Otrdiena, 2020. gada 2. jūnijs

Lība, Emma

Visi autora raksti

Trešdiena, 19. marts (2014) 19:31

Jurģis Liepnieks

Kāda aizsardzība Latvijai ir vajadzīga (64)

NATO - tas, protams, ir labi. Tā ir ļoti nopietna drošības garantija. Šķiet, pati stiprākā politiskā aizsardzība, kāda šajā pasaulē šobrīd ir iespējama. Es tiešām ceru, ka šī aizsardzība arī būs pietiekama Latvijai tuvākajās desmitgadēs un nekādu citu aizsardzību mums nevajadzēs.

Un tomēr tikai naivi, vēsturi un politiku pavisam nezinoši cilvēki var iedomāties, ka šī garantija ir simtprocentīga. Nē, tā tāda nav.

Piektā panta garantijas nestājas spēkā automātiski, var viegli iedomāties daudz dažādus apstākļus, kuros rietumvalstis nekādā gadījumā neriskēs sākt trešo pasaules karu Latvijas dēļ vai sniegs formālu, nepietiekamu atbildi, kas nespēs izspiest pretinieku no Latvijas.

Rietumvalstu pragmātiskā, ekonomisko un savu šauro interešu stādīšana augstāk par starptautiskās likumdošanas vērtībām,  ir labi redzama gan Krimas, gan daudzos citos gadījumos. Mierināt sevi, ka NATO izjuks, ja kaut reizi kāda valsts nesaņems solītās garantijas pilnā apjomā, arī ir naivi. Ja vajadzēs, tad izjuks, pārveidosies, mainīsies. Tas var notikt Merkeles un Obamas vienas telefonsarunas laikā. Tā nav tā lielākā cena, ko lielvalstis varētu samaksāt par to, lai viņu piepilsētās nesāktu krist bumbas.

Krīzes situācijā, tad, kad ir pavisam slikti, mēs visi varam paļauties tikai uz sevi. Tas attiecas arī uz valstīm. Atnāks kāds un palīdzēs - lieliski, bet gudrs gatavojas vienmēr uz sliktāko.

Te uzreiz ir jābūt skaidrām divām lietām. Ja mēs okupācijas gadījumā vēlreiz pieļausim Ulmaņa kļūdu un nekarosim, tad vēl pēc simt gadiem, ja arī vēl būs kāds latvietis, tad viņš kaunēsies to skaļi atzīt.

Ir jācīnās! Jācīnās ar ieročiem rokās. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi.

Un tad uzreiz arī otrs - mēs nevaram saviem spēkiem uzvarēt Krieviju. Tie no mums, kas cīnīsies par dzimteni, ātrāk vai vēlāk mirs.

Šīm divām lietām ir jābūt skaidrām. Tās ar vēsu prātu jāpieņem, citādi nekādām tālākām runām nav jēgas.

Bet ir arī labā ziņa. Vienības, kuras cīnās nevis tāpēc, ka tām par to maksā, bet tāpēc, ka ir gatavas mirt par Dzimteni, es nebaidos te patosa - varoņu nāvē, ir ļoti stipras un ļoti bīstamas.

Ja mēs varam mierīgi un racionāli pieņemt paši un ieaudzināt savos dēlos šīs divas patiesības: pirmā - ir obligāti jākaro, otrā -  ir obligāti jākaro, neskatoties uz to, ka, visticamāk , būs jāmirst, tad mēs varam sākt nopietni runāt par Latvijas aizsardzību.

Motorizēts strēlnieku bataljons kā profesionālās armijas kodols, nostiprināta krasta apsardze, pretgaisa aizsardzības izveidošana (par pēdējo gan ir dažas atrunas) ir lietas, pie kā iespēju robežās Latvija ir centusies strādāt kopš neatkarības atgūšanas un te viss ir skaidrs - vajag vairāk naudas. Konceptuāli te viss sen ir izdomāts.

Taču ar vienu bataljonu, 120 vieglajām bruņumašīnām, dažiem kuteriem Latvija spēj sevi aizstāvēt tīri simboliski. (Tāpēc arī politiķi nekad nav vēlējušies ieguldīt armijā naudu.) Stingri ņemot, tam nav nekādas jēgas, tikai tik daudz, lai varētu teikt NATO, ka mēs vispār tērējam naudu.

Vienīgais, kas spēj reāli sagādāt problēmas iebrucējam, ir 15 000 - 20 000 vīru liela LABI apbruņota un apmācīta zemessardze.

