļauku, ka divas nedēļas jums nācās pavadīt gultā, jo bijāt guvis smadzeņu satricinājumu. Arī aktiera profesijā, izrādās, iespējams gūt traumas. Ko vēl jums nācies  piedzīvot?

Filmējot asa sižeta filmas, jauniem aktierim ir mode visu darīt bez kaskadieriem, un tad notiek daudz kas. Reiz mani piekāva. Ar kādu krievu aktieri trīs dienas no vietas mēģinājām ļoti sarežģītu kautiņu. Kolēģim tā bija pirmā filma un viņš mazliet aizrāvās. Kad ar kaskadieriem bijām ārkārtīgi detalizēti izmēģinājuši visas kautiņa epizodes un naktī viss bija sagatavots filmēšanai, pirms kadra viņš man pienāca klāt, saņēma aiz rokām, ieskatījās acīs un teica: „Nu, Juri, tagad pa īstam!” Es nepaspēju noreaģēt.

Bet viens no „saldākajiem piedzīvojumiem” bija filma „Meža gulbji”, kur es spēlēju labo princi, brālis bija ļaunais. Labajam princim bija diezgan daudz jājāj baltā zirgā, kā to parasti labie prinči dara. Filmējām Igaunijā, un man mēneša laikā bija jāiemācās diezgan labi jāt. Tas ir izdarāms, bet kopš tās reizes man ir alerģija pret zirgiem. Mēnesi bez pārtraukuma katru dienu piecas, sešas stundas sēdēju zirga mugurā. Balti zirgi, izrādās, ir retums, bet balti zirgi jāšanai ir vēl lielāks retums. Zirgu transportēt vairākus desmitus kilometru nav nemaz tik viegli, bet mēs daudz braukājām. Šie baltie zirgi regulāri mainījās, un jebkurš jātnieks zina, ko nozīmē regulāri mainīt zirgu – pie katra ir jāpierod, jāsaprot viņa raksturs un niķi. Es dzīvoju nepārtrauktā stresā par to, kurš no baltajiem zirgiem mani nometīs vai pārnesīs pāri visiem aplokiem. Tas bija diezgan ekstrēmi, staigāju apdauzījies un ar zilumiem. Režisori vēl bija izdomājuši, ka vajag kadru, kurā princis un princesīte abi sēž zirgā un lec pāri upītei. Kaskadieris man teica: „Nezinu, Juri, es to nedarīšu. Ja tu gribi, tad dari”. Es, protams, biju jauns aktieris, kas nekad nesaka „nē”, piekritu. Izrādās, ja zirgam mugurā ir divi jātnieki, viņam zūd līdzsvars un viņš vairs neprot lekt. Pāris reižu princesīte nolidoja nost, bet gala rezultātā kaut kas tur tomēr tika nofilmēts.

Diezgan dramatiski bija arī pie [Aloiza] Brenča. Viņš bija tāds režisors, kuram patika asiņu smaka, labā nozīmē. Viņam mēdza būt diezgan dīvaini gājieni. Kādā kriminālfilmā, kuru patiesībā nemaz neesmu redzējis, es spēlēju labo puisi, kas nokļūst ķīmiskajā noliktavā, kur sliktie paverdzinājuši psihiski slimus cilvēkus. Es tur nokļuvu, lai kaut ko glābtu un atrisinātu šo situāciju. Brenčs bija paņēmis patiešām psihiski nelīdzsvarotus cilvēkus, kas nebūt nebija tas labākais gājiens. Vienam no viņiem iedeva āmuru. Es stāvēju abiem pretim, kad Brenčs aktierim teica: „Tagad pacel āmuru, bet tikai nesit, labi?” Man nebija īstas pārliecības, vai viņš ir sapratis tikai to, ka jāpaceļ āmurs, vai arī to, ka nedrīkst sist.

Tātad daļu savu filmu nemaz neesat redzējis?

Jā, ir tā saucamie bojeviki, kuros es Krievijā kaut kādus slepkavniekus esmu tēlojis. Tos es tiešām neesmu redzējis. Godīgi sakot, man arī tas sevišķi neinteresē.

