Trešdiena, 2020. gada 25. novembris

Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Visi autora raksti

Piektdiena, 7. marts (2014) 10:53

Agneta Niedra

Kādus ziedus dāvāt sievietēm, Puaro.lv iesaka Normunds Rutulis +SVĒTKU CEĻVEDIS

Šī nedēļas nogale daudzviet pasaulē tiks aizvadīta Venēras zīmē, jo teju visa uzmanība tiks daiļā dzimuma pārstavēm. Par tradicionālu Starptautiskās Sieviešu dienas dāvanu kļuvuši ziedi. Intervijā portālam Puaro.lv praktiskos ieteikumos dalās dziedātājs un radio dīdžejs Normunds Rutulis. Kā ik nedēļu, lai atvieglotu mūsu lasītājiem nedēļas nogales plānošanu, piedāvājam arī brīvdienu ceļvedi.

“Sieviešu dienu, tāpat kā Valentīndienu, es pats kā īpašu svētku dienu neuztveru, jo savas svētku dienas  atzīmēju neatkarīgi no datuma kalendārā – man svētki ir tad, kad esmu pabeidzis darbus un tos esmu nopelnījis,” dalās dziedātājs.

“Skolas laikā gan Sieviešu dienā valdīja svētku rosība. Ik gadu šajā datumā uz skolu devos ar ziediem, lai apsveiktu klases meitenes un skolotājas. Protams, sveicieni ziedu formā tika arī mammai. Šo tradīciju esmu saglabājis arī tagad, 8.martā apdāvinot savas ģimenes sievietes, tomēr šajā dienā īpašu svētku galdu neklājam.”

“Man pašam mīļākie ziedi, kurus labprāt gan dāvinu, gan kā dāvanu saņemu, ir rozes. Tikmēr martā, kad pavasara ziedi puķu dobēs vēl nav uzplaukuši, jauka dāvana ir arī tulpes. Es gan priekšroku dodu krūmrozēm, kuras parasti izvēlos pasteļtoņos vai krēmkrāsā. Arī koši sarkanā krāsa ziediem ir nezūdoša vērtība,” uzskata mūziķis. “Man ļoti nepatīk veidotie ziedu pušķi ar uzlīmētiem taurentiņiem pa virsu. Tie man šķiet bezgaumigi.”

“Ziedus parasti izvēlos ļoti rūpīgi, ne velti manas ģimenes sievietes ir vairākkārt atzinušas, ka es ar ziediem protu pārsteigt. Esmu novērojis, ka vissvaigākos ziedus iespējams iegādāties “Sky” lielveikalos. Iespējams, ka tur tie ir dārgāki, tomēr, iegādājoties ziedus, es neskatos uz cenu, bet gan kvalitāti. Ja piemirsies dāvanu savai mīļotajai iegādāties pa dienu, vienmēr ir atvērts arī Saktas puķu tirdziņš, tomēr tur gan ir jāuzmanās, jo puķes tiek izgaismotas ar īpašām lampām, tāpēc, pārnesot tās mājās, var atklāties kāds novītis ziediņš vai lapiņa,” pamāca Rutulis.

“Ne mazāk svarīgi pēc ziedu uzdāvināšanas ir to pareiza ielikšana vāzē. Tiem noteikti vajag mazliet piegriezt kātiņus, kā arī paretināt lapas. Esmu dzirdējis, ka citus ziedus nepieciešams likt tieši siltā ūdenī, lai tie ilgāk saglabātos.”

Pašam dziedātājam šī nedēļas nogale tiks aizvadīta jaunā albuma prezentācijas zīmē. “Šis albums man ir ļoti mīļš un ilgi lolots. Nebaidos teikt, ka tas ir mans līdz šim labākais veikums. Albuma prezentācijas diena man nav nekas īpašs, jo uzskatu, ka nav nekā īpašāka par albuma tapšanas procesu. Šī diena man būs mazliet skumja, jo jāpieliek punkts skaistam posmam, kura nākošo etapu es vairs nevaru ietekmēt, proti, klausītāju vērtējums.” 


