Ko darīt nedēļas nogalē, Puaro.lv iesaka Dzintars Čīča +BRĪVDIENU CEĻVEDIS (3)

Daudzviet Latvijā esam sagaidījuši jau pirmo sniegu, bet ne tas vien liecina par ziemas klātbūtni – liela daļa Latvijas mākslinieku jau uzsākuši darbu pie savu Ziemassvētku koncertu programmas. Kamēr esam saulgriežu gaidās, jāpagūst izbaudīt arī daudzveidīgā kultūras dzīve, kas mums sagādāta šonedēļ. Savās brīvdienu tradīcijās ar portālu Puaro.lv dalās arī jaunais dziedātājs Dzintars Čīča.

„Brīvas nedēļas nogales pēdējo divu gadu laikā man bijušas uz pirkstiem saskaitāmas. Brīvdienās jūtos nervozi, jo man jau šķiet dabiski, ka nedēļas nogalēs koncertēju. Tā kā mēģinājumu un koncertu grafiks man ir ļoti noslogots, labākā atpūta man ir patiešām nedarīt neko vai gluži pretēji – nodarbināt sevi sportiski,” intervijā portālam Puaro.lv atklāj dziedātājs.

„Brīvdienu rītos mājās kārtīgi izvingrojos - kādas 40 minūtes no vietas, tā, ka vairs nav spēka. Tad paguļu 30 minūtes, ieeju aukstā dušā – pēc šī pasākumu kompleksa manī rodas tāda enerģija! Iesaku to katram, kurš čīkst, ka trūkst enerģijas un tajā vaino nelabvēlīgo laika prognozi.” Pēdējā laikā esmu iecienījis brokastīs dzert siltu smiltsērkšķu sulu ar medu - ieleju krūzē 100% smiltsērkšķu sulu, pārleju to ar vārītu siltu (ne karstu) ūdeni un pievienoju medu. Veselīgi un garšīgi!”

„Atzīšos, ka grāmatas praktiski nelasu - pēc skolas beigšanas gribu mazliet atpūtināt acis. Bet mani interesētu sportistu biogrāfijas vai kāda grāmata par Maiklu Džeksonu vai Džastinu Bīberu. Pēdējā filma, kas man tiešām patika, ir latviešu "Dokumentālists" - tādu Intu manā dzimtajā Sabilē ir daudz! Teātru izrādes neapmeklēju, jo brīvajā laikā nelabprāt uzkavējos tur, kur ir skatuve un kaut kas uz tās notiek.”

„Šonedēļ Puaro.lv lasītājiem iesaku apmeklēt koncertu "Rozes kaislības", kur uzstājos kopā ar Andri Daņiļenko, Vitu Baļčunaiti un Roberto Meloni. Pirmie koncerti aizritēja pārpildītās zālēs, un pēdējoreiz tik lielas skatītāju ovācijas piedzīvoju tikai toreiz, kad piedalījos Bērnu Eirovīzijā Dānijā! Piektdien koncertēsim Rīgas Latviešu biedrības namā, nākamnedēļ Liepājas Olimpiskajā centrā un Jelgavas kultūras namā, pēc tam vēl Cēsīs, Inčukalnā un Ērgļos. Vēl man šķiet oriģināla un skatīšanās vērta deju grupas "Dzirnas" izrāde "O, fortuna!", kas šajā nedēļas nogalē notiks Jelgavā, Valmierā un Ogrē.”

BRĪVDIENU CEĻVEDIS

Sestdien „BILDĒS” muzicēs aktieri

Festivāls „BILDES” šogad aicinājis Latvijas teātru aktierus – dziesmu autorus – piedalīties festivāla ietvaros notiekošajā dziedošā aktiera Vara Vētras jaunā albuma „Viena mirkļa dēļ...” dziesmu programmas koncertā. Tas būs klausāms Lielajā Ģildē 27.oktobrī plkst. 19.00.

Aktieris Rihards Lepers stāsta, ka Latvijā ir daudz jauno aktieru, kuri muzicē, taču, viņaprāt, tur šo prasmi pūra lādē un nav prezentējuši sevi plašākai auditorijai: „Šī iemesla dēļ esmu priecīgs, ka es un citi kolēģi esam uzaicināti piedalīties Vara Vētras koncertā – tā būs lieliska iespēja gan uzstāties pašiem, gan paklausīties savu biedru daiļradē.” Aktierim „BILDES” saistās ar mājīgu un tuvu atmosfēru, jo festivāla koncertos sanācis piedalīties vairākkārt, gan ar Arņa Miltiņa vadīto bērnu grupu „Tu un es”, vēlāk ar grupu „pFErde Post”, kurā muzicēja arī aktieri Ģirts Liuziniks un Valdis Vanags. „Uzzinot, ka koncertā mēs, bijušie studiju biedri, uzstāsimies katrs ar savu priekšnesumu, uzjundīja patīkamas atmiņas, kā arī prieks par to, ka muzikālā daiļrade kopš augstskolas laikiem mūsos tomēr zudusi nav,” pauž R.Lepers. Koncertā aktieris muzicēs kopā ar vijolnieku Kārli Bramani un sitaminstrumentālistu Kasparu Grigali.