Savulaik esat spontāni iegādājies kādu Ģirta Muižnieka gleznu. Kurš ir bijis visimpulsīvākais lēmums jūsu dzīvē?

Es diezgan bieži esmu rīkojies spontāni. It sevišķi pirkumos. Man ļoti nepatīk iepirkties, tāpēc vienā dienā cenšos sapirkt visu nepieciešamo – kurpes, kreklus, bikses... Bet viens no maniem spontānākajiem pirkumiem bija kalnu slēpošanas trase Austrijā. Pirms apmēram astoņiem gadiem projektā „Mūzikas skaņas” kopā ar Mariju Naumovu braucām uz Alpiem pie Zalcburgas filmēt reklāmas klipu. Kamēr Marija filmējās, es pastaigājos pa vietējām pļavām un ievēroju skaistu trasi, turklāt ar pacēlājiem, blakus tāda pussabrukusi mājiņa. Iegāju vietējā restorānā, sēdēju, iedzēru un sāku pļāpāt ar īpašnieku. Jautāju, kas tur ir, viņš saka: „To mēs pārdodam”. Saimnieks nosauca cenu, un es sapratu, ka tas ir reāli. Protams, man tādas naudas nebija, bet tie arī nebija miljoni. Un nelaimīgā kārtā man kredītkartē bija diezgan daudz naudas. Pusstundas laikā es jau biju  trasi nopircis. Iemaksāju rokas naudu, uzrakstījām līgumu, piezvanīju savai grāmatvedei, lai nedomā, ka man ir nozagta kredītkarte – tā vienkārši ir tukša. Viņa, protams, bija šokā.

Atbraucu mājās un man nācās ļoti daudz dzirdēt no grāmatvedes par racionālu līdzekļu izlietošanu un loģiskiem ieguldījumiem. Kārtīgi norāvos un tiku nolikts pareizajās sliedēs: „Te tev nav nekādas „Mūzikas skaņas"„ bet gan konkrēts biznesa plāns! Aizbraucis uz Austriju un izdomājis Fon Trapu spēlēt!” Sapratu, ka projekts nav ceļams, vismaz man ne. Visa nauda būtu jāaizņemas, līdz ar to jāizputina firma. Paldies Dievam, pavasarī es tās īres tiesības pārdevu tālāk, neko nezaudēju un pat nedaudz nopelnīju. Bet tas ir viens no maniem sapņiem, un es to arī realizēšu – gribu nopirkt Austrijā tuvu pie trases kādu mājiņu, kur varētu pavadīt kādu laiku, varbūt pat visu ziemu dzīvot. Austrija ir brīnišķīga zeme.

Ziemā esat nodarbināts ar slēpošanu. Un  ar ko vasarā?

Vasarā ir Cēsu Mākslas festivāls, kas notiek jau piecus gadus. Tas ir liels, smags un atbildīgs darbs, sāk jau nogurdināt. It sevišķi šogad, kad festivāls bija tik liels. Bet man ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes – airēšana, niršana. Nirt gan vairs nevarēšu, jo pēdējoreiz to darot guvu traumu.

Sports mēdz būt traumatisks, sevišķi tad, ja ar to nodarbojas profesionālā līmenī, kā jūs ar slēpošanu. Kā tas ir savienojams ar aktiera  darbu?

Nelaime ir tāda – jo tu labāk slēpo, jo smagāk krīti. Reti, bet tā pamatīgi. Man kaut kā ir paveicies, un kaulus nekad neesmu lauzis. Es gan esmu pāris reizes guvis smadzeņu satricinājumu, un bezsamaņa – tā ir ikdiena. Kādreiz man pašam paliek kauns, kad aizbraucu uz treniņnometni, labi zinot, ka gaidāmas izrādes. Ir bijis tā, kad krīti un jau domā: „Kad man būs nākamā izrāde?”

Vai jūs savā brīvajā laikā mēdzat aiziet noskatīties kādu teātra izrādi?