Normunds Rutulis prezentēs albumu "Aizturi elpu"

Piektdien plkst.17 Rīgā, tirdzniecības centrā "Spice", norisināsies dziedātāja Normunda Rutuļa albuma "Aizturi elpu" prezentācija.

Tā kā prezentācija noris Sieviešu dienas priekšvakarā, pasākuma laikā dāmas Rutuļa jaunizdoto kompaktdisku varēs saņemt par velti.

Albums ir īpaši ilgi lolots un gatavots, un tā ierakstā piedalījušies 25 dažādi instrumentālisti un papildus - vokālisti. Starp studijas mūziķiem ir arī Maestro Raimonds Pauls, orķestris Kristapa Krievkalna vadībā, trio "Limonāde" un stīgu septets Arnolda Kupča vadībā.

Jaunajā albumā būs pavisam desmit dziesmas, kuru autori ir Pauls, Janis Stībelis, Janis Strazds un Anita Rezevska, bet tekstus rakstījuši Ivars Kurpnieks, Liāna Langa un Guntars Račs.

Albumā iekļauta arī ģitārista Ingus Feldmaņa dziesma ar paša rakstītiem vārdiem "Sapņu kuģi".
Toties marta beigās mūziķis iecerējis doties turnejā, sniedzot koncertus Ogrē, Rēzeknē, Jelgavā, Liepājā un Valmierā.


Gulbenē atklās ceļojošo izstādi "Tiem, kas glāba pasauli"


Piektdien plkst.13 Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta ceļojošā izstāde "Tiem, kas glāba pasauli".

Šogad aprit 28 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā. Avārijas seku likvidācijas darbos radioaktīvā piesārņojuma zonā 30 kilometru rādiusā piedalījās arī vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju, tostarp vairāki desmiti Gulbenes novada iedzīvotāju.

Izstādes materiāli - fotogrāfijas, dokumenti, goda raksti, priekšmeti un citi eksponāti apliecina Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku upurēšanos, glābjot pasauli no radiācijas briesmām, ko mums visiem ir svarīgi zināt, apzināties un neaizmirst.

Izstādes atklāšanā piedalīsies savienības "Černobiļa" valdes priekšsēdētājs Arnolds Vērzemnieks un priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Bruņenieks. Izstādes atklāšanā laipni aicināti piedalīties arī visi Gulbenes novadā dzīvojošie Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.

Ceļojošo izstādi "Tiem, kas glāba pasauli" traģiskās avārijas seku likvidācijas atcerei izveidojis Latvijas Ugunsdzēsības muzejs sadarbībā ar Latvijas savienību "Černobiļa".

Gulbenes novadā izstāde būs apskatāma līdz 28.martam.


Koncerti "Spodrē manu dvēselīt"


Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) martā rīkos jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncertus "Spodrē manu dvēselīt", aģentūru LETA informēja JVLMA Koncertdaļas vadītāja Jana Lāce.
Koncerti notiks 7.martā plkst.18 Latgales vēstniecības "Gors" Lielajā zālē un 14.martā plkst.18 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.

Klausītāju vērtējumam koncertā tiks nodoti Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura un kompozīcijas studentu jaundarbi, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris un etnomuzikoloģijas studenti. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents būs Māris Sirmais.

Kopprojekts tapis, sadarbojoties Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas, Etnomuzikoloģijas un Kompozīcijas katedrām, uzrunājot radīt darbus korim gan jau pieredzējušus un plašāk pazīstamus komponistus, gan arī jauniešus - vēl tikai topošos komponistus.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs Sirmais stāstīja, ka koncerta ideja ir vērsta ļoti dažādos virzienos. Svarīgs bijis mūžam aktuālais jautājums par jaundarbu tapšanu, kas virza kultūras attīstības procesu.