Zemessardze, kurā ir snaiperu rotas, zemessardze, kurai ir prettanku ieroči un, ļoti svarīgi, arī pārnēsājamās zeme-gaiss raķetes (stingeri). Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Krievijas ārkārtīgi iespaidīgo kaujas helikopteru dislokāciju Ostrovā, tikai 50 km no Latvijas robežas.

Zemessardzē ir jābūt ne tikai vismaz tūkstotim vai diviem labi apmācītu snaiperu, kuri glabā ieročus un munīciju mājās, bet arī savām diversantu rotām, spridzināšanas speciālistiem, izlūkiem, informācijas/dezinformācijas kara speciālistiem un visiem citiem mūsdienu partizānu kara zinātājiem.

NATO terminoloģijā to sauc “hit and run”.  Krievu “nabeg-othod”  man personiski izsaka šo taktiku labāk, jo viņi nodala “nabeg” no “ataka” tādā veidā, ka uzbrukuma mērķis ir uzvara, lai ko tas maksātu, bet “uzlidojuma” vai “iebrukuma” mērķis ir nodarīt postījumus, zaudējumus un strauji atkāpties uz sagatavotām slēptuvēm, lai minimizētu zaudējumus. Šī ir Afganistānas mudžahedu taktika, kas ir ļāvusi uzvarēt visas pasaules lielvalstis - britus, krievus, amerikāņus. Šī taktika dominēja Čečenijā un bija Dudajeva galvenais ierocis pret Krieviju. Šī ir taktika, kuru būtu jāmāca bērnudārzos Latvijā.

No Šveices vajadzētu pamācīties, kā plānot pilsētas un ceļus tā, lai iebrukuma gadījumā būtu vieglāk aizsargāties.

Zemessardzes rīcībā ir jābūt lielam daudzumam prettanku ieroču, daudz zeme-gaiss reaktīvo iekārtu un daudz ložmetēju. Nekā tāda, diemžēl, šobrīd Latvijā nav.

Paradoksāli ir tas, ka šī stratēģija nemaz nav tik dārga. Latvija var to atļauties. Stingeriem būtu jābūt pirmajiem, kas tiek šogad iepirkts, taču stingeri nekaro. Karo un mirt ir gatavi (vai nav gatavi) cilvēki, tāpēc visam ir jāsākas ar ideoloģiju. Ar skaidru uzstādījumu - mēs karosim, pat ja visiem vajadzēs mirt. Kurš ir ar mieru? Kurš ir ar mums? Šobrīd, ja sāktos karš, man pat nebūtu nekādu iespēju aizstāvēt savu valsti. Kāpēc tas tā ir? Es būtu ar mieru, bet dodiet man iespēju iesaistīties. Noskaidrojiet, kam es deru, ko māku? Ja nekam nederu, rakšu ierakumus. Esmu dzirdējis, ka zemes racēju karā nekad nav par daudz. Sievietes, jaunsardze, nepārprotami, katrs var būt noderīgs izlūkošanā, informācijas, dezinformācijas, maskēšanās, diversiju operācijās. Esmu drošs, daudzi labprāt iesaistītos, būtu gatavi veltīt gan brīvo laiku, gan spēkus, gan naudu.

Šāda zemessardze, plus regulārā armija, kas sadarbojas ar NATO aviāciju (vienīgā palīdzība, kas pieejama ātri), tas, lūk, ir plāns, kas padarīs Latvijas zemi par elli okupantiem.

Apspiest šādu partizānu karu Krievijai prasītu daudzus gadus un milzīgus resursus. Tas ir vienīgais reālais plāns. Viss pārējais tikai tāda runāšana un cerība uz labāko (NATO), bet cerība, kā zināms, nav stratēģija. Un galu galā, kāda jēga palīdzēt tiem, kas paši sev nepalīdz, kam pašiem sava valsts nerūp? Kādas mums ir tiesības prasīt un gaidīt, ka amerikāņu, poļu vai vācu kareivji nāks un mirs mūsu vietā, ja mēs paši neesam tam gatavi? Nav mums tādu tiesību un nebūs nekāds brīnums, ja kādā jaukā brīdī mums uz to arī norādīs.

Un visbeidzot - ja Krievija zinās, ka šeit ir tāds spēks - viņi arī vēl padomās, vai viņiem tāda sāpe vispār ir vajadzīga. 

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Meduce

2014-03-19 21:11:59

Ziņot

Man viss vienalga. Galvenais lai es varu pavadīt karu kopā ar Lliepnieku.

AnnaS

2014-03-19 20:44:18

Ziņot

Reālistiski. Prātīgi.

Griķis

2014-03-19 20:43:10

Ziņot

Es sāku saprast, kaopēc Liepnieks bija ministru prezidentu padomnieks. Skladno izlogajet. Jasno misljit. Jautājums tikai kapēc neieteica šo visu tiem, kurus tik daudz gadus konsultēja. Pa šiem gadiem jau varēja daudz ko izdarīt.

Griķis

2014-03-19 20:25:19

Ziņot

Nebūs nekāds karš. Pietiek cepties un arī naudu notriekt nevajag.

Nice

2014-03-19 20:24:32

Ziņot

Kapēc mēs nekad - nevienās vēlēšanās, nevienās TV sastrēgumstundās nekad neko vispār līdzīgu neesam runājuši. Izklausās sakarīgi, bet gribētos dzidēt no valdības ko viņi plāno, ko saka.

stingers

2014-03-19 20:12:29

Ziņot

liepnieks turpina pīpēt jau disvas nedēļas kā pilnmēness taču itkā jau beidzies ...

Kims

2014-03-19 20:00:22

Ziņot

Kaut kas līdzīgs Šveices modelim par pamatu ņemot zemessardzi. Domāju ļoti pamatoti.

MAXC

2014-03-19 19:58:16

Ziņot

Izcili. Vai Liepnieks beigās neizpeldēs kādā partijā kā kandidāts vēlēšanās? Dikti jau nu daudz un pareizi pēdējā laikā izsakās.

aldis

2014-03-19 19:57:37

Ziņot

Pilnībā varu pievienoties viedoklim. Būtu ar mieru pāris reizes nedēļā iet uz kursiem,treniņiem zemessardzē(līdzīgi kā jaunībā jaunsargos), jo otra alternatīva ir tikai profesionālais dienests,kas galīgi neiet kopā ar darbu un personīgo dzīvi. Civilā aizsardzība krīzes gadījumā tikai no tā iegūtu.

karavīrs

2014-03-19 19:57:36

Ziņot

karavīrs, zemessargs, kurš ir tāds pats karavīrs, tikai atšķiras dienesta izpildes veids, saista savu dzīvi ar armiju, parakstot sev spriedumu - miršu ja nu kas. bet autora lielākā kļūda ir tāda, ka ne karavīrs, ne zemessargs nebūs tas lielais pūlis, kas kara gadījumā sargās valsti - to darīs tauta, jo valsts aizsardzība kara gadījumā ir visas tautas uzdevums. tātad - karā mirs tie mobilizētie, uz ātru roku apmācītie, kuri pašreiz nav ne karavīri, ne zemessargi, tie, kuri "gudri" spriež par to, kādai armijai jābūt, ko tai jādara. bet neviens, absolūti neviens neiedomājas par to, ka viņš būs tas kurš mirs, jo viņam kā mobilizētajam nebūs ne komandieru (regulārās armijas virsnieki (te ir atbilde, kāpēc LV armijā ir trešdaļa virsnieku)), ne instruktoru (zemessargu - aktīvā armijas rezerve), ne bruņojuma, ne ekipējuma. otra lielākā kļūda - ko tie partizāni diversanti darīs? atvainojiet, bet karš sākas pilsētā un beidzas pilsētā - lai kāda lielvara nāks iekarot Latviju, tā nebūs ne Lubānas mežos, ne Teiču purvā, tā būs dažās lielākajās pilsētās un Rīgā. Viss, vairāk tai neko nevajag. Tai pat prātā nenāks iet cīnīties mežā ar kaut kādiem tur mobilizētājām nejēgām. terorakti. pret ko? pārapgādi var veikt pat nepieskaroties zemei, kur nu vēl veikt kaut kādu lielu noliktavu veidošanu okupētā teritorijā. un kā karavīrs pasaku lielu "paldies" šīs valsts parlamentam un valdībai par meliem (solījumiem) 22 gadu garumā, presei par pilnīgāko armijas negāciju atspoguļošanu, bet nevis to spējām, morāli, un, protams, tautai par second hand, nespēju darīt ko pret lielvarām. dažreiz uznāk vēlme, lai jūs visi kļūtu par mobilizētajiem un saprastu, cik svarīgas ir militārās zināšanas, kuras, piem., armijas pulkveža līmenī var iegūt pēc 20 gadu dienesta un ne minūti ātrāk.

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Maiks Taisons: "Es vairs neesmu cīnītājs"

Skolēns, kurš uzlaboja E-klasi, aicināts darbā starptautiskā industrijas gigantā (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv