Trešdiena, 2020. gada 3. jūnijs

Ineta, Inta, Intra

Visi autora raksti

Trešdiena, 19. marts (2014) 19:31

Jurģis Liepnieks

Kāda aizsardzība Latvijai ir vajadzīga (64)

NATO - tas, protams, ir labi. Tā ir ļoti nopietna drošības garantija. Šķiet, pati stiprākā politiskā aizsardzība, kāda šajā pasaulē šobrīd ir iespējama. Es tiešām ceru, ka šī aizsardzība arī būs pietiekama Latvijai tuvākajās desmitgadēs un nekādu citu aizsardzību mums nevajadzēs.

Un tomēr tikai naivi, vēsturi un politiku pavisam nezinoši cilvēki var iedomāties, ka šī garantija ir simtprocentīga. Nē, tā tāda nav.

Piektā panta garantijas nestājas spēkā automātiski, var viegli iedomāties daudz dažādus apstākļus, kuros rietumvalstis nekādā gadījumā neriskēs sākt trešo pasaules karu Latvijas dēļ vai sniegs formālu, nepietiekamu atbildi, kas nespēs izspiest pretinieku no Latvijas.

Rietumvalstu pragmātiskā, ekonomisko un savu šauro interešu stādīšana augstāk par starptautiskās likumdošanas vērtībām,  ir labi redzama gan Krimas, gan daudzos citos gadījumos. Mierināt sevi, ka NATO izjuks, ja kaut reizi kāda valsts nesaņems solītās garantijas pilnā apjomā, arī ir naivi. Ja vajadzēs, tad izjuks, pārveidosies, mainīsies. Tas var notikt Merkeles un Obamas vienas telefonsarunas laikā. Tā nav tā lielākā cena, ko lielvalstis varētu samaksāt par to, lai viņu piepilsētās nesāktu krist bumbas.

Krīzes situācijā, tad, kad ir pavisam slikti, mēs visi varam paļauties tikai uz sevi. Tas attiecas arī uz valstīm. Atnāks kāds un palīdzēs - lieliski, bet gudrs gatavojas vienmēr uz sliktāko.

Te uzreiz ir jābūt skaidrām divām lietām. Ja mēs okupācijas gadījumā vēlreiz pieļausim Ulmaņa kļūdu un nekarosim, tad vēl pēc simt gadiem, ja arī vēl būs kāds latvietis, tad viņš kaunēsies to skaļi atzīt.

Ir jācīnās! Jācīnās ar ieročiem rokās. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi.

Un tad uzreiz arī otrs - mēs nevaram saviem spēkiem uzvarēt Krieviju. Tie no mums, kas cīnīsies par dzimteni, ātrāk vai vēlāk mirs.

Šīm divām lietām ir jābūt skaidrām. Tās ar vēsu prātu jāpieņem, citādi nekādām tālākām runām nav jēgas.

Bet ir arī labā ziņa. Vienības, kuras cīnās nevis tāpēc, ka tām par to maksā, bet tāpēc, ka ir gatavas mirt par Dzimteni, es nebaidos te patosa - varoņu nāvē, ir ļoti stipras un ļoti bīstamas.

Ja mēs varam mierīgi un racionāli pieņemt paši un ieaudzināt savos dēlos šīs divas patiesības: pirmā - ir obligāti jākaro, otrā -  ir obligāti jākaro, neskatoties uz to, ka, visticamāk , būs jāmirst, tad mēs varam sākt nopietni runāt par Latvijas aizsardzību.

Motorizēts strēlnieku bataljons kā profesionālās armijas kodols, nostiprināta krasta apsardze, pretgaisa aizsardzības izveidošana (par pēdējo gan ir dažas atrunas) ir lietas, pie kā iespēju robežās Latvija ir centusies strādāt kopš neatkarības atgūšanas un te viss ir skaidrs - vajag vairāk naudas. Konceptuāli te viss sen ir izdomāts.

Taču ar vienu bataljonu, 120 vieglajām bruņumašīnām, dažiem kuteriem Latvija spēj sevi aizstāvēt tīri simboliski. (Tāpēc arī politiķi nekad nav vēlējušies ieguldīt armijā naudu.) Stingri ņemot, tam nav nekādas jēgas, tikai tik daudz, lai varētu teikt NATO, ka mēs vispār tērējam naudu.

Vienīgais, kas spēj reāli sagādāt problēmas iebrucējam, ir 15 000 - 20 000 vīru liela LABI apbruņota un apmācīta zemessardze.

Zemessardze, kurā ir snaiperu rotas, zemessardze, kurai ir prettanku ieroči un, ļoti svarīgi, arī pārnēsājamās zeme-gaiss raķetes (stingeri). Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Krievijas ārkārtīgi iespaidīgo kaujas helikopteru dislokāciju Ostrovā, tikai 50 km no Latvijas robežas.

Zemessardzē ir jābūt ne tikai vismaz tūkstotim vai diviem labi apmācītu snaiperu, kuri glabā ieročus un munīciju mājās, bet arī savām diversantu rotām, spridzināšanas speciālistiem, izlūkiem, informācijas/dezinformācijas kara speciālistiem un visiem citiem mūsdienu partizānu kara zinātājiem.

NATO terminoloģijā to sauc “hit and run”.  Krievu “nabeg-othod”  man personiski izsaka šo taktiku labāk, jo viņi nodala “nabeg” no “ataka” tādā veidā, ka uzbrukuma mērķis ir uzvara, lai ko tas maksātu, bet “uzlidojuma” vai “iebrukuma” mērķis ir nodarīt postījumus, zaudējumus un strauji atkāpties uz sagatavotām slēptuvēm, lai minimizētu zaudējumus. Šī ir Afganistānas mudžahedu taktika, kas ir ļāvusi uzvarēt visas pasaules lielvalstis - britus, krievus, amerikāņus. Šī taktika dominēja Čečenijā un bija Dudajeva galvenais ierocis pret Krieviju. Šī ir taktika, kuru būtu jāmāca bērnudārzos Latvijā.

No Šveices vajadzētu pamācīties, kā plānot pilsētas un ceļus tā, lai iebrukuma gadījumā būtu vieglāk aizsargāties.

Zemessardzes rīcībā ir jābūt lielam daudzumam prettanku ieroču, daudz zeme-gaiss reaktīvo iekārtu un daudz ložmetēju. Nekā tāda, diemžēl, šobrīd Latvijā nav.

Paradoksāli ir tas, ka šī stratēģija nemaz nav tik dārga. Latvija var to atļauties. Stingeriem būtu jābūt pirmajiem, kas tiek šogad iepirkts, taču stingeri nekaro. Karo un mirt ir gatavi (vai nav gatavi) cilvēki, tāpēc visam ir jāsākas ar ideoloģiju. Ar skaidru uzstādījumu - mēs karosim, pat ja visiem vajadzēs mirt. Kurš ir ar mieru? Kurš ir ar mums? Šobrīd, ja sāktos karš, man pat nebūtu nekādu iespēju aizstāvēt savu valsti. Kāpēc tas tā ir? Es būtu ar mieru, bet dodiet man iespēju iesaistīties. Noskaidrojiet, kam es deru, ko māku? Ja nekam nederu, rakšu ierakumus. Esmu dzirdējis, ka zemes racēju karā nekad nav par daudz. Sievietes, jaunsardze, nepārprotami, katrs var būt noderīgs izlūkošanā, informācijas, dezinformācijas, maskēšanās, diversiju operācijās. Esmu drošs, daudzi labprāt iesaistītos, būtu gatavi veltīt gan brīvo laiku, gan spēkus, gan naudu.

Šāda zemessardze, plus regulārā armija, kas sadarbojas ar NATO aviāciju (vienīgā palīdzība, kas pieejama ātri), tas, lūk, ir plāns, kas padarīs Latvijas zemi par elli okupantiem.

Apspiest šādu partizānu karu Krievijai prasītu daudzus gadus un milzīgus resursus. Tas ir vienīgais reālais plāns. Viss pārējais tikai tāda runāšana un cerība uz labāko (NATO), bet cerība, kā zināms, nav stratēģija. Un galu galā, kāda jēga palīdzēt tiem, kas paši sev nepalīdz, kam pašiem sava valsts nerūp? Kādas mums ir tiesības prasīt un gaidīt, ka amerikāņu, poļu vai vācu kareivji nāks un mirs mūsu vietā, ja mēs paši neesam tam gatavi? Nav mums tādu tiesību un nebūs nekāds brīnums, ja kādā jaukā brīdī mums uz to arī norādīs.

Un visbeidzot - ja Krievija zinās, ka šeit ir tāds spēks - viņi arī vēl padomās, vai viņiem tāda sāpe vispār ir vajadzīga. 

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

juriss

2014-03-20 00:12:29

Ziņot

Jurģīt, sakārto savu dzīvi, un tad dod citiem padomus ;)

>>>> Guncha 2014-03-19 23:49:35

2014-03-19 23:59:19

Ziņot

Tāpēc jau Namplēsis laikam tautu nodeva, jo šim taču bija Šveices pase atškirībā no tautas vairākuma -------------------------------- tā ir taisnība ulmanis arī neļāva naudu glabāt ārpus latvijas teritorijas to varēja darīt tikai ar ulmaņa atļauju .... ulmanis arī savā kabatas laikrakstā atpūta regulāri slavināja psrs režījumu ... vienozīmīgi ... tā ka jā labi pieņemsim necīnamies pret psrs nav vērts un tamlīdzīgi ... a kāpēc vajadzēja cilvēkus izčakarēt un atdot savus draugus komunistiem neļaut būtībā aizbraukt no valsts ... lūk hitlers savējos mobilizēja ar kuģiem jau prom bet ulmanis tik smejas lai šie brauc mēs paliksim ... nu [cenzēts]viņš bija ...

Guncha

> Guncha 2014-03-19 23:32:16

2014-03-19 23:49:35

Ziņot

Tāpēc jau Namplēsis laikam tautu nodeva, jo šim taču bija Šveices pase atškirībā no tautas vairākuma, lai gan ar to Krievi šo uz Vidusāziju aizveda. Bet pretoties būtu gatavi, krievs jau visu prātīgi bija saplānojis. Vispār 1940. gada notikumos Satversmes burtam neatbilst tikai viena lieta Tautas saeimas lēmums par pievienošanos PSRS, tam vajadēja referendumu. Opoīcijas ierobežošanai, nacionaliācijai un tautisko organiāciju slēgšanai krievi plaši lietoja Ulamaņa izdotos likumus. No sākuma viņi labi maskējās, pēc tam parādīja īsto seju.

atkal

2014-03-19 23:48:34

Ziņot

man likās kādreiz ka liepnieks tāds prātīgs cilvēks bet palasot pēdējo nedēļu daiļdarbus gan saprotu ka kļūdījos bet tā jau protams jautri.

janis

2014-03-19 23:44:31

Ziņot

Biju par Liepnieku sliktākās domās. Pēc twitera ierakstiem šķita, ka tiek saņemts finansiāls atbalsts no SC vai kaut kā tamlīdzīga. Vai nu esmu pārpratis, vai arī ir notikusi sponsoru un ideoloģijas maiņa. A varbūt gājiens ar zirgu?! Par rakstu protams pāragri spriest kā par ģeniālu, jo vērtējumu šīm idejām būtu jāizsaka kādam no armijas iekšienes. Kādam kas reāli zin situāciju.

sargs

2014-03-19 23:43:10

Ziņot

ulmaņa diktatūru tā paīstam atbalstīja vnīgi aizsargi kuri sagāja mežos vēlāk pievienojās nacistiskās vācijas struktūrām pirmie ... tām kuras ienāca pēc gada iekšā ...

Krīvs

2014-03-19 23:42:12

Ziņot

Labs. Bez emocijām, skaidri par galveno.

Vārds

2014-03-19 23:41:46

Ziņot

Starp citu, kad vēl 90-tajos biju zemessardzē šāds scenārijs tika apspriests. Bija pat nepieciešamie materiālie resursi, kurus vajadēja decentralizēt, bet jau 90-to vidū situācija strauji tika izveidota tā, ka karjeru varēja taisīt tikai tie kas prasmģāk laizīja ģenerāļu pēcpusi, bet tos kas, darīja to kas bija jādara ātri atbīdīja un atbrīvoja. Pasākums kļuva neinteresants, un es to pametu.

> Guncha 2014-03-19 23:32:16

2014-03-19 23:40:11

Ziņot

nu nebija cilvēki sajūsmā par ulmaņa diktatorisko režījumu nebija ... cilvēki cerēja ka psrs atjaunos demokrātiju un vēlāk ka to darīs vācija to cilvēki gribēja ...

Guncha

2014-03-19 23:32:16

Ziņot

Starp citu Varas atkāpšanās ceļu un aktīvu, kaut vai dzīvības veidā, saglabāšanas centieni ir iemesls kāpēc 1940. gadā nenotika pretošanās, lai gan tauta, atšķirībā no šodienas bija gatava to darīt, bet Vara, tagad glorificētā Kārļa Ulmaņa personā, viņus nodeva. Un vēlākais leģions, visu cieņu protams večiem, objektīvi bija kļūda un novēlots neizdarītā labošanas meģinājums nepareizā politiskajā kontekstā, kas patiesībā problēmu un Tautas kopējos vēsturiskos kompleksus tikai padziļināja.

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Maiks Taisons: "Es vairs neesmu cīnītājs"

Skolēns, kurš uzlaboja E-klasi, aicināts darbā starptautiskā industrijas gigantā (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv