Ko darīt brīvdienās, Puaro.lv iesaka grupas Triānas parks līdere Agnese Rakovska (3) 

Intervijā portālam Puaro.lv ekstravagantā un allaž mainīgā dziedātāja, grupas Triānas parks līdere Agnese Rakovska dalās savās brīvdienu tradīcijās, kā arī iesaka interesantas idejas, kuras būtu vērts īstenot nedēļas nogalē.

„Tā kā ierasti brīvdienas un svētku dienas tiek aizvadītas koncertējot un esot dažādos pasākumos, mans nedēļas ritms ir visai saraustīts un grūti prognozējams. Turpretī bieži vien pirmdienās, kad draugi un tuvinieki, kā ierasts, uzsāk savu darba nedēļu, man rodas brīvs laiks, ko veltīt atpūtai un savām personīgajām interesēm,” stāsta mūziķe. „Diemžēl tas reizēm rada domstarpības ar apkārtējiem, jo dienas pirmā puse man ir mazāk aktīva nekā tās noslēgums - citi ierasti vakarus velta ģimenei un atpūtai.”

„Pēdējā laikā man patīk būt vienatnē - gleznoju, lasu grāmatas un rakstu jaunas dziesmas, tāpat pasniedzu elpošanas un vokālās nodarbības, kas ir gan darbs, gan atpūta vienlaikus, jo katru reizi nodarbība ir citādāka,” priecājas Agnese. „Neesmu liela ballīšu cienītāja, dodu priekšroku mierīgākām tikšanās reizēm. Labprāt tiekos ar draugiem un pārrunāju nesen redzētās filmas, dzirdēto mūziku, apmeklētās izrādes. Man ļoti patīk kopā ar sev tuviem cilvēkiem doties uz teātra izrādēm vai kino seansiem, jo vietas, kur skan skaļa mūzika, mani nogurdina. Mani jaukākie brīvdienu momenti ir mīļas brokastis, ciemojoties pie omes - svaigi salāti, smaržīga kafija un interesantas sarunas ģimenes lokā.”

Dziedātāja nesen pabijusi operas „Dievu Mijkrēslis” izrādē. „To noteikti iesaku ikvienam - Vāgnera mūzika sešu stundu garumā trijos cēlienos ir labs izturības pārbaudījums ikvienam klasiskās mūzikas cienītājam.” Tāpat mūziķei pie sirds gājis Nacionālā teātra iestudētais „Voiceks” un Dailes teātra „Es – Frīda Kalo”. „Rēzija Kalniņa ir vienkārši neatkārojama!” – jau kuro reizi pārliecinājusies Agnese.

Vasarā dziedātāja Puaro.lv lasītājus mīļi aicina uz Triānas Parka koncertiem festivālos Positivus, Pestivālā un Fonofestā, kā arī uz grupas koncertiem Liepājā un citās pilsētās. „Tajos izpildīsim dziesmas no topošā albuma, no kurām daudzas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja aizvadītajā mēnesī Turcijā, kad viesojamies Siirt pilsētā notiekošajā festivālā.”

Triānas parka līderes nesenais jaunatklājums ir radošās darbnīcas Kaļķu ielā, netālu no Galerijas Centrs: „Iepriekš pierakstoties, tur iespējams izmēģināt roku īpašu apsveikuma kartīšu veidošanā. Tas ir patiešām aizraujoši! Iesaku to izmēģināt tiem, kuriem šķiet, ka mākslas radīšana nebūt nav viņu lauciņš, un npārliecināties, ka tā ir lieliska iespēja radoši aizvadīt laiku kopā ar sev tuviem cilvēkiem.”