Savukārt Latvijas Nacionālā teātra aktierim Ģirtam Liuzinikam „BILDES” saistās ar svinībām, jo „aizkulisēs, gaiteņos, ģērbtuvēs, uz skatuves – visur ir jūtama svētku atmosfēru. Man patīk, ka pasākuma koncertos nevienam nekas nav jāpierāda, neviens ne par ko necīnās. Tas ir kā draudzības festivāls, kurā cilvēki no sirds dara, to, kas viņiem patīk,” uzskata Ģ. Liuziniks. Līdz šim aktieris pats komponējis mūziku nav, vien bijis viens no dziesmu tekstu ideju autoriem, tāpēc Vara Vētras koncerts Ģ. Liuzinikam būs izaicinājums uzstāties ar solo priekšnesumu. „Manuprāt, gaidāmais koncerts būs ļoti īpašs un ietvers zināmu šarmu – tas būs citādāk nekā tad, ja uzstātos tikai dziedātāji. Šoreiz mūziķu lomas ieņems aktieri, tādējādi ienesot pasākumā īpašu auru,” norāda aktieris. Koncertā viņš izpildīs vairāku aktieru radītu dziesmu par vasaru, kurai viņš ir līdzautors.

Latvijas Leļļu teātra aktieris Valdis Vanags, kurš „BILDES” iepazina 2006. gadā, uzstājoties grupas „pFErde Post” sastāvā, festivālu raksturo kā dažādu mākslas veidu pārstāvju salidojumu, un šāda koncepcija viņu ļoti piesaista: „Te satiekas gan mūziķi, gan mākslinieki, gan šoreiz arī aktieri, kurus vieno mīlestība pret mūziku un mākslu kopumā.” Muzicēšanai V. Vanaga dzīvē būtiska nozīme ir jau kopš pusaudža gadiem, interese par aktiermākslu parādījās krietni vēlāk. „Interesanti, ka arī mani draugi un bijušie studiju biedri Rihards Lepers un Ģirts Liuziniks sākotnēji pievērsušies tieši mūzikai, savulaik pat spēlējām vienā grupā. Šī iemesla dēļ paklausīties, ko katrs laika gaitā ir sacerējis, būs sevišķi aizraujoši,” pauž aktieris. Koncertā viņš izpildīs dziesmu par mīlestību, ko raksturo kā sirds dziesmu, un tā, viņaprāt, labi saskanēs ar visa koncerta kopējo noskaņu.

Koncertā piedalīsies arī aktrise Aija Dzērve, Vara Vētras meita Sabīne Vētra, mūziķi Aivars Hermanis, Vilnis Krieviņš, Andris Grunte, Guntars Mucenieks, kā arī arhitekts un mūziķis Edgars Treimanis.

Atgādinām, ka festivāla „BILDES 2012” ietvaros norisināsies arī citi koncerti – Rīgas Kongresu namā no 1. līdz 3. novembrim būs iespēja vērot „JAUNO grupu un „BILŽU” VETERĀNU kopprojektu koncertu”, „„BILDĒS” sevi jau pieteikušo grupu koncertu”, „Koncertu BĒRNIEM”, kā arī „„BILŽU” VETERĀNU koncertu”.

Ar visu festivāla „BILDES 2012” koncertu programmu varat iepazīties festivāla mājas lapā www.bildes.lv.

POP-, OP-, FOLK-, ROK-artā veidotā „BILŽU” izstāde „MASKAS” no 8. līdz 29. oktobrim būs aplūkojama mēbeļu un interjera centrā „Spice Home”, kā arī no 1. līdz 3. novembrim Rīgas Kongresu namā.

Biļetes iepriekšpārdošanā uz festivāla koncertiem var iegādāties Lielajā Ģildē, Rīgas Kongresu namā, t/c Spice, „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv/organizers/118.

