Ko darīt nedēļas nogalē, Puaro.lv iesaka Aigars Apinis +BRĪVDIENU CEĻVEDIS (2)

Brīžiem šķiet, ka mūsu senčiem ar svētku svinēšanu klājies tāpat kā studentiem ar referātu nodošanu – viss ticis atlikts uz pēdējo brīdi, proti, gada nogali. Šonedēļ kalendārs mums viltīgi čukst priekšā, mudinot godam nosvinēt gan Lāčplēša dienu, gan raženi atzīmēt rudens beigas – Mārtiņdienu. Šonedēļ ietikumos kā vislietderīgāk izmantot brīvās nedēļas nogales ar Puaro.lv lasītājiem dalās trīskārtējais paraolimpiskais čempions Aigars Apinis.

„Pats jau divas nedēļas atrodos Jaunķemeru rehabilitācijas centrā, kur ārstējos un atgūstu spēkus tālākam darbam,” atklāj Apinis. „Manuprāt, nedēļas nogales nav jāizšķiež, sēžot mājās pie televizora vai datora. Ir taču tik daudz iespēju atpūtai svaigā gaisā – skrituļošana, slēpošana, peldēšana. Galvenais - aktīvi kustēties un sportot. Ar laiku mēs katrs sapratīsim, cik ļoti svarīgi tas ir.”

„Nu jau divus gadus man par sirdij tuvu atpūtas vietu kļuvis parks, kas atrodas netālu no Jūrmalas, pirms Dzintariem. Tur atrodas rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem, celiņi skrituļslidotājiem un gājējiem, skeitparks un strītbola laukumi. Padomāts ir par visiem – gan par vecākiem ar bērniem, gan cilvēkiem ratiņkrēslos. Ļoti jauka vieta aktīvai atpūtai,” stāsta vieglatlēts.

„It sevišķi šāda veida aktivitātes nepieciešamas cilvēkiem, kuri ikdienā strādā „sēdošu” darbu. Manuprāt, darba kolektīviem vajadzētu regulāri organizēt šāda veida atpūtu – arī darbs kļūs kvalitatīvāks. Ne jau velti citviet pasaulē tiek piekopta tradīcija, kad pēc pāris stundu darba, ofisā ierodas treneris, kurš darbiniekiem novada nelielu vingrošanas nodarbību.”

BRĪVDIENU CEĻVEDIS

Lāčplēša dienu Rīgā atzīmēs ar plašu pasākumu programmu
 

11. novembrī, kad atzīmējam Lāčplēša dienu, Rīgā paredzēta plaša pasākumu programma, kas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sniegs iespēju piedalīties gan piemiņas pasākumos un tradicionālajā lāpu gājienā, gan apmeklēt vairākus bezmaksas koncertus, deju uzvedumus un izstādes Rīgas kultūras centros, muzejos un dievnamos.

11. novembra atceres pasākumi sāksies plkst. 9.00 ar Ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam plkst. 11.00 notiks svinīgā vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos. Dienas gaitā būs iespēja vērot Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi pie Brīvības pieminekļa, piedalīties ziedu nolikšanas ceremonijā pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdī Sudrabkalniņā. No plkst. 17.00 līdz pat vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums „Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koncerts Strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā.

Lāčplēša dienai veltītie kultūras pasākumi notiks gan pilsētas centrā, gan apkaimēs. Vairāki koncerti notiks Rīgas dievnamos. Jau plkst. 12.00 Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, atzīmējot Andreja Eglīša simtgadi un Lūcijas Garūtas 110. gadadienu, atskaņos kantāti „Dievs Tava zeme deg!”. Plkst. 14.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā iedzīvotāji aicināti uz koncertu „Ar zvaigžņu kluso gaismu” bet plkst. 18.00 Sv. Pētera baznīcā  notiks koncerts „Brīvība, kāds ir Tavs vārds?”. Vakarā, plkst. 19.00 Sv. Pestītāja baznīcā ikviens gaidīts koncertā „Daugavmalā mierīgs vakars”.

11. novembrī uz Lāčplēša dienai veltītu koncertu un kinoseansu ielūdz arī Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs „Mazā Ģilde”. Savukārt VEF Kultūras pilī rīdzinieki un pilsētas viesi gaidīti uz deju uzvedumu „Izrakstīju goda kreklu”, bet Kultūras centrs „Iļģuciems” aicina uz  koncertu „Mūžam mana Latvija”.

No plkst. 13.00 līdz 15.30 ikviens, bet jo īpaši, ģimenes ar bērniem un jaunieši gaidīti Zaķusalā, kur pasākumā „11. novembris – mūsdienu acīm” būs iespēja apskatīt Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu karavīru ekipējumu, piedalīties stafetē, iesaistīties viktorīnā un vērot seno cīņu demonstrējumus. Plkst. 14.30 Zaķusalā tiks izspēlētas Brīvības cīņu kaujas epizode.

Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde - Ināra Slucka, Ēriks Vilsons "Zudušo laiku citējot"

Latvijas Nacionālajā teātra ”OKartes Jaunajā zālē” 9.novembrī pirmizrādi piedzīvos Ināras Sluckas iestudētā izrāde pēc amerikāņu 20.gadsimta 40. – 50. gadu ”film noir” motīviem ”Zudošo laiku citējot”.

jau vasarā Nacionālā teātra ”OKartes Jaunajā zālē” tika uzbūvēti septiņi filmēšanas paviljoni un tika nofilmētas vairākas epizodes, izmantojot ”film noir” vizuālo stilistiku. Pārējās epizodes aktieri izspēlēs uz skatuves, kuras scenogrāfiskais risinājums iecerēts kā filmēšanas paviljons.

Izrādes režisore Ināra Slucka norāda: ”Iedvesmojoties no Nicholas Ray filmas ”In a lonely place”, man radās iecere iestudējuma ”Zudušo laiku citējot” pamatā izmantot ”film noir” stilistiku, savienojot to ar teātra estētiku. Izrādes mērķis ir pētīt, vai iespējams līdzās pastāvēt divu veidu tuvplāniem. Viens, kuru mēs redzam uz ekrāna un otrs, ko skatītājs redz dzīvajā, ņemot vērā, ka aktieru darbs mazajos spēles laukumos tiek uzskatīts par aktieru tuvplānu.”

Iestudējuma ”Zudušo laiku citējot” pamatā ir stāsts par slavenu scenāristu, kuram jāuzraksta scenārijs jaunai filmai. Par filmas varoņiem viņš izvēlas sev pazīstamus cilvēkus, bet sevi - par filmas galveno varoni. Notiekošais ap viņu rada idejas notikumiem scenārijā, līdz vienā brīdī realitāte saplūst ar fantāziju pasauli un iztēlē radītais galvenais varonis kļūst stiprāks par pašu scenāristu. Jautājums par mākslinieka un viņa radītā darba mijiedarbību vienmēr ir palicis mīkla – kā un cik lielā mērā tie viens otru ietekmē?

Jēdziens ”film noir” pirmo reizi apritē parādījās Francijā 20. gadsimta vidū. Pamatā tas attiecināms uz Holivudā 20.gadsimta 40. gadu sākumā tapušajām filmām, kuru stilistisko, tematisko, jēdzienisko līdzību pamanīja un definēja nevis to dzimtenē ASV, bet gan Francijā. Šo filmu raksturīgākās iezīmes ir klaustrofobija, izmisums, nihilisms, atsvešināšanās, varoņu nolemtība, līdz ar to radot arī atbilstošu vizuālo stilistiku- kontrastējošās gaismēnas, netradicionālu apgaismojumu, grafisko lakonismu.

Teksta autori Ināra Slucka un Ēriks Vilsons. Lomās: Kaspars Zvīgulis, Līga Zeļģe, Ivars Puga, Ēriks Vilsons, Ģirts Liuziniks, Evija Skulte, Gunta Virkava, Zane Dombrovska, Normunds Laizāns, Egils Melbārdis.

Liepājas teātrī pirmizrāde - Natālija Vorožbita "Gogolmogols"

Liepājas teātrī tapis jauniestudējums ar daudznozīmīgu nosaukumu „Gogolmogols”. Iestudējumu, kas nosaukts par sadzīvisku traģikomēdiju, režisors raksturo īsi: olu kultenis.

„Olu kultenis”, ko uz Liepājas teātra skatuves kuļ Regnārs Vaivars, ļaus piedzīvot varbūt pat vairāk vizuālu pārsteigumu, nekā nesen iestudētā bērnu izrāde „Pelnrušķīte”.

Savi neapšaubāmi nopelni tajā ir gan scenogrāfam Aigaram Ozoliņam, gan gaismu māksliniekam Mārtiņam Feldmanim.

Lai gan „Gogolmogola” pirmsākumi saistīti ar krievu klasiķa Nikolaja Gogoļa slaveno stāstu „Vijs”, ko ukraiņu dramaturģe Natālija Vorožbita pārvērtusi lugā, režisors izlēmis, ka notikumiem izrādē jārisinās tepat, Kurzemē.

Gan vide, gan cilvēki, kas redzami uz skatuves, nav no pievilcīgākajiem, tie ir tieši tik skarbi, cik šodienas Kurzemes lauku dzīves realitāte. Vienlaikus atmosfēra uz skatuves ir arī noslēpumaina un nedaudz mistiska – drīzāk kā nakts murgs, nekā sapnis.

Teātris iestudējumam devis apzīmējumu „sadzīviska traģikomēdija”, un, tas, ar ko skatītājam nāksies sastapties, tik tiešām būs gan smieklīgs, gan traģisks.

Regnārs Vaivars Liepājas teātrī kā režisors strādā pirmoreiz, pirms daudziem gadiem liepājnieki viņu redzēju uz skatuves citā – aktiera – ampluā iestudējumā, ko bija veidojis Juris Bartkevičs.

„Gogolmogolu” uz skatuves „kuls” Kaspars Kārkliņš, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Egons Dombrovskis, Armands Kaušelis, Edgars Pujāts, Everita Pjata, Agnese Jēkabsone, Inese Kučinska un Anita Kvāla.

Kopā ar režisoru, scenogrāfs un gaismu mākslinieku radošajā komandā iekļāvusies arī kostīmu māksliniece Anta Priedīte.

Pirmizrāde 9.novembrī. Pēc tam izrādi būs iespējams noskatīties 10. un 25. novembrī, kā arī 14. decembrī.

Valmierā norisināsies Lāčplēša dienai veltīti pasākumi

Lāčplēša dienā, 11.novembrī, Valmierā norisināsies vairāki pasākumi. Plkst.17.00 notiks Lāpu gājiens un Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis Pilsētas kapos. Pulcēšanās gājienam pie Valmieras Kultūras centra no plkst.16.45.

11. novembrī Sv. Sīmaņa baznīcā plkst.11.00 notiks svinīgs Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums, savukārt plkst.16.00 notiks svētbrīdis pirms Lāpu gājiena.

Sagaidot valsts svētkus, Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju 10.novembrī no plkst.11.00 līdz plkst.13.00 Valmieras Kultūras centrā organizēs kopīgu sarkanbaltsarkano lentīšu sagatavošanas pasākumu. Pasākumā mazi un lieli aicināti piedalīties lentīšu locīšanā, lai svētku nedēļā nozīmīgais simbols būtu pieejams ikvienam, kurš jūtas lepns par savu piederību Latvijai. Pie apģērba piespraužamās lentītes logotipa centrālais elements ir stilizēts skaitlis 11 valsts karoga krāsās. Tas atgādina par 1919. gada 11. novembra uzvaru pār Bermonta karaspēku un līdzinās starptautiski atzītajam uzvaras simbolam.

No 10. novembra līdz 17. novembrim sarkanbaltsarkanās lentītes bez maksas varēs saņemt arī Valmieras Tūrisma informācijas centrā (TIC). Valmieras TIC iespējams iegādāties gan pie apģērba piespraužamas lentītes, gan arī dāvanas un suvenīrus valsts karoga krāsās: rokas karodziņus, piespraudītes, magnētiņus u.c.

Tāpat sarkanbaltsarkanās lentītes no 12. novembra līdz 17. novembrim bez maksas varēs saņemt ikviens Valmieras muzeja Izstāžu nama apmeklētājs. Valmieras muzejā līdz 24. novembrim apskatāma izstāde „Sardzē par valsti un tautu”, kas stāsta par militāriem formējumiem Latvijā, viņu vēsturi un misiju. Valmieras muzejs Valsts svētkos plāno noformēt un iedegt sveces Izstāžu nama vestibilā.

Mārtiņdienas svinības Brīvdabas muzejā

Šo sestdien, 10. novembrī, no plkst.12.00 līdz 16.00 Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņdienas svinībām un masku gājienu.

Masku gājiens folkloras kopas «Zvīgzna» vadībā sāksies plkst.12.00 no Galvenajiem vārtiem un turpināsies Kurzemes zemnieka sētā. Kurzemes zemnieka sētā būs sastopami muzeja amatnieki, bet netālu esošajā Nidas dūmistabā aicināsim liet vaska sveces.

Tālāk Mārtiņbērni dosies uz Zemgales sētu, kur plkst.13.00 viņus sagaidīs folkloras kopas «Laiksne» dalībnieki, lai pēc jautrām izdarībām turpinātu maskoto gājienu.

Pēc Vidzemes sētas apciemošanas plkst.14.00, kur Mārtiņbērni tiks cienāti ar siltu tēju un «Mārtiņa beķerejas» sarūpētajiem pīrādziņiem, gājiens turpināsies Latgales sētas virzienā. Pēc izdancošanās un izspēlēšanās kopā ar folkloras kopu «Rija» aicināsim baudīt Mārtiņdienas zupu un izpausties radošajā darbnīcā bērniem.

Aicinām arī pasākuma apmeklētājus tērpties maskās un padarīt Mārtiņbērnu gājienu vēl krāšņāku! Tie, kam masku nav, acināti ņemt līdzi izejmateriālus masku darināšanai. Derēs veci mēteļi, segas, apģērba gabali.... Masku gatavošana Izstāžu zālē jau no plkst. 11.00.

Pulcēšanās masku gājienam plkst.12.00 pie Galvenajiem vārtiem.

Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Ar Mārtiņiem sākās budēļos iešana, kas turpinājās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Budēļos ejot, cilvēki ar pārģērbšanos attēlo dažādus zīmīgus cilvēkus, dzīvniekus, meža zvērus vai lietas. Budēļu vidū parasti redzama garā sieva, mazais vīriņš, kaza, dzērve, vilks, lācis, dzirnas, labības statiņš u.c. Budēļi sāk savas gaitas Mārtiņos, iedami no sētas uz sētu, svētību nesdami, un tāpēc visur gaidīti. Katrā sētā viņi ierodas ar jautriem priekšnesumiem, dejām, rotaļām un dziesmām, par ko saņem no saimnieces cienastu.

Nedēļas nogale Dailes teātrī

Nedēļas nogale Dailes teātrī ļaus gan kārtīgi izsmieties, gan baudīt pasaules klasiskās dramaturģijas pērles. Piektdien Lielajā zālē – cilvēcisko drāmu vētras un dziņas, dziļi pārdzīvojumi un spēcīgas kaislības Frīdriha Šillera traģēdijas „Marija Stjuarte” iestudējumā, ko veidojis Dž.Dž.Džilindžers. Sestdien skatītājiem būs iespēja noskatīties šīs sezonas lieluzvedumu – viesrežisora Aleksandra Morfova iestudēto Nikolaja Erdmana traģikomēdiju „Finita la comedia!”, bet svētdienas pēcpusdienā – komēdiju „Primadonnas”.

Mazajā zālē sestdienas vakarā tiks rādīta šosezon iestudētā itāļu dramaturga Kurcio Malapartes darbs „Arī sievietes zaudēja karā” – īsta „sieviešu” luga, kurā kara tēma tiek risināta no sieviešu redzes viedokļa. Svētdien plkst. 15.00 Mazajā zālē – visoptimistiskākā Tenesija Viljamsa luga „Tetovētā roze”, ar kuras iestudējumu Dailes teātrī debitējis režisors Jurijs Djakonovs.

Savukārt Kamerzālē 9.novembra vakarā notiks režisora Regnāra Vaivara augstu novērtētā iestudējuma „Aija pēc Jaunsudrabiņa” izrāde. Biļetes var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Mārtiņdiena Turaidā

Turaidas muzejrezervāts aicina lielus un mazus 10. novembrī plkst. 14.30 pulcēties Turaidā, lai kopīgi svinētu senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu – kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.

Dziedot rudens laika dziesmas, izdzīvojot Mārtiņdienas tradīcijas, būs iespēja satikt maskotus ļaudis, kas no Mārtiņiem līdz Meteņiem svētku laikā staigā no mājas uz māju, nesot svētību un pārticību ikvienā sētā. Ar Mārtiņiem aizsākas lielais ciemošanās laiks, kad, maskās tērpdamies, ļaudis dziedādami gājuši no sētas uz sētu, lai varētu sevi izrādīt, apskatīt tās mājas, kur citādi nav iespējams nokļūt, kā arī dzīvesbiedrus sev nolūkot.

Šajā gadā Turaidā būs iespēja tikties ar Siguldas folkloras kopu Senleja un Senlejiņa čigāniem un dažādiem pārģērbtiem meža un mājas dzīvniekiem, kas meklēs jaunu čigānu tabora vadoni un stāstīs stāstus, kas piedzīvoti pa pasauli klejojot. Svētkos notiks rudens ražas labumu izsole, tāpēc noderēs līdzi paņemts lats, lai, mājās ejot, mājiniekiem varētu ciema kukulī aiznest vērtīgas dāvanas - veselīgu bieti, ķirbi, ievārījuma burku un citus kārumus. Mārtiņdienas mielastā brīvā dabā ikviens varēs nobaudīt gaiļa zupu, kurā noderēs arī svētku dalībnieku līdzi atnestā garšviela vai zaļumu buntīte.

Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir ražas daudzinājums. Simboliski Mārtiņš ir noslēpies labības kūlī rijas stūrī, glabādams un svētīdams nākamā gada ražu. Mārtiņa nozīme un saturs vislabāk saprotams, ja to apskata salīdzinājumā ar pavasara svētku vēstnesi Ūsiņu. Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir Saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm. Kā vēsta seno dievību pētnieki, latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu dēls, kam pretī nostājas Mārtiņš kā Saules dilšanas teiksmu dēls. Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas atrodams tautasdziesmās aprakstītajās norisēs dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.

Grupas "Accept" koncerts

11.novembrī koncertzālē Palladium uzstāsies leģendārā Vācijas smagā metāla grupa ACCEPT. Koncerts Rīgā notiks grupas jaunā, mūzikas apskatnieku augstu novērtētā albuma Stalingrad tūres ietvaros. Latvijā ACCEPT ierodas pirmo reizi.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados nebija daudz Rietumu smagās mūzikas kolektīvu, pret kuriem padomju vara būtu vēlīga ideoloģisku apsvērumu dēļ. Tomēr grupa ACCEPT izsenis Austrumu blokā bija tā saucamā "atļautā" grupa. Radušies astoņdesmito gadu pašā sākumā, Vācijas pilsētā Zolingenē viņi spēlēja vienkāršu, bet ne primitīvu smago metālu, kura atpazīstamības zīme bija Udo Dirkšnaidera griezīgais, bet pamatīgais vokāls.

Arī šobrīd, kad Udo vairs nav ACCEPT dalībnieks, grupa ļoti veiksmīgi turpina savu karjeru stilistiski neizmainītā formā. Protams, visi var gaidīt Udo atgriešanos grupā, taču šobrīd līdera vokālista vietu aizpilda talantīgais Marks Tornillo, kura snieguma dēļ ACCEPT virzienā netiek raidītas nekādas šaubas par grupas kvalitāti vai asociācijas ar Udo.

ACCEPT jaunākais studijas albums Stalingrad izdots šā gada aprīlī. Tādi būtiski smagās mūzikas apskatnieki kā Metal Hammer, Blabbbermouth un Revolver šo albumu vērtē ar deviņām ballēm no desmit.

Grupu Accept iesildīs pašmāju smagā rokenrola apvienība Rebel Riot. Koncertā viņi prezentēs savu otro studijas albumu Destructive Chaos. Albumā tiks iekļautas astoņas klasiskā roka un metāla vērtībās ieturētas kompozīcijas angļu valodā, kas tapušas pēdējo divu gadu laikā.

Kā paši dalībnieki stāsta, dziesmās galvenokārt ir likts uzsvars uz kritisku skatījumu un sajūtām par šodienas notiekošo apkārt gan Latvijā, gan citur pasaulē, kas brīžiem mijas ar veselīgu humora devu. Sava artava tiek atvēlēta arī rock 'n' roll kustības aizstāvībai, kur enerģiskais ģitāru skanējums no 50.– 80. gadiem ir grupas galvenais ietekmes avots. Biļetes ir nopērkamas visās Biļešu Servisa kasēs Latvijā un internetā: www.bilesuserviss.lv. Ieeja klubā no plkst. 19.

Spices šopinga festivāls

Piektdien, 9. novembrī, laikā no pulksten 18:00 līdz 24:00 Rīgā starp  tirdzniecības centriem  Spice un  Spice Home darbosies īsta pirts un karstais kubuls, ko aicinās izmantot ikvienu avantūristisku apmeklētāju. Pēršanās pirtī notiks pirtnieka vadībā, un pērties cilvēkus iedrošinās Radio SWH ētera balss un pirts fans Ufo.

„Jo pirtī iet man ļoti patīk, katru dienu draugus satikt! Šīs dzejas rindas attiecas uz mani, jo esmu liels pirts prieku cienītājs. Mājās mums ar ģimeni ir karstais kubuls, kura izmantošana kļuvusi par regulāru tradīciju. Kad kļūšu ļoti slavens un bagāts, uzcelšu arī pirti,” par savu pēršanās pieredzi smejas Ufo, kurš informē, ka pirtī būs pieejami dvieļi un apsildāma telts, kur pārģērbties.

Pirts tiks atklāta tradicionālā Spices šopinga festivāla ietvaros, kurā apmeklētājiem tiks piedāvāta plaša bezmaksas izklaides programma. Uz skatuves uzstāsies orķestris, Valmieras teātra aktieris Imants Strads ar Šveika repertuāru, dziedātāja Samanta Tīna, iluzionists Jurijs Gavrilovs, notiks modes mākslinieces Šeilas modes skate un uzstāsies citi mākslinieki ar atraktīviem priekšnesumiem. Tuvojoties pusnaktij, apmeklētājus priecēs maģiskais ķīmijas šovs.

Paralēli visā tirdzniecības kompleksā notiks bezmaksas aktivitātes visai ģimenei. Tikai vienu vakaru darbosies KHL suvenīru veikala KHL Store pop-up veikals. Tajā varēs iegādāties KHL komandu un Latvijas hokeja valstsvienības fanu atribūtiku. Darbosies arī hokeja trenažieri, kur katrs varēs izmēģināt spēkus hokeja veiklībā. Būs īpaša KHL Sporta bāra foto studija, kurā ikviens varēs iejusties hokejista tēlā un nofotografēties ar hokeja inventāru, atribūtiku un karsējmeitenēm.

Speciāli bērniem notiks radošās meistardarbnīcas un Spice Home dzīvnieku arēnā Dino ARENA – jautrās suņu stafetes, kā arī citas aktivitātes ģimenēm bez maksas visā tirdzniecības kompleksā.

Latvijas Nacionālajā operā turpina skanēt izsmalcināta kamermūzika
 

Sestdien, 10. novembrī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē izsmalcinātas kamermūzikas koncertu sniegs Jurijs Savkins (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells) un Mārtiņš Zilberts (klavieres).

Visi trīs mūziķi savu muzikālo un emocionālo saderību pārbaudījuši daudzu gadu garumā. Par īstiem domubiedriem kļuvuši, studējot gan Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan strādājot Latvijas Nacionālajā operā: Jurijs un Ivars spēlē LNO orķestrī, bet Mārtiņš ir galvenais operas solistu koncertmeistars. Kamermuzicēšana vienlaikus ir viņu sirdslieta, hobijs un aizraušanās: visi kopā veidojuši ne vienu vien kamermūzikas programmu, koncertējot gan Baltajā namā, gan visā Latvijā.

Trijotnes muzikālo saprašanos 10. novembra koncertā kārtējo reizi apliecinās dažādu gadsimtu un stilu kamermūzikas programma.

Klausītājus iepriecinās viena no slavenākajām L. van Bēthovena sonātēm – Nr. 9 Op. 47 La mažorā jeb tā dēvētā „Kreicera sonāte”. Komponists to savulaik sacerējis savam draugam - Polijā dzimušajam vijoļspēles ģēnijam Džordžam Bridžtoveram, un, lai gan sonāti abi kopā draudzīgi pirmatskaņojuši 1803. gadā, vēstures avoti liecina: nenozīmīga strīda dēļ, kas abu mūziķu vidū vēlāk izcēlies kādas sievietes dēļ, Bēthovens pārdomājis un sonāti „pāradresējis” citam tā laika vijoļspēles virtuozam - Rūdolfam Kreiceram, kālab sonāte iemantojusi šodien tik labi pazīstamo nosaukumu.

Programmā iekļauta arī itāļu komponista Tomazo Antonio Vitali (1663-1745) pazīstamākais darbs - Čakona vijolei un klavierēm sol minorā Leopolda Šarljē pārlikumā, magnētisku, hipnotiski dūmakainu noskaņu raisīs Morisa Ravela „Skaņdarbs Habanēras formā”, bet humora dzirksti iešķils franču komponista Žaka Ibēra (1890-1962) plaši pazīstamā miniatūra „Mazais baltais ēzelītis” no cikla „Stāstiņi klavierēm”.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties LNO kasēs Aspazijas bulvārī 3, Rīgā, "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv vai www.opera.lv. Biļešu cena – Ls 5.

Māsas Drozdovičas uzstājas savas skolas jubilejas svinībās

Piektdien, 9. novembrī augstskola RISEBA (agrāk RSEBAA) svinēs savu 20. dzimšanas dienu.
Laikā no plkst. 9.30-14.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 notiks jubilejas forums "Bizness tiekas ar mākslu", kurā tiks apskatīta radošuma sinerģija ar biznesu, kā arī augstskolas 20 gadu pieredze, izglītojot biznesa, tehnoloģiju un mākslas profesionāļus.

Forumā uzstāsies Eiropā atzīti profesionāļi – prof. Džeimijs Andersons (Antverpenes menedžmenta skola), prof. Jorgs Joergs Rekhenrihs (stratēģiskās kreativitātes konsultants, Berlīne), prof. Mihails Kaziņiks (Stokholmas Dramatiskais institūts), viesus uzrunās LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Ikviens interesents varēs vērot forumu tiešraidē, ieeja ar ielūgumiem. Foruma programma: http://riseba.lv/lv/riseba-20-gadi/riseba-20-jubilejas-programma.html

Plkst.14.00 sāksies svinīgā RISEBA Senāta sēde – Goda doktora „Honoraris Causa” piešķiršanas ceremonija Mihailam Kaziņikam un Džeimijam Andersonam.
Plkst.14.30-16.00 pieņemšana, apsveikumi.

Plkst. 20.00 RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, lielākajā mediju mācību centrā Baltijā, studenti, absolventi, mācībspēki, darbinieki un partneri tiksies jubilejas ballē un absolventu salidojumā, kurā par muzikālo noskaņu gādās Intars Busulis, grupa "Ladies Sweet", Egons Reiters, RISEBA studenti – dvīnes Drozdovicčas un Dj Breakbeat.