BRĪVDIENU CEĻVEDIS

Jāņa Streiča grāmatas "1991.Tas garais cilvēkbērna gads" autogrāfu stunda

Kinorežisora un brīnišķīga rakstnieka, sava laika dokumentētāja Jāņa Streiča grāmata 1991. Tas garais cilvēkbērna gads ir ļoti apjomīgs un saturiski augstu vērtējams darbs ne tikai par Latvijai un īpaši Latgalei tik svarīgo filmu Cilvēka bērns, bet arī par Latvijas vēsturē smagu un nozīmīgu laiku - 1990. līdz 1992. gadu, kas skaudri un godīgi atspoguļojas Jāņa Streiča tā laika dienasgrāmatās un sarakstē ar rakstnieku Jāni Klīdzēju.

"Filma Cilvēka bērns tika uzņemta tanī liktenīgajā gadā, kad atguvām neatkarību un piepildījās Finka pareģojums, ka gads no abiem galiem lasīsies vienādi un visi koki pavasarī ziedēs vienlaicīgi. 1991. gada beigās redzējām, ka gaišreģa paredzējums ir piepildījies. Man tas likās bezgala garš aiz savas ietilpības, aiz notikumu bagātības un nozīmības. Un arī tagad, jau pēc divdesmit gadiem, tas man rādās visgarākais visā mūžā. Jo pa vidu - starp barikādēm, mītiņiem, varoņu nāvēm, krievu tankiem un puča radīto paralīzi un tumsu - un tad jau cauri reibinošajai uzvarai vijās darbs pie filmas, kas man bija un joprojām ir dziļi personīga," stāsta Jānis Streičs.

Dr. philol., doc. Ingrīda Kupšāne par režisora darbu saka: "Jāņa Streiča dienasgrāmata un sarakste ar Jāni Klīdzēju ir potenciāls literatūras un kultūras fakts, kam publicētā formātā būs savs lasītāju loks, un tas kļūs par izpētes objektu, jo šeit ir ne vien emocionāli, bet arī intelektuāli bagāti teksti, kurus nav iespējams un nedrīkst ieslodzīt privātuma šaurajā rāmī. Šī grāmata atklāj laika gara atbalsojumu konkrēta indivīda apziņā, mākslinieka radošā procesa aizkulises. (..) Tā ir gan dokuments, laika liecība, gan mākslas fenomens."

Iespēja sveikt Jāni Streiču un saņemt autogrāfu jaunajā grāmatā varēs Jāņa Streiča autogrāfu stundā piektdien, 29. jūnijā no plkst. 12 līdz 15 Rīgā, Dienas mājā Mūkusalas ielā 15.

Igo jubilejas koncerts "Mani 50"

Dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo, kura vārds ir kā latviešu mūzikas kvalitātes zīmols, šogad svin apaļu jubileju, ko krāšņi atzīmēs ar 3 koncertu ciklu, kuram dots nosaukums „MANI 50”. Īpaša jubilejas dāvana pazīstamajam dziedātājam būs koncerts dzimtajā pilsētā Liepājā, Igo dzimšanas dienā - 29. jūnijā.

Igo jubilejas koncerti būs grandiozi ne tikai ar to, ka tajos piedalīsies populārā dziedātāja skatuves kolēģi, ar kuriem mūziķis sadarbojies savas karjeras laikā, bet arī tautā tik ļoti mīlētie un leģendārie latviešu komponisti, kas iedvesmojuši Igo gan uz skatuves, gan dzīvē un radījuši skaņdarbus tieši Igo dziedājumam.

Savu dalību jubilejas koncertos jau tagad apstiprinājuši komponisti - Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Jānis Strazds,  operdziedātāja Evija Martinsone, dziedātāji- Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Artis Dvarionas, talantīgā un virtuozā koklētāja Laima Jansone, saksofonists Zintis Žvarts, grupa „Remix” u.c., kā arī Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā, izpildot skaņdarbus, ko  aranžējis ilggadējs Igo skatuves kolēģis,  pianists Juris Kristons.

Igo jubilejas koncerts paredzēts divās daļās un tajā varēs dzirdēt ne tikai tautā tik ļoti mīlēto Igo zelta repertuāru un jaunāko veikumu, bet arī mūziķa savulaik izpildītos skaņdarbus no Z.Liepiņa rokoperas „Lāčplēsis”, operas „Parīzes Dievmātes katedrāle” un 90. gadu nogalē tapušā Jāņa Lūsēna muzikālā cikla „Kā maigi dzelošs rožu krūms”, kura pamatvērtība ir rosināt un balstīt latviešu tautas patriotisma izjūtu.

"Govju parādes" atklāšana
 

30.jūnijā, Ventspilī tiks atklāts pasaulē lielākais publiskais mākslas pasākums „Govju parāde Ventspils 2012“.

Tā atklāšanas dienā apmeklētāji varēs ne vien aplūkot Latvijas un ārvalstu mākslinieku apgleznotās gotiņas, bet arī apmeklēt ar piensaimniecību saistītus muzejus un balli, apskatīt zilās govis un iesaistīties dažādās radošās aktivitātēs visas dienas garumā.

"Govju parādes Ventspils 2012" atklāšana notiks 30.jūnijā plkst. 12.00 Ventspils Ostas ielas promenādē, kur brīvdabas izstādē būs apskatāmas 24 apgleznotas gotiņas. Visiem „Govju parādes Ventspils 2012” atklāšanas pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties „Tautas govs” tapšanā, par simbolisku samaksu iegādājoties krāšņu ziedu uzlīmi un uzlīmējot to uz gotiņas, kā arī balsot par skaistāko mākslas darbu. Apmeklētājus izklaidēs mūzikas grupas "Labvēlīgais tips" un "Keksi", bet pašiem mazākajiem "Govju parādes Ventspils 2012" atklāšanas pasākuma dalībniekiem notiks radoša spēlē "Piedalies un dari pats".

"Govju parāde Ventspils 2012" atklāšanas dienā Ventspils iedzīvotājus un pilsētas viesus gaidīs Zaļais tirgus Vecpilsētas tirgus laukumā un Piena produktu balle Kuldīgas ielā. Amatu mājā viesosies Piensaimniecības muzejs un Raibā govs. Piejūras Brīvdabas muzejā būs apskatāmas zilās govis no Jūrkalnes, bet Livonijas ordeņa pilī, kur varēs iepazīt mitoloģiju, veidot maskas ar Indijas motīviem, apgūt mūzikas instrumentu darināšanu un zvanu liešanu, tikt pie hennas zīmējumiem un nobaudīt eksotisko dzērienu airanu. "Govju parādes Ventspils 2012" atklāšanas dienu noslēgs mūzikas grupas "The Straits" (Lielbritānija) koncerts Reņķa dārzā un noslēguma balle, kurā spēlēs grupa "Sweetwaterz" un DJ Japānis.

Lai iegūtu bezmaksas biļeti uz „The Straits“ koncertu, ikviens mazās gotiņas īpašnieks ir aicināts 30. jūnijā ierasties Ventspilī, apmeklēt „Govju parādes Ventspils 2012“ atklāšanu un, līdzi ņemot gotiņu un tai piestiprināto piekariņu, doties uz Ventspils Tūrisma informācijas centru (TIC), Dārza ielā 6, Ventspilī, kur piekariņu varēs apmainīt pret vienu koncerta biļeti. Gotiņu īpašniekiem ir iespēja arī pašiem kļūt par māksliniekiem, radoši un interesanti noformēt gotiņas figūru un piedalīties mazo gotiņu izstādē. Izņemt koncerta biļetes un piedalīties gotiņu izstādē varēs laikā no plkst. 10:00 līdz 14:00.

„Govju parādē Ventspils 2012“ būs apskatāmas 24 gotiņas, kuras apgleznojuši starptautiski atzīti Latvijas mākslinieki: Aleksejs Naumovs, Gļebs Panteļejevs, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Jānis Mitrēvics, Helēna un Anna Heinrihsones, Elita Patmalniece, Andris Vītoliņš, Miķelis Fišers, Ivars Drulle, Aigars Bikše, Ginters Krumholcs, Leonards Laganovskis, Andris Prigičevs, Aivars Žukovskis, Mārīte Guščika kopā ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, mākslinieku kopa „Serde LV”, kā arī Ventspils mākslinieces Mārīte Kluša un Sarmīte Caune. Igaunijas māksliniekus „Govju parādē Ventspils 2012” pārstāvēs Merike Estna, Lietuvu – Robertas Antinis, bet Azerbaidžānu – Museibs Amirovs. Savu gotiņu apgleznos arī Ventspils bērni, Ventspils Augstskolas studenti, sportisti un citas sabiedrībā pazīstamas personības.

Filmas "Vella kalpi" bezmaksas brīvdabas seanss
 

Sestdien, 30. jūnijā, plkst. 23:30 Kuldīgas brīvdabas kinoteātris "Goldingen Cinema" demonstrēs režisora Aleksandra Leimaņa 1970. gadā uzņemto muzikālo piedzīvojumu komēdiju "Vella kalpi", kas tiek uzskatīta par pirmo kostīmfilmu latviešu kinematogrāfā.

Tās sižeta pamatā - viduslaiku Rīgai veltītie Rutku Tēva (īstajā vārdā - Arveda Mihelsona) vēsturiskie romāni. No šīs filmas nāk arī vēl joprojām populārā dziesma par trīs vīriem, “kas droši cīnījās, no Daugavas līdz Gaujai par viņiem brīnījās”. Trīs braši latviešu puiši – Andris (Haralds Ritenbergs), Pēteris (Arturs Ēķis) un Ērmanis (Eduards Pāvuls) - taisnības, draudzības un mīlestības vārdā veic pilnīgi neiedomājamus, pārdrošus varoņdarbus. Par varoņdarbiem tie dēvējami tāpēc, ka pretinieku pusē ir spēks un arī vara... Drosmīgos puišus viņu gaitās pavada un stiprina trīs jaunavas - Ruta (Lolita Cauka), Anna (Elga Dreģe) un Lēne (Baiba Indriksone), kuras ir tikpat drosmīgas, gudras, jautras un asprātīgas. Nav tādu pretinieku, kas spētu stāvēt pret šiem sešiem - viņu kopīgajiem spēkiem un ar kopā liktajiem prātiem.

"Goldingen Cinema" darbojas Kuldīgas Pilsētas dārzā, sestdienu novakarēs no 28. aprīļa līdz 1. septembrim, kā arī piedāvā īpašas kinoprogrammas pilsētas pasākumos. Brīvdabas kino kuldīdzniekiem un pilsētas viesiem ir lieliska iespēja baudīt gan mākslas un animācijas filmas, gan dokumentālo kino un videomākslas projektus. Kinoteātris ierīkots, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansētajam projektam „Kuldīgas Pilsētas dārza kā pievilcīgas tūrisma teritorijas attīstība”. Ieeja uz šo un citiem „Goldingen Cinema” kino seansiem bez maksas!

Norisinās starptautisks mākslas simpozijs Dialogs ar tapīru

No 19. jūnija līdz 29. jūnijam Latvijas Mākslinieku savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī un Latvijas Mākslas akadēmijā notiek starptautisks mākslas simpozijs Dialogs ar tapīru.

Simpozijs, kura idejas autore ir māksliniece Kristīne Bruknere no Parīzes, ir sadarbības projekts ar māksliniekiem no Francijas, informēja Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāve Egita Kurpniece.

Brīvā dabā mītošo tapīru skaits arvien sarūk, tādēļ mūsdienās tie ir kļuvuši par eksotiskiem dzīvniekiem, kuriem piešķirts aizsargājamo dzīvnieku statuss – tapīra vārds ir atrodams arī Sarkanās grāmatas sarakstā. Pirms gada mākslinieki no Parīzes eksponēja savu tapīru kolekciju galerijā Gallery terres d'Aligre. Šogad simpozijā taps Zvārtavas tapīru kolekcija, kura vispirms būs apskatāma Rīgā, salonā Māksla, bet pēc tam ceļos tālāk uz Parīzi.

Savukārt 29. jūnijā plkst. 17 Rīgā, salonā Māksla (Brīvības iela 52) tiks atklāta izstāde Zvārtavas tapīru kolekcija.

Simpozijā piedalās divdesmit divi ārvalstu mākslinieki no Lielbritānijas, Polijas, Nīderlandes, Turcijas, Spānijas, Gruzijas un Krievijas. Latviju simpozijā pārstāv dažādu nozaru mākslinieki no Latvijas Mākslas akadēmijas – gan gleznotāji un keramiķi, gan dizaineri un metāla mākslinieki.

Simpozijā Zvārtavas pilī mākslinieki paralēli katrs savai individuālajai radošajai programmai un gleznošanai plenērā piedalīsies arī divās meistardarbnīcās: alumīnija liešanā un gleznošanā uz porcelāna.

Pasākums "Putu Paradīze"

Beidzot - tas mirklis ir pienācis! Superīgākā vasaras putu ballīte Putu Paradīze jau piektdien, 29.jūnijā, ierībinās un saputos Dobeles Ķestermeža estrādi. Visspozitīvākās emocijas, jautra mūzika, konkursi, priekšnesumi, dejotāji, brīvā Go-Go skatuve, ar cenām draudzīgs bārs, daudz putu un daudz jaunu draugu Jūs sagaida šajā vasaras stilīgākajā pasākumā. Mūzika dažādām gaumēm no dīdžejiem Gunchs, Andy Holensen, Beim, Fantasy un Eddy Berg. Atkārtojot neaizmirstamos pagājušā gada mirkļus, kā galvenais vakara viesis ar stundu garu priekšnesumu uz skatuves kāps noslēpumainais un ar enerģiju pielādētais Biker Mouse From Mars, klausies viņa mūziku šeit: http://soundcloud.com/bikermousefrommars11

Ieejas maksa no 22:00 līdz 23:00 - 3 Ls, pēc - 3,50 Ls. Sākums 22:00

Uzvaras parkā Jelgavā notiek folkloras festivāls "Pa Pēteriem"

Tieši Pēterdienā, 29. jūnijā, plkst. 18.00 ar koncertu Jelgavas Uzvaras parka estrādē sāksies Folkloras deju un mūzikas festivāls "Pa Pēteriem 2012".

Folkloras deju un mūzikas festivāls, kas notiek jau trešo gadu ilgs līdz 1. jūlijam.

Vadošie kolektīvi Latvijas Universitātes folkloras deju kopa „Dandari” un folkloras kopa „Dimzēns” no Jelgavas, kā arī jauniešu folkloras ansambļi „Poringė” un „Linago” no Lietuvas piedāvās ieskatu folkloras deju bagātībā – rotaļdejās, pāru un daudzpāru dejās – kadriļās un rotaļās.. . Festivāla koncertus papildinās deju meistarklases un kopīgas sadancošanas publikai un dalībniekiem.

30.jūnijā Rīgā plkst. 17.00 koncerts notiks atpūtas parkā „Egle”, pēc koncerta ap 20.00 – 22.30 paredzētas atklātās deju meistardarbnīcas un sadancošana Kultūras akadēmijas pagalmā.

Festivāla pēdējā dienā 1.jūlijā Rīgā LIDO atpūtas centrā no 12.00 paredzētas grupu uzstāšanās.

Baha kamermūzikas festivāla Vasaras koncerts

29. jūnijā Rīgās Svētā Jāņa baznīcā notiks Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla vasaras koncertu, kas būs vienīgais festivāla koncerts Rīgā šovasar.

Koncertu sniegs prestižais Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, informēja festivāla rīkotāji.

Sigvards Kļava ir viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents. Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs kopš 1992. gada. Sigvarda Kļavas mērķtiecīga darba rezultātā Latvijas Radio koris izveidojies par  starptautiski pazīstamu vokāli spilgtu vienību, kur katrs dziedātājs ir radoša individualitāte.

Latvijas Radio koris ir atzīts par vienu no labākajiem profesionālajiem kamerkoriem Eiropā, kā arī Latvijā koris septiņas reizes ir saņēmis profesionālo sasniegumu augstāko novērtējumu Latvijas mūzikā – Lielo mūzikas balvu. Šobrīd Radio koris aktīvi koncertē gan Latvijā, gan ārpus tās sniedzot aptuveni 60 koncertus gadā.

Koncerta programmā būs dzirdami izcilākie a capella darbi korim, ļaujot klausītājam aizceļot laikā līdz pat Renesanses laikmetam un atkal atgriezties mūsdienās. Koncertprogrammā būs dzirdami Johana Sebastiana Baha, Andersa Hilborga, Džona Miltona Keidža, Pētera Vaska un citu izcilu komponistu skaņdarbi.

Baha kamermūzikas vasaras koncerts notiks 29. jūnijā plkst. 19 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. Biļetes pieejamas visās Biļešu paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. Vairāk informācijas www.music.lv/bachfestival.

Valkas pilsētas teātra pirmizrāde - Andrejs Zinčuks "Mērkaķīte"

Piektdien, 29. jūnijā, plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras nama kamerzālē, Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā, uz pirmizrādi – Andreja Zinčuka „Mērkaķīte", aicina Valkas pilsētas teātris.

Izrāde vēsta par izcilas aktrises likteni, kas ir kā himna visas pasaules aktieriem. Mēs iepazīstam Primadonnu viņas dzīves pēdējā, agra rīta stundā Mākslas darbinieku pansionāta istabiņā, visu aizmirstu un nevienam nevajadzīgu. Dzīvē, teātra svētā vārda pielūgsmē un karjeras mērķu sasniegšanai, ir iets „pār līķiem", tādējādi izpostot ģimeni un pazaudējot draugus. Ir palikušas tikai skaudras atmiņas un uzmācīgas domas. Vientulība, vientulība, vientulība...

Iestudējuma režisors un scenogrāfs – Aivars Ikšelis, kustību režisore – Jevgēnija Kozlova. Lomās: Daiga Sondare un Gunita Gendrjuka. Darbs tapis sadarbībā ar Gatčinas eksperimentālo teātri „Za uglom" no Sanktpēterburgas.

Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties pie kultūras nama dežuranta/kasiera katru darba dienu no pulksten 9.00 līdz 18.00. Biļete maksā 2 latus.

Koncerts "Gaišā mūzika"

29. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā Gaišās mūzikas koncertā uzstāsies koklētāju ansamblis Cantata.

Pēc Jāņu ugunskuru, alus, danču un izēšanās trakuma koklētāju ansamblis Cantata Sv. Pētera baznīcā klausītājiem piedāvā apcerīgu, romantisku un noskaņām bagātu muzikālu pārdzīvojumu. Programmai izvēlēti latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbi: Līgas Ančevskas Atbalsis un Tete a tete, Gabriela Verdales Impromts op89, Ievas Šablovskas Ēnu deja, Imanta Zemzara Gaišā mūzika, Bernarda Andre Rudens dejas Nr1 un Nr4 , kā arī Meinres Hjūleinas tautas melodijas apdare Ziedi.

Mūzikas zinātne pamato tautas mūzikas un folkloras zināšanu kopumu kā cilvēka iekšējās harmonijas un sakārtotības pamatu. Un ar kokli Latvijā saistītas senākās, visvairāk pētītās mūzikas tradīcijas un jaunrades inovācija. Šī tik izteikti latviskā instrumenta attīstības vēsture norāda uz kokles tradicionālo, rituālo nozīmi, simboliski saistot instrumenta skanējumu ar dvēseles ceļojumu. Folklorā atrodamie motīvi saglabā priekšstatu par kokli kā dziedošo koku, kurā iemiesojusies cilvēka dvēsele. Kokle, kā neviens cits instruments, spēj izdziedāt dvēseles stīgas, kas dzidras un gaistošas, ļaujot pēc Līgo svētkiem tuvoties latviešu tautas mentalitātes smalkākajām dvēseles izpausmēm. Gaišā mūzika Pēterdienā turpina kokles muzikālās tradīcijas tautas dziesmu apdarēs un jaunās, instrumentam īpaši komponētās melodijās.

Kokle ir viens no latviskākajiem mūzikas simboliem, un tie katrai tautai ir savi, tāpat kā svētvietas. Kokles skaņas nes sevī lielu emocionālu pārdzīvojumu un spēcīgāk kā citas kultūras vēstures liecības vairo nacionālo pašapziņu, mīlestību un cieņu pret savu tautu un tās garīgajām vērtībām.

Koklētāju ansambļa Cantata koncerts „Gaišā mūzika" norāda uz dabas skaistumu un alkām pēc dvēseles harmonijas. Pēterdiena, kas svinama tūlīt pēc Jāņiem, latviešu folkloras senajos rakstos minēta kā siena laika iestāšanās lauku darbos. Folkloras tulkojumā Pētera pārziņā nodotas smaržīgās siena pļavas un Pēterdienā pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo dziesmas. Koncerts Sv. Pētera baznīcā ienes pēcjāņu dvēselisko dabas harmonijā meklēto gaišumu baznīcas velvēs un pilsētā.

Koklētāju ansambļa "Cantata" koncerts
 

Nedēļas nogalē, 29.jūnijā, Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks koklētāju ansambļa «Cantata» koncerts «Gaišā mūzika», piedāvājot klausītājiem apcerīgu, romantisku un noskaņām bagātu muzikālu pārdzīvojumu.

Koncerta programmai izvēlēti latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbi - Līgas Ančevskas «Atbalsis» un «Tete a tete», Gabriela Verdales «Impromts op.89», Ievas Šablovskas «Ēnu deja», Imanta Zemzara «Gaišā mūzika», Bernarda Andre «Rudens dejas» Nr.1 un Nr.4, kā arī Meinres Hjūleinas tautas melodijas apdare «Ziedi».

Mūzikas zinātne pamato tautas mūzikas un folkloras zināšanu kopumu kā cilvēka iekšējās harmonijas un sakārtotības pamatu. Ar kokli Latvijā saistītas senākās, visvairāk pētītās mūzikas tradīcijas un jaunrades inovācija. Šī tik izteikti latviskā instrumenta attīstības vēsture norāda uz kokles tradicionālo, rituālo nozīmi, simboliski saistot instrumenta skanējumu ar dvēseles ceļojumu.

Koklētāju ansambļa «Cantata» koncerts «Gaišā mūzika» norāda uz dabas skaistumu un alkām pēc dvēseles harmonijas. Pēterdiena, kas svinama uzreiz pēc Jāņiem, latviešu folkloras senajos rakstos minēta kā siena laika iestāšanās lauku darbos. Pēterdienā pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo dziesmas.

Koklētāju ansambļa «Cantata» koncerts Svētā Pētera baznīcā sāksies plkst.19.00.

Jūrmalā pirmo reizi notiek mūzikas festivāls "Live Fest"

Sestdien, 30. jūnijā, pirmo reizi Dzintaru koncertzālē Jūrmalā norisināsies mūzikas festivāls Live Fest, kur būs iespējams redzēt vecās, taču labi zināmās pasaules leģendas.

Festivālā Live Fest 30. jūnijā plkst. 19.30 uzstāsies Latvijas publikai labi zināmā blūza un roka zvaigzne Luijs Fonteins un grupa Starlight Searchers, savukārt plkst. 21 uz skatuves kāps leģendārā britu rokgrupa Mafred Mann’s Earth Band, kas festivālā atzīmēs savu estrādes karjeras 40. gadadienu.

Grupa Mafred Mann’s Earth Band savas pastāvēšanas laikā pieredzējusi vairākkārtējas izmaiņas gan grupas sastāvā, gan nosaukumā un tās muzicēšanas stilistikā, līdz 1971. gadā tā nostabilizējas kā progresīvā roka vienība Manfred Mann’s Earth Band. Grupas skaņdarbos saplūst roka, džeza un klasiskās mūzikas ietekmes, taču apvienībai parasti izdodas saglabāt melodisku skanējumu, ko īpaši rotā Manfrēda savdabīgā sintezatoru spēle. Repertuārā netrūkst oriģinālkompozīciju, taču būtiska loma tiek pievērsta arī kaverversijām, īpaši Boba Dilana sacerējumiem – ilgu laiku gandrīz katrā Mafred Mann’s Earth Band albumā ir pa kādai viņa dziesmai.

Mūzikas festivāls Live Fest šogad notiks pirmo reizi, to organizē aģentūra Live Fest Agency, kas nākotnē mūzikas festivālu plāno izvērst par gadskārtēju pasākumu, kas vairāku dienu garumā norisinātos gan Rīgā, gan Jūrmalā. Festivāla koncepcija veidota, lai bagātinātu esošos Rīgas un Jūrmalas pilsētas svētkus ar rūpīgi izmeklētu muzikālo saturu.

Festivāla biļetes iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs.

Jauktā kora "Chicago Master Singers" koncerts

1. jūlijā Rīgas Domā un 2. jūlijā Rīgas Svētā Pētera baznīcā ar dažādu tautu komponistu melodijām uzstāsies jauktais koris Chicago Master Singers no ASV.

Koncertā būs dzirdamas Krievijas, ASV un Baltijas valstu komponistu radītās un aranžētās dziesmas. Klausītājus priecēs Pētera Čaikovska, Sergeja Rahmaņinova, Pāvela Česnokova un citu autoru skaņdarbi. Savukārt Latvija tajā izskanēs ar Pētera Vaska 1991. gadā komponēto Pater Noster un starptautiski atzītā komponista Ērika Ešenvalda aranžēto skaņdarbu Amazing Grace.

Amazing Grace dziesmas teksta autors ir Londonā dzimušais Džons Ņūtons. Tā tika sarakstīta 1772. gadā, pirmo reizi to atskaņoja Jaungada dievkalpojumā 1773. gadā, un kopš tā laika šo dziesmu dzied miljoniem cilvēku visā pasaulē. "Tas ir stāsts par cilvēka atgriešanos pie Dieva," par Amazing Grace saka komponists Ēriks Ešenvalds. Skaņdarba aranžējumu viņš sakomponēja 2004. gadā, bet tikai 2006. gadā tas piedzīvoja pirmatskaņojumu kora Kamēr... izpildījumā un pēc tam strauji nokļuva arī citu koru repertuāros visā pasaulē. Mākslinieks priecājas, ka koris Chicago Master Singers šo dziesmu ir iekļāvis savā koncerttūres repertuārā un mēros tik tālu ceļu, lai priecētu klausītājus Latvijā.

Chicago Master Singers ir piedalījušies vairākos starptautiskos koru festivālos un koncerttūrēs visā Eiropā. Kā īpašie viesi piedalījušies Starptautiskajā Baznīcas Mūzikas festivālā Vācijā (International Church Music Festival), Insburgas starptautiskajā koru fetivālā Austrijā (Innsbruck International Choral Festival) un citos festivālos. Koris koncerttūrēs ir priecējis klausītājus Anglijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā, Polijā, Francijā un šī gada vasarā arī Baltijas valstīs un Santpēterburgā.

Čikāgas jauktais koris Chicago Master Singers izveidots 1979. gadā un līdz šai dienai piedzīvojis ievērojamu attīstību un ieguvis popularitāti visā pasaulē. Pašlaik korī ir 140 dalībnieku. Kopš 1989. gada kora muzikālais vadītājs ir Alans Hīteringtons, kurš ir arī nominēts kā 2005. gada labākais Ilionaisas štata kordiriģents.

Kora Chicago Master Singers koncerti notiks svētdien, 1. jūlijā plkst. 12 Rīgas Domā un pirmdien, 2. jūlijā plkst. 19 Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Koncertu apmeklējums ir bez maksas.