Sirmais stāstīja, ka mērķis bijis veidot jaundarbus, kas balstīti uz tradicionālās mūzikas pamatiem, sadarbībā ar kompozīcijas nodaļu, proti, visiem studentiem, kas šobrīd studē kompozīciju. Koncertā izskanēšot arī tādu komponistu darbi, kuri pazīstami pat pasaules kultūras kontekstā - Rihards Dubra un Ēriks Ešenvalds.

Jaunie darbi nebūšot adresēti kādai izsmalcinātai publikai un profesionāliem izpildītājiem. Projekta veidotāju mērķis ir nekautrēties no darbiem, jo iespējams ar laiku tie varētu iekļauties amatierkoru repertuāros vai pat Dziesmusvētku repertuārā.

Kompozīcija, etnomuzikoloģija un kora kultūra apvienojušās, jo caur koru kultūru tradicionālā mūzika var tikt nesta ļoti tālu pasaulē un daudzi pasaulē iepazinuši latviešu tautasdziesmu, latviešu tautas tērpu un nacionālās atšķirības elementu tieši tādā veidā.

Sirmais stāstīja, ka lielu ieguldījumu projektā devuši Mūzikas akadēmijas mācībspēki, kas strādā un pasniedz kompozīciju, katedras vadītāja Selga Mence, Juris Karlsons, Pēteris Plakidis un Rolands Kronlaks.

Laikmetīgas vēsmas Sirmais sagaida no pašlaik Grieķijā dzīvojošās Gundegas Šmites. Brīnišķīga latgaliešu tautasdziesmas apdare esot saņemta no Jura Vaivoda. Sirmais pauda, ka savu intrigas devu saglabā arī labi zināmā komponista Kārļa Lāča darbs. Pēc diriģenta teiktā, izaicinājums būs grupas "The Sounds Poets" līdera Jāņa Aišpura piedalīšanās, kurš ar savu redzējumu piedāvājis interesantu darbu. Biļetes uz koncertiem būs pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs.

Rīgas folkloras kopu sadziedāšanās VEF Kultūras pilī


7.martā plkst.18.00 VEF Kultūras pilī (Ropažu iela 2), gatavojoties starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica 2015", desmit Rīgas folkloras kopas rādīs programmu, kura īpaši sagatavota 2015.gada festivāla tēmai "Mantojums".

Koncertā piedalīsies folkloras draugu kopa "Skandinieki" (vadītāja Julgī Stalte), folkloras kopa "Laiksne" (vadītāja Baiba Indrēvica), ģimeņu folkloras kopa "Berendejka" (vadītāja Olga Dergunova), slāvu autentiskās dziedāšanas ansamblis "Karagod" (vadītāja Olga Bogdanova), folkloras kopa "Rija" (vadītājs Druvis Rijnieks), Latvijas lietuviešu folkloras kapela "Jurginas" (vadītājs Jurģis Ukrins), folkloras kopas "Laiva" radošās apvienības "Pali" projekts (vadītāja Anda Ābele), folkloras kopa "Kokle" (vadītāja Dina Liepa), folkloras deju grupa "Rīgas Danču klubs" (vadītājs Valdis Putniņš) un kapela "Maskačkas spēlmaņi" (vadītājs Ansis Ataols Bērziņš).

Šis pasākums ieskandinās 2015.gada starptautisko folkloras festivālu "Baltica", kad dalībniekus uzņems Latvija. Šogad folkloras festivāla dalībniekus uzņems Lietuva. Folkloras kopas jau sākušas nopietni gatavoties šiem folkloras kustības dižākajiem svētkiem. Kopu skates jau norisinājušās Latgalē un Kurzemē, vēl atlikusi Vidzeme, Zemgale un Rīga. Iepriecinoši ir tas, ka kopu gan visos Latvijas novados, gan Rīgā kļūst arvien vairāk.

Koncertā ieeja ir bez maksas.

Samanta Tīna debitēs komēdijā "Gumijas princis"


Piektdien, Sieviešu dienas priekšvakarā, dziedātāja Samanta Tīna debitēs komēdijā "Gumijas princis".

Iestudējumu veido režisors Zigurds Neimanis, bet lomās būs aktieri Raimonda Vazdika, Jānis Skanis, Madars Zvagulis un dziedātāja Samanta Tīna.

Dziedātāja stāstīja, ka debitēt jaunā mākslas žanrā viņai ir liela atbildība, it sevišķi tādēļ, ka līdzās būs tik profesionāli aktieri.

Komēdija "Gumijas princis" ir stāsts par kādu ļoti bagātu sievieti, kurai dzīvē ir viss, izņemot patiesu mīlestību, līdz viņa iemīlas gumijas princī.

Izrāde vairākus gadus bija viena no populārākajām komēdijām vairākos Krievijas teātros. Krievijas dramaturga Oļega Bogājeva komēdija izpelnījās publikas ovācijas gan pašas lugas spraigā un asprātīgā sižeta dēļ, gan pateicoties galvenās lomas atveidotājai - Krievijā un arī Latvijā populārajai dziedātājai Lolitai Miļavskai.

Biļetes uz izrādēm ir pieejamas "Biļešu paradīzē". Rīgā tās notiks privāto viesību laikā mākslas telpā "64 krēsli", bet ārpus Rīgas komēdija būs skatāma Rēzeknē un Liepājā. Skatītājiem, kas jaunāki par 16 gadiem, izrādi apmeklēt nav ieteicams.

Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos "Milēdija"


Dailes teātra Lielajā zālē piektdien notiks izrādes "Milēdija" pirmizrāde. Šī izrāde ir "gandrīz komēdija" pēc Aleksandra Dimā romāna "Trīs musketieri" motīviem, kuras autors ir Ēriks Emanuels Šmits.

"Trīs musketieri" ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kas patīk jauniem cilvēkiem. Patīk tāpēc, ka visu notikumu centrā ir sieviete - neizsakāmi pievilcīga, gudra, jutekliska, neparedzama. Viņas mīlestība sola debesu svētlaimi, taču tā var būt arī nāvējoša. Tāda ir lēdija Vintere - Milēdija -, kura nes līdzi avantūras, mūžīgu nemieru, negulētas naktis, negaidītu nodevību, sirdsapziņas pārmetumus, nepiepildītas cerības, lauztus solījumus. Viņa valdzina un biedē, uzbrūk un aizsargājas. Viņa ir bende un upuris. Kas viņa ir? Protams, ka pati dzīve, par izrādes galveno tēlu stāstīja Jakovļeva.

Lēdijas Vinteres lomā būs Agnese Zeltiņa. Ģirts Ķesteris iejutīsies kardināla Rišeljē lomā, Juris Žagars spēlēs Bekingemas hercogu, Gints Grāvelis - D’Artanjanu. Lauris Dzelzītis būs Atoss, Aldis Siliņš - Portoss, Intars Rešetins - Aramiss, Dārta Daneviča - Konstance Bonasjē un Ieva Segliņa - Ketija.

Izrādē spēlēs arī Juris Kalniņš lorda Vintera lomā, Lilita Ozoliņa Žannas de Brejas lomā, kā arī Lauris Subatnieks Rošfora lomā.
Uz skatuves izrādē kāps arī Gints Andžāns, Marīna Janaus, Dainis Grūbe, Pēteris Gaudiņš, Mārtiņš Počs, Rita Bērziņa, kā arī Markuss Rodrigo Rozentāls.

Iestudējumu veidojis režisors Dž.Dž.Džilindžers kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, komponistu Kārli Lāci, horeogrāfi Ingu Krasovsku un gaismu mākslinieku Igoru Kapustinu.

Vēstures muzeja nodaļā "Dauderi" notiks nodarbība ģimenēm "Stāsti par modi"


Turpinot cikla "Muzejs ģimenei" pasākumus, 8.martā Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja (LNVM) nodaļā "Dauderi" notiks izglītojoša un izklaidējoša nodarbība bērniem un viņu vecākiem "Stāsti par modi".

Pasākumā varēs uzzināt to, kā gadsimtu laikā mainījās modes tendences un kas no senajiem laikiem ir saglabājies līdz mūsdienām. Bērni pasākuma varēs uzzināt to, kāpēc modes dāmas pirms 150 gadiem arī siltās un saulainās vasaras dienās tinās šallēs un lakatos, bet kungi pastaigās līdzi ņēma spieķi.

Atbildes uz jautājumiem sniegs muzejpedagogi, izskaidrojot gan to, ko "modes valodā" nozīmē vārdi "katliņš", "frēze", "turnīra" un "pompadūrs", gan daudzas citas interesantas lietas saistībā ar modi.

Nodarbības apmeklētāji varēs aplūkot ne tikai senus attēlus, fotogrāfijas, zīmējumus un gleznas, bet arī unikālus priekšmetus no muzeja krājuma - tai skaitā smalka auduma saulessargu, senus spogulīšus un pūdernīcas, matu loku šķēres un kaklasaišu žāvējamo dēlīti, dāmu un kungu cepures, somiņas un kurpes.

Jauniegūtās zināšanas nodarbības dalībnieki varēs pārbaudīt, arī aizpildot uzdevumu lapas. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šajā gadā LNVM turpinās cikla "Muzejs ģimenei" nodarbības, piedāvājot iespēju ģimenēm ar bērniem reizi mēnesī laiku pavadīt, izzinot kultūras vērtības un uzturoties kultūrvēsturiskā vidē.

Grupas "Pērkons" koncerts


8. martā ar koncertu Dikļu pilī atgriezīsies leģendārā grupa Pērkons. Koncertā, kurš tiks veltīts sieviešu dienai grupa atskaņos savas sievišķīgākās un melodiskākās balādes.

1981. gadā grupu "Pērkons" izveidoja Juris Kulakovs, pieaicinot dažus grupas "Menuets" biedrus. Grupa strauji kļuva populāra un jau pavisam drīz, par spīti darbības aizliegumam, izdeva savus pirmos divus albumus. Grupa "Pērkons" daudziem palikusi atmiņā arī ar tās slaveno koncertu Ogres estrādē, kad pēc koncerta grupas fani izdemolēja vilciena vagonus. Drīz pēc šī koncerta, grupas nesen atjaunotā darbība atkal tika aizliegta. Grupas darbība pavisam tika atjaunota tikai 1987. gadā, kad "Pērkons" kļuva par "Liepājas dzintars 87" laureātiem.

Koncerta sākums plkst. 16:00. Biļešu cena 17 eur / 11.94 ls. Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un Dikļu pilī.

Bauskas pilī skanēs meditatīva viduslaiku mūzika


Sestdien, 8.martā, plkst.18 Bauskas pils muzejā uzstāsies senās mūzikas ansamblis "Gaurata Gaura". Koncertā skanēs noskaņu improvizācijas viegla, maiga un meditējoša mūzika, kuru papildinās seno deju grupas "Galms" dejas.

Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Bitēna aģentūru LETA informēja, ka programmā iekļauti skaņdarbi no diviem nozīmīgiem viduslaiku mūzikas krājumiem - "Cantigas de Santa Maria" un "Llibre Vermell de Montserrat". Abi šie krājumi raksturo viduslaikos dominējošo dievmātes kultu, kuru uzskatīja par visu cilvēku patvērumu, žēlotāju, sargātāju un vidutāju starp cilvēci un dievu. Koncertā noslēgumā skanēs laicīgā mūzika, kuru papildinās seno deju grupas "Galms" dejas.

Iegādājoties biļeti uz koncertu, bez atsevišķas samaksas pirms koncerta varēs apmeklēt muzeja ekspozīcijas. Biļetes var iegādāties Bauskas pils kasē, Mākslas salonā "Meistars Gothards" un rezervēt pa tālruni vai e-pastu. Sīkāka informācija pieejama mājaslapā "www.bauskaspils.lv".