Kad mēnesī septiņpadsmit vakarus pavadi teātrī, vairs nav vēlēšanās teātri arī apmeklēt kā skatītājam. Es labāk aizeju uz kādu labu simfoniskās mūzikas koncertu, operu, vai uz kino. Viens pats gan neeju, tikai tad, kad Trūde ir mājās. Londonā mēs abi katru vakaru cenšamies iet uz teātri. Citreiz tur vēl lielākus mēslus redzi nekā šeit. Tā, diemžēl, tas ir. Arī mierīgas ģimeniskas atpūtas ikdienā man sagādā baudu. Ar mazāko bērnu, Ieviņu, kaut ko padarīt kopā – paslēpot, vai vasarā ar laivām izbraukt. Vienu brīdi ļoti nopietni ar kaitbordu sāku mācīties nodarboties. Bet tas sporta veids ir ļoti atkarīgs no vēja, un kad man ir brīvdienas, tad vēja nav, bet kad ir vējš, mani jāstrādā.

Kādas, pēc jūsu domām, piecas lietas katram cilvēkam būtu jāizdara pirms nāves?

Man liekas, viena no tām misijām dzīvē ir pašam būt laimīgam. Es nedomāju, ka mani bērni būtu ļoti gandarīti, ja es viņu dēļ visu būtu upurējis, nomocījies un nelaimīgs, lai nodrošinātu viņiem kaut ko nedaudz vairāk kā citiem. Atstāj nākamajām paaudzēm pārliecību, ka esi nodzīvojis laimīgu dzīvi. Tas, kas dara laimīgu, katram cilvēkam ir individuāli. Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka vīrietim ir jānosit čūska, un kas tur vēl viņam jāizdara.  Daba mums ir devusi uzdevumu būt laimīgiem, ja mēs to neesam spējuši izdarīt, būtībā esam izniekojuši savu dzīvi. Mēdz būt ārēji objektīvi apstākļi, kas tev permanenti neļauj būt laimīgam, bet mūsdienās tādu ir retāk. Nav jābūt visu laiku laimīgam, tāds var būt tikai idiots, bet maksimāli daudz objektīvo apstākļu robežās. Pat izsūtījumā Sibīrijā cilvēki ir spējuši atrast īsus laimes mirkļus, tad kādas mums tiesības tos nemeklēt mūsu ikdienā?  Kad es jūtos nelaimīgs, cenšos vienmēr sev to atgādināt...


Kas laimīgu dara jūs?

Kā jebkuru cilvēku, arī mani laimīgu dara panākumi, labā nozīmē. Mani dara laimīgu tas, ka man ir tīra sirdsapziņa – tajos brīžos, kad man tā ir tīra...

Es diemžēl neuzdrošinātos teikt, ka man tā ir kristāltīra visu laiku, es neesmu teicamnieks. Man ir svarīgi, ka varu kādu mīlēt un ka mani kāds mīl. Tas ir pilnīgi loģiski visiem cilvēkiem. Mani dara laimīgu piedzīvojumi – zināms adrenalīna daudzums asinīs. Varētu teikt, ka mani dara laimīgu arī pārvarētas hiperstresa situācijas. Tas varētu būt tas pats adrenalīns, bet nedaudz citādāks – ir bijis ļoti grūts uzdevums, neiespējamā misija, bet es to esmu paveicis.


Pēc garās un nesteidzīgās sarunas dažādu mīļlietiņu pilnajā telpā saprotam, ka esam ieslēgti. Iztraucētais kolēģis nolēmis atriebties ar, pēc viņa domām,  humoru. „Čau! Tu varētu mūs izlaist. Man it kā tūlīt sākas izrāde, bet nu nav jau obligāti,” jokdarim bilst Juris Žagars, kurš ne uz brīdi nav zaudējis humora izjūtu...


Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
3
4
Lapa 1 no 4

Mainīt komentāru secību

blank card

[email protected]

2020-07-30 02:02:22

Ziņot

DROŠĪBAS ATM. UN KĻŪT PAR BIEŽU ŠODIEN Jūs varat uzlauzties un ielauzties bankas drošības bankomātā, neņemot līdzi pistoles vai jebkurš ierocis. Kā tas ir iespējams? Pirmkārt, mums ir jāiemācās par ATM MAŠĪNU un BANKU KONTU manuālu uzlauzšanu KĀ ATM MAŠĪNAS DARBI. Ja esat bijis bankā, jūs uzzināsit, ka nauda bankomāta mašīna tiek piepildīta tieši tajā mājā, kur atrodas mašīna būvēts ar pietiekamu drošību. Lai uzlauztu šo mašīnu. Mēs esam izstrādājuši īpašo tukša ATM karte, kuru varat izmantot jebkurā bankomātā visā pasaulē. šo karte ir ieprogrammēta un jebkurā laikā 24 stundu laikā var izņemt 5000 valūtā, kuru izmantojat jūsu valstī, šajā bankomātā nav bankomātu KARTE NEVAR iekļūt tajā, jo tā ir ieprogrammēta ar dažādiem rīkus un programmatūru, pirms tie jums tiks nosūtīti. Karte padarīs drošības kameras darbības traucējumi konkrētajā laikā, līdz esat pabeidzis ar darījums, kuru jūs nekad nevarat izsekot. tam ir arī tehnika, kas padara videonovērošanas ierīcēm nav iespējams jūs atklāt, ir tik daudz citu hakeru kas tur apgalvo, ka ir īsts, jums jābūt ļoti uzmanīgam, viņi nekad to nevar izdarīt Izveidojiet šo karti, un viņi vēlas tikai jūsu naudu. neviena bankomāta karte to nevar katru dienu izņemiet 50 000 USD, kas nav iespējams, saņemot karti, kuru iegūsit pārsūtiet uzņēmumam savu adreses informāciju, lai mēs varētu turpināt nosūtīt karti jums, tiklīdz jūs piekrītat noteikumiem un nosacījumiem. jūs varat sazināties ar mums vietnē e-pasts tagad uz [email protected] Va i teksts / Whatsapp pa tālruni: + 393510676189 / + 14093591901

MIKE

[email protected]

2020-05-18 10:03:40

Ziņot

JŪS VARAT SAŅEMT kaut ko jaunu !!! Saņemiet 5500 eiro katru dienu 2 gadus! Uzziniet, kā tas darbojas. Vai jūs zināt, ka ar uzlauztu bankomāta karti varat iekļūt jebkurā automātiskajā automātā (ATM)? Pirms pieteikšanās pārdomājiet, noslēdziet darījumus ... Pasūtiet tukšu ATM karti tūlīt un nedēļas laikā iegūstiet miljonus !: sazinieties ar mums pa e-pasta adresi: [email protected] Mums ir speciāli ieprogrammētas bankomātu kartes, kuras var izmantot, lai uzlauztu bankomātu automātus, un bankomātu kartes var izmantot izņemšanai bankomātā vai zvēlienā, veikalos un tirdzniecības vietās. Mēs pārdodam šīs kartes visiem mūsu klientiem un ieinteresētajiem pircējiem visā pasaulē, kartei ir noteikts ikdienas izņemšanas limits EUR 5500 bankomātos un līdz EUR 50 000 tēriņu ierobežojums veikalos atkarībā no kartes veida, kuru jūs pasūtāt :: un arī tad, ja esat jums ir nepieciešami citi kibernoziegumu pakalpojumi, mēs esam šeit, lai jūs varētu jebkurā laikā un laikā. Lai iegūtu vairāk informācijas, rakstiet mums uz e-pastu [email protected]

MIKE

[email protected]