Koncerti „Rozes kaislības”

Septiņos skaistos koncertos Latvijas klausītājus priecēs jauna romantiska koncertprogramma "Rozes kaislības", kurā kopīgā stāstā apvienojušies dziedošā aktrise un TV seja VITA BAĻČUNAITE un šarmantie dziedātāji ROBERTO MELONI, DZINTARS ČĪČA un ANDRIS DAŅIĻENKO.

Kopā ar mākslinieku četrotni muzicēs instrumentālā estrādes grupa - pianists Anatolijs Livča, akordeonists Kaspars Gulbis, kontrabasists Viktors Veļičko un bundzinieks Miķelis Vīte.

Biļetes uz koncertiem pieejamas iepriekšpārdošanā (Ls 3, Ls 4, Ls 5) "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā.

26. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā

2. novembrī Liepājas Olimpiskajā centrā

3. novembrī Jelgavas kultūras namā

10. novembrī Cēsīs kultūras namā CATA

19. novembrī Inčukalna tautas namā

1. decembrī Ērgļu saieta namā

Grupas "Labvēlīgais Tips" 20 gadu jubilejas koncerta "Tikai 20" papildkoncerts

Šī gada 27.oktobrī pulksten 19:00 LOC Rožu zālē paredzētais grupas „Labvēlīgais Tips” 20 gadu jubilejas koncerts „TIKAI 20” ir izpārdots. Atsaucoties uz liepājnieku lielo ieinteresētību grupa izsludina papildkoncertu, kas norisināsies LOC Rožu zālē 27.oktobrī pulksten 15:00.

Grupas „Labvēlīgais Tips” koncerti raksturīgi ar gaumīgiem jokiem un pozitīvu, nedaudz vieglprātīgu, atmosfēru. Auditorijas atsaucība grupas koncertos neļauj māksliniekiem gulēt uz lauriem, bet katru gadu piedāvāt ko jaunu un kvalitatīvu – tā, lai publika nebūtu vīlusies. Pārsteigumi un labs garastāvoklis garantēts, un galu galā – Fredim vienmēr ir ko teikt.

Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv, kā arī Liepājas Olimpiskajā centrā. Biļešu cena sākot no 5 Ls.

Tupeņu godi un Veļu vakars Brīvdabas muzejā

Svētdien, 28. oktobrī, no plkst.12.00 Brīvdabas muzejā notiks galda karalim kartupelim veltīs pasākums Tupeņu godi. Vakarā interesenti savukārt tiks aicināti uz Veļu vakaru kopā ar folkloras kopu Grodi.

Latvijas teritorijā kartupelis ticis ievests hercoga Jēkaba laikā 17. gadsimta 70. gados, bet savu vietu uz Latvijas iedzīvotāju galda iekarojis tikai 19.gadsimtā, norāda muzeja darbinieki. Līdz tam Latvijas teritorijā dzīvojošie galvenokārt pārtikā izmantoja graudaugus, pupas, zirņus, rāceņus. Kartupeļu audzēšanai attīstoties, latviešu zemniekiem vairs nebija jāuztraucas par pārtikas trūkumu ziemā un pavasarī, kad strauji bija sarukuši graudaugu un līdzīgu produktu krājumi. Ar laiku kartupelis Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, kļuva par uzturā visbiežāk lietoto produktu. Ne velti kartupeli sauc par otro maizi.

Pasākuma pirmajā daļā no plkst.12.00 līdz 16.00, tupeņus godājot, pasākuma dalībnieki Priedes krogā tiks aicināti baudīt gan ierastus, gan neparastus kartupeļu ēdienus. Izstāžu zālē būs skatāma kartupeļu šķirņu izstāde un notiks to degustācija. Turpat varēs vērot kartupeļu cietes iegūšanas procesu un nobaudīt pārtikas produktus, kuru gatavošanā tā tiek izmantota. Kartupeļu sniegtās iespējas varēs izmēģināt arī radošajā darbnīcā bērniem, kur, izmantojot kartupeļus, tiks darināti zīmējumi.

Kurzemes sētā atraktīvā Aldoņa Baldiņa vadībā tiks spēlētas senās koka spēles, bet Kurzemes zvejniekciemā tiks demonstrēts zedeņu žoga tapšanas process. Priedes kroga galā vietējo pārtikas ražotāju tirdziņš un kartupeļu zupas baudīšana. Par muzikālu pauzi gadās folkloras kopa Kokle.

Pasākuma otrā daļa tiks veltīta savu priekšteču godināšanai un pieminēšanai. No pkst.18.00 Veļu vakarā Hernhūtiešu saiešanas namā muzicēs folkloras kopa Grodi.

Kad naktis kļūst garākas par dienām, lauku darbi ir padarīti un pār zemi bieži nolaižas migla, klāt ir Veļu laiks, dažādos Latvijas novados saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, Dievainēm, dvēseļu dienām, tēvu dienām, paminkām, iļģu laiku un vēl citādi. Daudzviet tas turpinājies no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāku laiku, citur – ilgāku, informēja muzeja darbinieki.

Nedēļas nogale Dailes teātrī

Dailes teātris nedēļas nogalē piedāvās izrādes ne tikai Rīgā, bet dosies arī uz Ventspili – 27.oktobrī izrādi „Cīrulīši” varēs noskatīties Ventspils teātra namā „”Jūras vārti”.

Diemžēl rudens sāk parādīt arī savas negatīvās puses – aktiera slimības dēļa nācies atcelt izrādi „Ābels un Olga” 26.oktobrī. Iegādātās biļetes visās „Biļešu Paradīzes” kasēs var apmainīt uz izrādi 30. novembrī vai arī nodot „Biļešu Paradīzes” kasēs. Ja vien nemulsina atšķirīgās mērķauditorijas, uz izrādi „Ābels un Olga” iegādātās biļetes iespējams apmainīt arī uz 26. oktobra izrādi „Vārnu ielas republika”, kas piektdienas vakarā skatāma Lielajā zālē.
27. oktobrī Lielajā zālē smieklu deva garantēta tiem, kas skatīsies komēdiju „Primadonnas”. Mazajā zālē iespēja noskatīties Tenesija Viljamsa komisko traģēdiju „Tetovētā roze”, ar ko Dailes teātrī debitējis režisors Jurijs Djakonovs.

Svētdien plkst. 15.00 - katrā zālē pa izrādei. Lielajā zālē Gata Šmita iestudētā kriminālmelodrāma „Mežonīgā pilsēta” par dīvaini Bagu Makkenu, kurš allaž iekuļas nepatikšanās un ko virtuozi nospēlē Artūrs Skrastiņš. Mazajā zālē iespēja redzēt Toma Stoparda intelektuālās melodrāmas „Tas īstais, tā īstā” iestudējumu, kurā galveno lomu atveido Juris Žagars, kuru kritiķi nominējuši „Spēlmaņu nakts” 2011/2012 balvai Gada aktieris. Kamerzālē svētdienas pēcpusdienu skatītāji varēs pavadīt Lauras Grozas-Ķiberes iestudētās izrādes „Mana lēdija Nikotīna” varoņu sabiedrībā.  Biļetes uz Dailes teātra izrādēm var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Daugavpils teātrī pirmizrāde - Aleksandrs Korovkins "Biznesa klases palāta"

Daugavpils teātrī režisora Ivara Lūša vadībā tiek iestudēta krievu dramaturga Aleksandra Korovkina komēdija „Biznesa klases palāta”, kas pirmizrādi piedzīvos 26. un 27. oktobrī.

Aleksandra Korovkina luga „Biznesa klases palāta” sarakstīta 2011. gadā. Par spīti mūsdienu krievu dramaturģijas tendencēm, luga ir absolūti pozitīva un ir labākajās angļu un franču komēdiju tradīcijās.  Nesenā pagātnē Daugavpils teātrī tika iestudēta cita Aleksandra Korovkina komēdija „Lelle līgavai”, kas izpelnījās neviltotu skatītāju atzinību.

Vairāku Spēlmaņu nakts balvu ieguvušu izrāžu veidotājs un jauniestudējuma režisors Ivars Lūsis par izrādi: „Mūsdienīga komēdija bez morāles un didaktikas. Par cilvēku vājībām un centieniem dzīvot normālu dzīvi. Tā būs situāciju komēdija labākajās tradīcijās – pilna negaidītu pavērsienu, dažādu sakritību un, protams, muļķīgu, naivu un smieklīgu situāciju. Izrāde domāta izklaidei un atpūtai.”

Lugas darbība risinās slimnīcas lepnākajā, tā sauktajā, biznesa klases palātā, kurā, pateicoties dažādu apstākļu sakritībai, tiek ievietoti divi pacienti – inteliģentais, pensionētais aktieris un augstu stāvošs ierēdnis ar samilzušu kaiti par kuru nav pieņemts skaļi runāt. Līdz ar ierēdņa nonākšanu palātā, miers un klusums kļūst par aizmirstiem jēdzieniem. Neviļus rodas sajūta, ka «pati dzīve» ir pārvākusies uz slimnīcu. Pāris stundu laikā dažos kvadrātmetros norisinās brīžiem pat neaptveramas lietas. 

Šajā stāstā savijas gan smalks humors un lirika, gan dzīves gudrība. Gūzma mainīgu apstākļu kā sniega bumba veļas pāri galvenajiem varoņiem, liekot tiem steigā pielāgoties negaidītajiem pavērsieniem.

Lomās: Jurijs Losevs, Viktors Jancevičs, Irina Kešiševa, Mihails Samodahovs, Žanna Lubgāne, Karīna Sidina. Pirmizrāde 26. oktobrī plkst. 18:30, 27. oktobrī plkst. 17:00.

Biļetes nopērkamas Daugavpils teātra kasē (t.65426520), „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā bilesuparadize.lv.

Koncerts „Keidžs, Ešenvalds un Vasks”

Piektdien, 26. oktobrī, plkst.19 Lielajā Ģildē Liepājas simfoniskais orķestris aicina uz 11. Jaunās mūzikas festivāla ARĒNA noslēguma koncertu Keidžs, Ešenvalds un Vasks.

Kā jau liecina koncerta nosaukums, klausītājus sagaida izcilu mūsdienu latviešu un pasaules komponistu skaņdarbi, viens no kuriem – Ērika Ešenvalda jaundarbs Arktikas nakts vīzijas, koncerts klarnetei ar orķestri un elektronikai – 19. oktobrī tika pirmatskaņots Liepājā.

Jaunās mūzikas festivālā ARĒNA pirmoreiz muzicē Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenta Atvara Lakstīgalas lasījumā festivāla noslēguma koncertā atklāsies trīs partitūras: viens no šā gada jubilāra Džona Keidža vēlīnajiem opusiem Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem un divi latviešu komponistu skaņdarbi. Latvijā atkal skanēs spēcīgu kontrastu un emocijām cauraustā Pētera Vaska Otrā simfonija un nedēļu pēc Liepājā notikušā jaunarba pimatskaņojuma Ints Dālderis Lielajā Ģildē pirmatskaņos Arktikas nakts vīzijas – Ērika Ešenvalda koncertu klarnetei ar orķestri un elektroniku.

Šīgada festivāls ARĒNA veltīts vienam no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem divdesmitā gadsimta komponistiem un domātājiem Džonam Keidžam (1912-1992). Džons Keidžs pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas "cilvēktiesībām". Viņa skaņdarbs Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem tapis 1988. gadā un pieder Keidža dzīves pēdējos sešos gados tapušajai skaņdarbu sērijai, kuru nosaukumi saistāmi ar atsaucēm uz dažādiem skaitļiem. Īstenojams bez diriģenta, šis darbs veidots bez vienas kopējas partitūras, bet gan no vairākām atsevišķām partijām, kuru kopskanējums katru reizi veidojas citādāks. Sekojot hronometra norādēm un Džona Keidža piezīmēm, katrs mūziķis pat var izvēlēties, kad sākt savu laika atskaiti un tādējādi ikviens orķestra mūziķis ir arī kompozīcijas līdzautors.

"Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: "Kur gars, dvēsele!" Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu," atklāj Pēteris Vasks (1946), viens no pasaulē atpazīstamākajiem latviešu komponistiem. Viņa Otrā simfonija, kas 2000.gadā novērtēta arī ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo Mūzikas balvu -, piedzīvojusi vairākus atskaņojumus visā pasaulē, bijusi ne viena vien horeogrāfa iedvesmotāja vairākiem laikmetīgās dejas iestudējumiem, pirmatskaņojumu piedzīvoja 1999. gada 29. jūlijā Londonā, Alberta zālē, vasaras promenādes koncertu cikla ietvaros.

Talantīgais latviešu komponists Ēriks Ešenvalds par savu tikko pirmatskaņoto jaundarbu Arktikas nakts vīzijas klarnetei ar orķestri un elektroniku komponists stāsta: "Naksnīgie Ziemeļi mani iedvesmo: vasarā tur spīd pusnakts saule, ziemā pēkšņi, sniegputeņa mākoņiem izklīstot, zem zvaigznēm redzama kļūst un visu zemes ainavu iekrāso polārblāzma, aukstumā mežā, plīstot mizai, ik pa brīdim iekrakšķas koki. Kalni un āres klusē jau paaudzēm ilgi. Un vējš, Arktikas zinātnisko ekspedīciju žurnālos aprakstītais ceļabiedrs – vienmēr klātesošs un tik mainīgs! Bet gada tumšākajā laikā saules pat vispār nav. Deg uguns pavardā, gaismekļi logos rāda mājās nācējiem ceļu. Skan tautasdziesmas."

Koncerts "Latvijas sajūtas"

Dziedātāja Jolanta Gulbe un zviedru mūziķis Hans Antehed oktobrī devušies koncerttūrē pa Latviju ar zīmīgu nosaukumu "Latvijas sajūtas". Koncertos klausītāji jaunās skaņās dzirdēs populāras latviešu tautasdziesmas un dziesmas no tautā iemīļoto komponistu Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, kā arī citu komponistu daiļrades. 26. oktobrī plkst.19. mākslinieki uzstāsies Liepājas Latviešu biedrības namā.

Koncertzālē "Palladium" uzstājas ģitāras virtuozs Stīvs Vejs

26.oktobrī koncertzālē Palladium notiks ģitāras virtuoza, trīs Grammy balvu ieguvēja Stīva Veja (Steve Vai) koncerts, kura laikā mūziķis iepazīstinās ar savu jaunāko albumu „The Story of Light”.

Koncertā kā iesildītāja uzstāsies amerikāņu dziedātāja Beverlija Maklellana (Beverly McClellan) – spēcīgas un neparastas balss īpašniece, kas atpazīstamību guvusi piedaloties vērienīgajā ASV TV šovā „The Voice” un iekļūstot tā fināla četriniekā. Beverlija ne vien dzied, bet arī lieliski spēlē ģitāru, klavieres, trompeti, mežragu, mandolīnu, ukuleli, basģitāru, kā arī dažādas perkusijas.

Beverliju Maklellanu mūzikas kritiķi jau paguvuši salīdzināt ar Etu Džeimsu, Dženisu Džoplinu un Boniju Raitu, pareģojot dziedātājai nozīmīgu lomu nākotnes rokmūzikā. Šobrīd viņa izdevusi savu piekto solo albumu.

Stīvs Vejs pirmoreiz dzirdējis Beverliju Maklellanu dziedam kādā no pasākumiem, uz kuru abi bijuši uzaicināti. Pēc viņas uzstāšanās mūziķis devies ar dziedātāju iepazīties un uzslavējis viņas sniegumu. Drīz pēc tam sekojis uzaicinājums piedalīties Veja dziesmas „John the Revelator“ tapšanā, kā arī piedāvājums doties „The Story of Light“ pasaules koncertturnejā.

Koncertzāles "Ave Sol" 25 gadu jubilejas koncerts

27.oktobrī plkst.16 koncertzāle AVE SOL ar koncertu svinēs 25 gadu jubileju. Koncerta programmas pirmajā daļā skanēs  Pētera Plakida dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem mecosoprāna Baibas Berķes izpildījumā, Baha Ārija no Trešās orķestra svītas un Astora Pjacollas Tango (pie ērģelēm - Aija Ziņģīte), savukārt Rihards Zaļupe (marimba) un Raimonds Petrauskis (taustiņinstrumenti) atskaņos oriģinālkompozīcijas Kerijas Fantāzija un Skotu svīta.

Koncerta otrajā daļā Rīgas kamerkoris AVE SOL diriģenta Ulda Kokara vadībā piedāvā Karla Orfa Diezgan negantas ritma spēles par mīlestību.Solisti: Jolanta Strikaite (soprāns) un Daumants Kalniņš (tenors). Pavadījumu vienlaikus atskaņos četras pianistes - Liene Kalnciema, Ilze Dzērve, Ieva Dzērve, Līga Paegle - un sitaminstrumentālistu grupa (Virdžīnija Mutlu, Mārtiņš Miļevskis, Normunds Everts, Valters Līcis). Koncertu vadīs muzikologs Orests Silabriedis.

Koncertzāles AVE SOL divdesmit piecu gadu pastāvēšanas laikā īpašajās muzikālajās  programmās  un radošajos vakaros uzstājas mūziķi, literāti un aktieri. Publikai tie ir neaizmirstami mirkļi ar Inesi Galanti  Māri Villerušu, Elīnu Garanču, Jāni Sproģi, Aivaru Krancmani, Žoržu Siksnu, Jautrīti Putniņu, Imantu Ziedoni, Elzu Radziņu, Baibu Indriksoni, Olgu Dreģi,  Ditu Krenbergu, Ingu Pētersonu, jauno pianistu Reini Zariņu un citiem  māksliniekiem.

Rīgas kori dzied AVE SOL koncertzālē Dziesmu svētku mēģinājumos, koru konkursos un festivālos. AVE SOL  aicina viesos ārvalstu kora māksliniekus, bet pirmkārt tā ir leģendārā kamerkora AVE SOL mājvieta. Koncertzālē  atskaņoti jaunākie kora mūzikas skaņdarbi, un šeit publika iepazīst arī kamerkora AVE SOL ārvalstu viesturneju repertuāru. Koncertzāli iemīļojuši gan mūziķi, gan klausītāji, un tā aizvien ir  īpaša skatuve mūzikas notikumiem.
Ieejas maksa  - Ls 5, studentiem un pensionāriem - Ls 2. Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un pirms koncerta koncertzālē AVE SOL.

Starptautiskais ukraiņu jauniešu festivāls

26. un 28. oktobrī Mazajā Ģildē norisināsies Starptautiskā ukraiņu jauniešu festivāla pasākumi, turpinot 2011. gadā aizsākto tradīciju kultūras centra telpās pulcēt ukraiņu jauniešu kultūras kolektīvus no vairākām Eiropas valstīm un iepazīstināt rīdziniekus ar ukraiņu tautas kultūras mantojumu.

Festivālu 26. oktobrī plkst. 18.00 atklās Ukrainas vēstnieks Latvijā un Jelgavas novada Apvienotais koris. Pasākumu turpinās ukraiņu jauniešu kultūras kolektīvu priekšnesumi, kurus būs iespējams noskatīties arī otrajā festivāla koncertā 28. oktobrī plkst. 14.00.

Festivālā piedalās Tautas mākslinieciskais estrādes deju kolektīvs „Karneval” (Harkova, Ukraina), Paraugdeju teātris „Fantazija” (Zaporizjas apgabals. Ukraina), Teātra kolektīvs ”Dzerkalo” (Šostka, Ukraina), Paraugdeju kolektīvs "Veselinka" (Červonograda, Ukraina); Igauņu ukraiņu kongresa jauniešu kolektīvs (Igaunija), Ukrainas centra jauniešiem un bērniem Latvijā ansamblis „LV:UA” , Jēkabpils ukraiņu jauniešu biedrības kolektīvs, Lietuvas ukraiņu kopienas kolektīvs un solo dziedātājas no Ļvovas (Ukraina) un Tallinas (Igaunija).

29. un 30. oktobrī ukraiņu deju kolektīvu uzstāšanos būs iespējams noskatīties uz prāmja „Romantika” maršrutā Rīga-Stokholma-Stokholma –Rīga.

Festivālu organizē Latvijas Ukraiņu kongress un Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā, to atbalsta RKTMC „Mazā Ģilde”, Eiropas-Ukrainas Fonds, Eiropas un Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības Asociācija, Radio NABA un Latvijas Universitāte.

Papildus informācija http://ej.uz/ukrainu-festivals

Pirmais Starptautiskais ukraiņu jauniešu kultūras festivāls norisinājās Mazajā Ģildē 2011. gada septembrī. Tajā piedalījās 12 ukraiņu tautas kolektīvi no Baltijas valstīm, Serbijas un Ukrainas, kopskaitā vairāk nekā 100 dažādu vecumu dalībnieku, vairākos koncertos prezentējot ukraiņu kultūras mantojumu un mūsdienu kultūras aktualitātes.

Koncerts "Elpot. Dzīvot. Mīlēt. Dejā sevi piepildīt"

27.oktobrī plkst. 17.00 CATA Kultūras namā viesosies deju ansamblis (DA) „Daiļrade”, lai kopā ar draugiem - TDA "Kalve", TDA "Vektors", TDA "Līksme", JDK "Vizbulīte" un JDK "Sadancis", iepriecinātu visus latviešu tautas dejas cienītājus koncertā „Elpot. Dzīvot. Mīlēt. Dejā sevi piepildīt”.

„Mēs vēlamies dāvāt vidzemniekiem iespēju baudīt DEJU ANSAMBĻU sniegumu pilsētā, kura lepni nes Vidzemes kultūras un mākslas galvaspilsētas vārdu. Koncertā esam aicinājuši piedalīties arī mūsu draugus – dažādu novadu (Rīgas, Zemgales, Latgales, Vidzemes) labākos ansambļus, kuri kuplinās pasākumu ar savam novadam raksturīgo manieri. Šis koncerts ir iespēja visiem jaunajiem dejotājiem mācīties no Latvijas labāko dejotāju skatuves pieredzes, kā arī, iespējams, pamanīt savu ansambli turpmākajām studiju laika deju gaitām. Ceram, ka šis koncerts ar savu repertuāra dažādību spēs iepriecināt ikvienu skatītāju,” stāsta DA "Daiļrade" mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.

Deju ansambļu repertuārs allaž bijis pazīstams ar latviešu tautas deju zelta fonda dejām - publikas iemīļotām, klasiskām vērtībām jau gadu desmitiem, taču šajā koncertā kolektīvi repertuāru papildinājuši ar vairākiem jaunumiem, kuri pavērs skatītājiem priekškaru uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem. Koncertā jūs varēsiet novērtēt gan jautrās noskaņās veidotos deju soļus, gan cēlās un elegantās, vienmēr mīlētās latviešu vecmeistaru radītās dejas, gan jaunāku horeogrāfu fantāzijas lidojumus atpazīstamās melodijās.


„Daiļrade” vienmēr bijusi sava ceļa gājēji un pagaidām šis ceļš mūs vedis pareizajā virzienā, jo ar savu mērķtiecību un skaidro skatu esam kļuvuši ne tikai par vienu no vadošajiem Latvijas tautas deju ansambļiem, bet arī par labiem draugiem un domubiedriem. Cerams, ka pēdējā oktobra sestdienā mēs visi kopā – daiļradieši un koncerta apmeklētāji – elposim, dzīvosim, mīlēsim un piepildīsim sevi dejā.

Koncertuzvedums "Cara līgava"

Latvijas Nacionālajā operā 27. oktobrī notiks Nikolaja Rimska-Korsakova operas ”Cara līgava” koncertuzvedums, kurā šogad vienīgo reizi uz LNO skatuves būs iespēja baudīt soprāna Ingas Kalnas sniegumu.

Inga Kalna koncertuzvedumā dziedās Ivana Bargā līgavas Marfas lomu. Grigorija Grjaznoja lomā – ilggadējais LNO baritons Samsons Izjumovs, Vasilijs Sobakins - Maskavas Lielā teātra solists Pjotrs Migunovs.

Koncertuzvedumā piedalīsies LNO orķestris un LNO koris. Diriģents - Mārtiņš Ozoliņš. Pārējās lomās: Krišjānis Norvelis, Andris Ludvigs, Ilona Bagele, Viesturs Jansons, Aira Rūrāne, Ieva Parša, Kristīne Zadovska un Raimonds Bramanis.

”Latvijas Nacionālā opera ir gandarīta un lepna par iespēju sadarboties ar starptautiski atzīto mākslinieci Ingu Kalnu. Operdziedātāja jau šobrīd atrodas Latvijā un gatavojas koncertuzvedumam,” stāsta LNO sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Znota – Znotiņa.

”Šobrīd interese par Nikolaja Rimska-Korsakova daiļradi strauji pieaug daudzviet pasaulē,” skaidro komponists un LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, ” LNO koncertuzvedums ”Cara līgava” ir iespēja ikvienam interesentam novērtēt vienu no izcilā krievu komponista populārākajiem darbiem. Pēc nostāsta par Ivana Bargā trešās sievas noslēpumaino bojāeju komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs radījis dramatisku vēstījumu par burvestībām, tumšām kaislībām un nežēlīgām varas spēlēm.”

Pazīstamais soprāns Inga Kalna absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas (1994) un Vokālās mākslas (1997) nodaļu, kā arī Lielbritānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas Karaliskās augstskolas operas fakultāti (1999). Ingas Kalnas vokālo meistarību veidot palīdzējušas Ludmila Brauna (Rīga, Vankūvera), Irina Gavrilovici (Vīne) un Džoja Mammena (Londona).

Inga Kalna ir trīskārša Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002). Dziedātāja ir arī ”Goldberg Operatic Prize” (Lielbritānija, 1997) laureāte un ”Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award” konkursa (Lielbritānija, 1999) pirmās vietas ieguvēja. 1995. gadā Inga Kalna kļuva par Latvijas Nacionālās operas solisti, bet kopš 1999. gadā –dzied Hamburgas Valsts operā.

Koncerts "Sadancosim, sadziedāsim rudens lapu virpulī"
 

Sestdien, 27.oktobrī plkst.19.00 Kārķu tautas namā notiks koncerts „Sadancosim, sadziedāsim rudens lapu virpulī".

Koncertā uzstāsies divas deju kopas no Rīgas - Sakaru darbinieku vidējās paaudzes deju kopa „Cīpars" (mākslinieciskā vadītāja Aija Šrādere, koncertmeistare Daiga Jankovska) un Rīgas Tehniskās koledžas jauniešu deju kopa „Jancis" (vadītāja Aija Šrādere, koncertmeistare Gita Kalniņa), kā arī Salaspils novada kultūras nama „Rīgava" jauniešu vokālais ansamblis „Vālodzīte" (vadītāja Ilona Koroševska). Pēc koncerta - balle.