Latvijā pirmizrādi piedzīvos latviešu un igauņu mākslinieku kopprojekts "Intervija ar Madonnu"


Dienā, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā Sieviešu diena, 8.martā, plkst.19 "Koka Rīgā" Grīziņkalnā Latvijā pirmizrādi piedzīvos latviešu un igauņu mākslinieku kopprojekts "Intervija ar Madonnu".

Izrādi veido horeogrāfe un dejotāja Kristīne Vismane sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani un scenogrāfi un video mākslinieci no Igaunijas Epu Kubu.

Izrāde "Intervija ar Madonnu" būs eseja, kas atspoguļos horeogrāfes intuitīvos meklējumus uz jautājumu, ko nozīmē būt vientuļai mātei. Ar interviju, attēlu, kustības, teksta, mūzikas, simbolu un diskusiju palīdzību, radošā komanda mēģinās atšķetināt pēc iespējas plašāku skatpunktu par izvēlēto tēmu, izprast iemeslus, kādēļ sievietes audzina bērnus vienas un kādas ir šīs rīcības sekas. Izrāde balansēs starp iztēli un dokumentalitāti, skarbumu un vienkāršumu, svētumu un ikdienu.

Izrādes saturs balstīts dokumentālās intervijās ar vientuļām mātēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tādējādi tēmas izzināšanas procesā, radot iespēju salīdzināt vienu situāciju dažādās, līdzās pastāvošās valstīs un rast atšķirības, kuras veido kultūras dažādība.

Izrādes producents ir "Pigeon-Bridge", līdzproducents - Igaunijas dejas producentu kompānija "Stu". Nākamās izrādes notiks 9.martā, 11.maijā un 15.maijā centrā "Koka Rīga" Grīziņkalnā. Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā "www.bilesuparadize.lv".

Vara Vētras koncerts „MĪ-LE-STĪ-BAI”


8.martā plkst.19:00 Rīgā, Lielajā Ģildē koncertā „MĪ-LE-STĪ-BAI” uzstāsies rečisors, aktieris un dziesminieks Varis Vētra. Programmā dziesmas no debijas albuma „Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt...” un daudzas jaunas dziesmas.

Dziesminieks Varis Vētra šobrīd Latvijā ir ļoti populārs un iemīļots mākslinieks - viņa koncerti vienmēr ir sirsnīgi, uzrunājoši un personiski, tajos veidojas arī lielisks dialogs ar skatītājiem.

Koncerts notiks divās daļās. Varis Vētra izpildīs dziesmas no sava pirmā dziesmu albuma, kuras jau izskanējušas Latvijas radiostacijās un kļuvušas tautā iemīļotas, kā arī daudzas jaunas dziesmas. Koncerta laikā klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus Varim Vētram. Interesantāko jautājumu autoriem – balvas no saldumu fabrikas „LAIMA” un koncerta rīkotājiem.

Koncertā Lielajā Ģildē kopā ar Vari Vētru uzstāsies instrumentālā grupa – Aivars Hermanis, Ainis Zavackis un Andris Grunte.

Pirms koncerta Lielajā Ģildē Varis Vētras uzstāsies 4.martā Valkā un 5.martā Lielvārdē. STARPTAUTISKAJĀ SIEVIEŠU DIENĀ – 8.martā koncerts Rīgā, Lielajā Ģildē. Pēc tam koncerti notiks arī 11.martā Talsos, 12.martā Pļaviņās, 13.martā Saldū, 16.martā Baločos, 18.martā Bauskā, 19.martā Balvos, 20.martā Ozolniekos, 25.martā Smiltenē, 26.martā Salaspilī un Viesītē, 27.martā Aizputē, 30.martā Mālpilī, 1.aprīlī Ventspilī, 2.aprīlī Ķeipenē, 3.aprīlī Apē, 8.aprīlī Tukumā, 9.aprīlī Skrundā, 10.aprīlī Limbačos, 14.aprīlī Jēkabpilī, 20.aprīlī Preiļos. Paredzēts, ka koncerti notiks vēl arī citās pilsētās, kā arī Latvijas pilīs un muičās. Koncerttūre paredzēta līdz maija beigām.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs visā Latvijā, www.bilesuparadize.lv un koncertu norises vietās.

Dziedātājas Mireijas Matjē koncerts


8.martā hallē «Arēna Rīga» ar visām sievietēm veltītu muzikālu programmu viesosies viena no šarmantākajām un pasaulē populārākajām francūzietēm - Mireija Matjē (Mireille Mathieu). Koncertā izskanēs brīnišķīgu dziesmu izlase - dziedātāja izpildīs tādas kompozīcijas kā «Ciao Bambino Sorry», «Non Je Ne Regrette Rien», «La Paloma Adieu», «Der Pariser Tango», «Santa Maria De La Mer» un daudzas citas.

Dziedātājas popularitāte ārpus dzimtenes ir fenomenāla – neviens cits Francijas mūziķis ārzemēs nav saņēmis tik daudz zelta un platīna disku kā Mireija Matjē. Savas ilgstošās muzikālās karjeras laikā viņa izdevusi vairāk kā 70 veiksmīgu albumu.

2008. gadā pēc ilgāka pārtraukuma dziedātāja atsāka aktīvu koncertdarbību. Jau pirmās uzstāšanās pierādīja, ka publika visā Eiropā joprojām dziedātāju atceras un no sirds mīl viņas daiļradi. 2010. gada rudenī Mireija Matjē pirmoreiz viesojās Latvijā, pulcējot vairāk kā 5000 skatītāju. Aizvien katrs viņas koncerts ir notikums, un katra izpildītā dziesma ir leģendāra. Par to vēlreiz pārliecināsimies 8.martā Rīgā.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties visās «Biļešu Servisa» tirdzniecības vietās. To cena - sākot no 20 Ls.

Martā pirmizrādi piedzīvos režisora Regnāra Vaivara "Vecpuiši un vecmeitas"


Dailes teātra Mazajā zālē 9.martā pirmizrādi piedzīvos režisora Regnāra Vaivara izrāde "Vecpuiši un vecmeitas", kuras autors ir Hanoks Levins.

Zingars nemīl Pukiju, bet viņi precēsies. Pukija nav pārāk glīta, bet ir iemīlējusies Zingarā līdz bezsamaņai. Viņa gribēja precēties - viņš piekrita. Viņa gatavojās - viņš neiebilda. Naivajām sievietēm būtu jāsaprot - viņi, vīrieši, vēlas daudz ko, bet visizmisīgāk viņi vēlas, lai tos liktu mierā. No otras puses - kāpēc jābaidās no sievas? Nav jau nekāds pasaules gals, dzīve taču ir arī pēc kāzām. Kaut kā jau cilvēki izgrozās.

Apprecas - izšķiras. Bet varbūt viss ir otrādi un Pukijai viņš nemaz nepatīk? Taču Zingaram viņa pēkšņi šausmīgi patīk. Viņš ir gatavs uz jebkuru muļķību, jebkuru kaprīzi - pat precēties ar viņu.

Pukijas lomā būs Kristīne Nevarauska, Zingaru atveidos Artūrs Dīcis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa būs Buļba, Dainis Gaidelis - Ūdīno, bet Juris Bartkevičs - Oistvinds.

Iestudējuma scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, gaismu māksliniece - Māra Vaļikova. Izrādes kostīmu koncepcijas autore ir Laura Čaupale sadarbībā ar "Karen Millen".

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Igors Popovs: Dzīves sparu smeļos darbā un ceļojumos (1) 

Ar laba garastāvokļa un lieliska izskata recepti dalās slavenību frizieris un stilists Igors Popovs.

Gada modes dizainere Inese Ozola: Mani visvairāk iedvesmo nodošanas termiņš! (1)

Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (2)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv