Misterā Latvija saskatījuši korejiešu terorista vaibstus  (2) 

Konkursa Mis un Misters Latvija 2010 finālists Oskars Lauva sevi veiksmīgi pierādījis ne tikai 2011. gadā Korejā notikušajā internacionālajā vīriešu modeļu konkursā «Manhunt», iekļūstot labāko dalībnieku divdesmitniekā, bet arī vairākos starptautiskos reklāmas un kino industrijas projektos. Intervijā protālam Puaro.lv Oskars dalās iespaidos par kino biznesa aizkulisēm, kā arī atklāj konkursu lielākos ieguvumus.

«Mana pieredze skaistumkonkursos aizsākās  ar konkursu Jelgavā, kur 2006. gadā ieguvu Vicemistera titulu, bet pēc diviem gadiem kļuvu par “Misteru RTU”. Pēc tam sekoja konkurss “Mis un Misters Latvija”, kas attiecīgi pavēra jaunas iespējas, » stāsta Oskars.

2011. gadā Oskars pārstāvēja Latviju internacionālajā vīriešu modeļu konkursā «Manhunt», kas divu nedēļu garumā norisinājās Korejā: «Konkursa ietvaros Korejā pavadīju divas nedēļas. Pirmā nedēļa bija veltīta valsts iepazīšanai un dažādām ekskursijām, kuru laikā trīs dienas dzīvojām arī kalnos kādā klosterī un pārtikām vien no rīsiem un dārzeņiem. Tāpat bija arī daudz preses konferenču, kurās iepazīstinājām ar sevi un valstīm, ko pārstāvam. Pats konkurss sākās otrajā nedēļā. Piedalījāmies modes skatēs, demonstrējot savu valstu nacionālos tērpus, kā arī bija daudz citu pārbaudījumu. Konkursā nokļuvu līdz pusfinālam, kurā žūrija atlasīja piecpadsmit labākos dalībniekus. To vidū neiekļuvu, bet paliku labāko divdesmitniekā.»

Konkursa laikā Oskars ieguvis ne tikai jaunus kontaktus no vairākām pasaules valstīm un nenovērtējamu pieredzi, iepazīstot eksotisko valsti klātienē, bet arī krietni uzlabojis sevis pasniegšanas prasmes un pilnībā atbrīvojies no bailēm uzstāties publikas priekšā.

«Konkursa «Manhunt» lielākais ieguvums bija tas, ka man pirmo reizi bija iespēja tik tālu aizceļot. Divu nedēļu laikā iepazinu jaunu kultūru un savām acīm pieredzēju, kāda ir atšķirība starp demokrātisko un ekonomiski attīstīto Dienvidkoreju un militāri noslēgto Ziemeļkoreju. Šāda veida konkursos iesaku izmēģināt drosmi ikvienam, jo tie sniedz krietnu devu pārliecības par sevi un uzņēmību jauniem izaicinājumiem. Pieredze publiski uzstāties un uz skatuves apgūtās prezentācijas prasmes noderēs vienmēr, un uzskatu, ka dzīvē ļoti daudz iespējams sasniegt vien ar prasmi sevi pareizi pasniegt. Pēc konkursiem mana maģistra darba aizstāvēšana universitātē tāds nieks vien bija, ļaujot maģistra grādu iegūt ar sarkano diplomu,» smejas Oskars.

Iespējams, tieši konkursos gūtā pieredze Oskaram nodrošinājusi panākumus arī reklāmas un kino jomā, kur, izturot dažādas atlases, jaunietis sevi veiksmīgi pierādījis vairākos projektos. Pamanākie no tiem ir Korejā uzņemtās asa sižeta filmas, kas Oskaram sniegušas arī līdz šim nopietnākās lomas.

«Pagājušajā vasarā pieteicos kādā filmu aģentūrā, un vēlāk man radās iespēja filmēties korejiešu filmā “My Way”, kurā tēloju vācu karavīru. Filmā atspoguļota Normandijas kauja no korejiešu skatu punkta, un tās sižets ir līdzīgs filmai “Glābjot ierindnieku Raienu”, kas šo vēsturisko notikumu atspoguļo no amerikāņu puses. Pēc filmēšanās mani kontakti palika filmu studijai, un drīz nāca piedāvājums filmēties citā korejiešu filmā, kurā bija vajadzīgs tumsnējs vīrietis terorista lomai. Filmējoties šai projektā, atkal pavadīju divas nedēļas Korejā, intensīvi trenējoties un apgūstot vajadzīgās prasmes. Lomas pamatā bija kaskadiera triku izpildīšana, un tā sniedza interesantu pieredzi un izpratni par tā saucamajām “action” filmām, atklājot, kā patiesībā norisinās cīņu un šaušanas ainas. Filmējot ainu, kurā cīnos ar galveno varoni, man mugurā tika uzvilkta īpaša veste, kurā iemontēti mazi spridzeklīši, kam klāt pievienoti krāsas pūslīši. Cīņas karstumā, kur visapkārt notika sprādzieni, arī manā vestē esošie spridzekļi darbojās, un nemitīgi bija jūtama kņudoņa mugurā,» atminas Oskars.

Filmēšanās laikā, uzņemot iespaidīgās cīņas ainas, neizpalikuši arī kuriozi: «Lai gan lietojām tukšas patronas un munīciju, šāvienu trokšņi tik un tā bija tik lieli, ka nācās lietot ausu aizbāžņus. Filmējot kārtējo cīņas ainu, kurā šāvu no sava ieroča un visapkārt sprāga munīcija, no ložu radītajiem triecieniem bija daudz putekļu un grūtības kārtīgi saskatīt notiekošo. Tā nu, putekļu mākonī neko kārtīgi neredzot un tādēļ laicīgi nenoreaģējot, lai gan man pēdējā brīdī vajadzēja atlēkt malā, no kolēģa dabūju ar elkoni pa degunu, izjūtot īsto cīņas garšu,» smejas Oskars.