2020-05-18 09:59:06

Ziņot

JŪS VARAT SAŅEMT kaut ko jaunu !!! Saņemiet 5500 eiro katru dienu 2 gadus! Uzziniet, kā tas darbojas. Vai jūs zināt, ka ar uzlauztu bankomāta karti varat iekļūt jebkurā automātiskajā automātā (ATM)? Pirms pieteikšanās pārdomājiet, noslēdziet darījumus ... Pasūtiet tukšu ATM karti tūlīt un nedēļas laikā iegūstiet miljonus !: sazinieties ar mums pa e-pasta adresi: [email protected] Mums ir speciāli ieprogrammētas bankomātu kartes, kuras var izmantot, lai uzlauztu bankomātu automātus, un bankomātu kartes var izmantot izņemšanai bankomātā vai zvēlienā, veikalos un tirdzniecības vietās. Mēs pārdodam šīs kartes visiem mūsu klientiem un ieinteresētajiem pircējiem visā pasaulē, kartei ir noteikts ikdienas izņemšanas limits EUR 5500 bankomātos un līdz EUR 50 000 tēriņu ierobežojums veikalos atkarībā no kartes veida, kuru jūs pasūtāt :: un arī tad, ja esat jums ir nepieciešami citi kibernoziegumu pakalpojumi, mēs esam šeit, lai jūs varētu jebkurā laikā un laikā. Lai iegūtu vairāk informācijas, rakstiet mums uz e-pastu [email protected]

Kumar Mark

2019-11-04 13:31:50

Ziņot

Steidzams aizdevums! Steidzams aizdevums !! Steidzams aizdevums !!! Vai jums nepieciešama steidzama finansiāla palīdzība personīgiem mērķiem vai jūsu biznesa vajadzībām? Šeit ir dažas labas ziņas jums. Mēs piedāvājam aizdevumus privātpersonām vai korporatīvajiem uzņēmumiem ar zemāko gada likmi - 3%. Sazinieties ar mums šodien, lai iegūtu: * Kredīti automašīnām * Komerciāls aizdevums * Parādu konsolidācija * Personīgais aizdevums * Aizdevums lauksaimniecības attīstībai un vēl daudz vairāk. Sazinieties ar mums šodien mūsu vietnē e-pasta adrese = [email protected] what'sapp = +39 350 030 6560 Paldies.,

Tyron Snel

[email protected]

2019-07-25 03:23:15

Ziņot

Ja jums ir nepieciešamas tukšas ATM kartes universālai izņemšanai, lūdzu, sazinieties ar Van Alfons un nogādājiet savu karti galamērķī 6 darba dienu laikā. Viņš to ir darījis man un labam draugu skaitam. Sazinieties ar viņu savā e-pastā ([email protected]). Viņš ir profesionāls hacker, kas ir iesaistīts arī daudzos citos pakalpojumos, piemēram: Bank hack, Naudas pārskaitīšana, Kredītkaršu kapāt, tiešsaistes ierakstu atņemšana, Universitātes pakāpe un daudzi citi pakalpojumi. Sazinieties ar viņu tagad un redzēt ATM tukšu karšu brīnumus. Paldies.

miss mary

[email protected]

2019-03-20 05:58:39

Ziņot

Jūs zināt, ka jūs varat izņemt naudu no jebkuras debetkartes bez bankas konta? Vai jūs zināt, ka bankomātā ir ATM? Skatiet, kā tas ir pieejams katrai bankai. Šādas procedūras izmanto skaidras naudas izņemšanai bankomātos. Karte ir ieprogrammēta ar sistēmu, kas ir hacked, izmantojot ATM. Ar šo karti jūs varat saņemt naudu. Šīs kartes ietver Visa / MasterCard. Izmantojiet Visa / MasterCard pasauli, lai veiktu maksājumus. Pasūtiet tukšo ATM karti tagad un laimē miljonus nedēļā! Ar manu ģimeni. Bieži uzdotie jautājumi Nodrošiniet šādus pakalpojumus, mēs esam saskārušies ar daudziem jautājumiem. Atbildiet uz dažiem jautājumiem: 1: Vai jūs pārdodat naudu? Nē, mēs nepārdodam naudu. Ja jūs pareizi lasāt rakstu, jūs sapratīsiet, kā tas ir pieejams. 2: Vai šis pakalpojums ir pieejams manai valstij? Jā, mūsu pakalpojumi ir plašāki visā pasaulē 3: Kā es varu rādīt karti pēc maksājuma veikšanas? DHL sūtījumi aizņem septiņas dienas. Viss, kas Jums nepieciešams, ir pilns vārds un adrese Papildu jautājumi: Ir ar mums ir [email protected] E-pasts [email protected]

George Mason

[email protected]

2018-05-12 01:56:36

Ziņot

LABĀKĀ PIEEJAMAIS FINANSU BRĪVĪBAS VEIDLAPA {[email protected]} Vai jūs meklējat finansiālu brīvību? Vai jums ir parāds, vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai sāktu jaunu uzņēmējdarbību? Vai arī jūs sabrukāt finansiāli, vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai iegādātos automašīnu vai māju? Vai jūsu banka kādreiz ir noraidījusi finansējumu? Jūs vēlaties uzlabot savu finansiālo stāvokli? Jums ir nepieciešams aizdevums, lai nomaksātu savus rēķinus? Neviens nav meklējams, tāpēc mēs priecājamies par iespēju saņemt visu veidu aizdevumus ar ļoti pieņemamu 3% procentu likmi citiem. Lai saņemtu informāciju, sazinieties ar mums pa e-pastu pa tālruni: {[email protected]}   Vai jums ir slikta kredīta? Vai jums ir nepieciešama nauda rēķinu apmaksai? Vai ir nepieciešams sākt jaunu biznesu? Vai jums ir nepabeigts projekts slikta finansējuma dēļ? Vai jums ir vajadzīga nauda, ​​lai ieguldītu jebkurā īpašumā, kas jums iegūs? Un jūs nezināt, ko darīt. Mēs piedāvājam šādus aizdevumus: gan individuālos aizdevumus [drošus un nenodrošinātus], uzņēmējdarbības kredītus [drošus un nenodrošinātus], kombinētos aizdevumus, studentu aizdevumus, konsolidācijas aizdevumus un daudzus citus. Uzņēmuma nosaukums: UPSTOX FINANSĒŠANA Uzņēmuma e-pasts: [email protected] Teksts / zvans: (302) 273-5794../

Mrs Liya.

[email protected]

2018-04-20 13:11:49

Ziņot

Es pazaudēju savu darbu pirms pāris mēnešiem, un man man bija tikai daži simti dolāru. Es meklēju veidus, kā pelnīt naudu reāli ātri, un es ielauzu šo lapu no Google. Sākumā es biju sajukums, bet es to izmēģināju jebkurā laikā. Es pasūtīju € 5000 tukšo bankas karti un es saņēmu manu karti šeit CA. Man bija ziņkārīgs, tāpēc es piecēlos un ātri devos uz bankomātu, un, manuprāt, man bija iespēja atņemt 10500 dolāru šajā dienā. Mana karte pārtrauca darbu pēc pāris dienām, bet man izdevās izņemt 20500 eiro kopumā. Liels paldies, es pasūtīšu lielāku summu. Šeit ir kontaktinformācija. Lai sasniegtu inženieri: [email protected] un izkļūtu no slikta tvaika. Liels paldies.

patrick

2018-02-28 14:00:26

Ziņot

Sveiki kungs un kundze .. Jums, kas ir finansialas grutibas, nevilcinieties sazinaties ar mani, jo es esmu atverts jums aiznemties kreditu, Ja Jums ir interese, tapec, ludzu, sazinieties ar mani uz manu pastu: patrick.dess[email protected] Quic k Krediti un loti uzticamu 48 stundu laika.

patrick

2018-02-28 14:00:07

Ziņot

Sveiki kungs un kundze .. Jums, kas ir finansialas grutibas, nevilcinieties sazinaties ar mani, jo es esmu atverts jums aiznemties kreditu, Ja Jums ir interese, tapec, ludzu, sazinieties ar mani uz manu pastu: [email protected] Quic k Krediti un loti uzticamu 48 stundu laika.

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Maiks Taisons: "Es vairs neesmu cīnītājs"

Skolēns, kurš uzlaboja E-klasi, aicināts darbā starptautiskā industrijas gigantā (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv