Sestdiena, 2020. gada 5. decembris

Sabīne, Sarma, Klaudijs

Piektdiena, 22. februāris (2013) 14:54

Juris Millers: Tjarve ar padotajiem runāja kā amerikāņu mafijas krusttēvs (8)

Izpratne par sabiedriskajiem medijiem ir likta kā stūrakmens NEPLP rīkotā konkursa uz LTV valdes locekļu amatiem, kurš ir apvīts ar noslēpumainību, jau tagad izpelnoties nelabu slavu. Savā pieredzē un pārdomās par konkursa gaitu dalās producents, bijušais radio SWH dīdžejs un žurnāla Vakara Ziņu redaktors Juris Millers, kurš, neraugoties uz savu pieredzi darbā masu medijos, saņēmis atteikumu jau pirmajā konkursa kārtā.

„Konkursa gaita un norise lika uzdot jautājumu – vai pašai NEPLP ir tā prasītā izpratne par sabiedrisko mediju? Par saviem pienākumiem un atbildību saskaņā ar likumiem, kuri arī nosaka NEPLP darbību?

Gandrīz jau mēnesis aizritējis, NEPLP spītīgi un bez jebkāda pamatojuma turoties pie 41 pretendenta vārdu, viņu iesniegto dokumentu, vērtēšanas gaitas un rezultātu nepubliskošanas, lai gan ne tikai es, bet visas sabiedrības viedokļu līderi uzskata, ka LTV valdes locekļu amatu konkurss nedrīkst būt slepens.

Pat vairāk – atsevišķi mediji dīvainā kārtā sāka aktīvi piedāvāt šauru diskusiju – vai otrajā kārtā iekļauto pretendentu vārdus publiskot tagad, vai jāgaida līdz pirmdien paredzētajai tikšanai ar LTV kolektīvu?

Aiz šauras diskusijas ir slēpts galvenais jautājums – no kā un kādā veidā pretendenti tika atlasīti? Vai tad NEPLP pirmajā kārtā pieņemtie lēmumi ir pilnīgi pamatoti, un tāpēc sabiedrībai pat nevajadzētu būt iespējai tos vērtēt un vienkārši ir jātic, ka tie ir pareizi? Vai nav par daudz prasīts no sabiedriskās televīzijas skatītāja, kuram ir paredzēts 36 latu liels slogs par skatīšanos?

Par dažādām, maigi sakot, neskaidrībām jau ir rakstīts. Mani, savukārt, izbrīnīja e-pastā saņemtā NEPLP juriskonsultes Gitas Keisteres vēstule ar paziņojumu par nevirzīšanu uz konkursa 2. kārtu. Es pieļāvu, ka NEPLP locekļi savus lēmumus ir pieņēmuši padomes sēdē, un sēdes notiek, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” noteikumus, uz kuriem pati NEPLP atsaucas konkursa nolikuma 1.2. punktā.

Diemžēl, jau NEPLP mājas lapā sastapos ar galīgi maldinošu informāciju. Sadaļas “Padome” apakšsadaļā “Padomes sēžu darba kārtības” ir atrodama š.g. 31. janvāra sēdes kārtība, kurā kā pirmais punkts noteikts “pirmās kārtas pretendentu izvērtēšana un izvirzīšana konkursa otrajai kārtai”. Tai seko uzreiz 7. februāra sēde, kurā skatīti citi jautājumi. Vai tad citas sēdes, uzklausot pretendentus, nav notikušas?

Gadījumā, ja NEPLP ir noturējusi vairāk nekā vienu sēdi 31. janvārī, vai tad visas sēdes ir notikušas atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” prasībām? Vai sēžu norises ir atspoguļotas protokolos, kā to prasa likums?

Diemžēl, NEPLP plaši proklamētais un no citiem prasītais atklātības princips šinī gadījumā nedarbojas, un uz manu iesniegumu NEPLP ar lūgumu iepazīties ar sēžu protokoliem neesmu saņēmis pat apstiprinājumu, ka tādi ir. Vēl jo vairāk - 18. februārī es personīgi ierados NEPLP telpās, lai iepazītos ar sēdes protokolu, kurā notika kandidātu vērtēšana – taču liels bija mans pārsteigums, bet šī protokola nebija! Četras dienas vēlāk,  sazvanoties ar padomes priekšsēdētāju Ainaru Dimantu, viņš teicās neko nezinot par sēžu protokoliem, lai gan saskaņā ar likumu tieši viņš ir tas, kuram šādi protokoli ir jāparaksta.

Sabiedrībai ir tiesības sekot līdzi gan pirmajai, gan otrajai konkursa kārtai. Citādi neatšķitināti paliek vairāki jautājumi, kuri noteikti nevairos uzticību jaunās valdes vadītās sabiedriskās televīzijas darbībai.

Viens no tādiem ir nesaprotamā un ne ar ko, izņemot iespējamo vēlmi ietekmēt konkursa rezultātus, neizskaidrojamā sociālajās zinātnēs iegūtās izglītības sijāšana konkursa nolikumā.

Izglītība biznesa vadībā (business administration) gan pretendentiem uz valdes priekšsēdētāja amatu, gan uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos sniedz vajadzīgos punktus (tas būtu saprotami, ja tiktu meklēts komerctelevīzijas valdes loceklis). Savukārt vadības zinātņu, t.sk. sabiedrības vadības (public administration), izglītība, pat doktora grāda līmenī, ir pielīdzināta profesionālai izglītībai, lai gan likums “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” attiecas uz LTV valdes darbu. Tātad tai jādarbojas atbilstoši sabiedrības vadības principiem. Atļaušos norādīt, ka sabiedrības vadības maģistra programma ir speciāli izstrādāta Latvijas pašvaldības un valsts iestāžu vidējā un augstākā līmeņa darbiniekiem.

Vēl interesantāks ir sīks precizējums prasībām par izglītību valdes locekļa programmu attīstības jautājumos – tikai uz doktora grādu attiecas izglītība “mediju socioloģijā”, kas nekur citur vairs neparādās. Nezinātājiem paskaidrošu – esmu ieguvis bakalaura grādu sociālajās zinātnēs (komunikāciju zinātnēs), vēlāk papildināju iegūtās zināšanas sociālo zinātņu programmā “Sabiedrības vadība”, kas Latvijas Universitātē izstrādāta tieši valsts un pašvaldības iestāžu vadītāju un valsts pārvaldes aparāta darbinieku zināšanu celšanai – esmu ieguvis šeit maģistra grādu. Pēdējos gadus studēju doktorantūrā un, atbilstoši akadēmiskajai terminoloģijai, esmu zinātniskā grāda pretendents – proti – finiša taisnē pirms doktora grāda iegūšanas.

Diemžēl, kā var secināt no publiskajā telpā izskanējušās informācijas, NEPLP ir ārkārtīgi subjektīvi vērtējis izglītības aspektu, jo pat cilvēks ar doktora grādu jurisprudencē – Dr.Iur. Jānis Rušenieks, ar savu izglītību tika pielīdzināts bakalaura grāda saņēmējam (tāpat, kā es), vadoties no padomes izstrādātā trafareta. To profesoram Ainaram Dimantam ar savu akadēmisko izglītību būtu vajadzējis zināt.

Jāatzīmē, ka man personīgi pazemojošs un aizskarošs bija padomes formulētais viedoklis, ka, citēju – “Padomes locekļi neuzskatīja, ka Jums ir atbilstoša pieredze vidēju vai lielu uzņēmumu/organizāciju vadībā, kā arī nevarēja uzskatīt, ka Jums ir profesionālā un praktiskā pieredze galvenā redaktora vai radošo industriju vadībā. Pārējais tika novērtēts atzinīgi.”. Laikam būs jāuzdāvina brilles cienījamajam Dimanta kungam, ja viņš nespēja manā CV izlasīt, ka divus gadus esmu bijis žurnāla “Vakara Ziņas” redaktors.

Bez tam, kopš 1993. gada esmu darbojies uzņēmējdarbībā un 2012. gadā, salīdzinot savas profesionālās darbības rādītājus ar autortiesību aģentūras AKKA/LAA datiem, ieguvis aptuveni 25% pašmāju lielo oriģinālkoncertu rīkošanas tirgus daļu, nerunājot par desmitiem TV, radio koncertu translācijām, videoklipiem, dokumentālajām filmām, u.c. projektiem, ko esmu realizējis un kas atbilst radošo industriju vadībai. Protams, NEPLP skatījumā arī šis apstāklis nav uzskatāms par “radošo industriju vadību”, lai gan viena vidēja koncerta norise faktiski līdzinās vidēja uzņēmuma vadībai – to norisē ir iesaistīti desmitiem, bet atsevišķos gadījumos – simtiem dažādu jomu profesionāļu, kuru darbu ir ne tikai jāspēj saplānot, bet arī vadīt un operatīvi reaģēt ārkārtas situācijās. Rezultātā - mana profesionālā pieredze ir novērtēta ar apaļu “0”. Un šis jau ir reāls goda un cieņas aizskārums.

Nezinātājiem, tostarp paštaisnajiem no NEPLP, atgādināšu, ka izglītības jomā izvirzīt tik šauras, specifiskas prasības kādas izdarīja NEPLP, var tikai gadījumā, ja amats tiek pakārtots konkrētam vēlamam kandidātam vai arī aiz nezināšanās. Gribētos ticēt, ka šoreiz spēkā ir pēdējais faktors, jo pat tādam amatam, kā Satversmes tiesas tiesnesis, netiek izvirzīta jurisprudences maģistra vai doktora grāda esamība – par pietiekamu tiek uzskatīta doktora vai maģistra grāda esamība jebkurā nozarē, ja ir bakalaura grāds jurisprudencē. Tas saistīts ar faktu, ka Satversmes tiesas tiesnesis, līdzīgi, kā LTV valdes loceklis, nav akadēmisks amats.

Jācer, ka šāda novērtējuma – “0” piešķiršana, ignorējot manu profesionālo pieredzi, ir tikai nejaušība, nevis sods par atļaušanos publiski norādīt, ka NEPLP apstiprinātā Sabiedrisko mediju nākotnes vīzija daudzos tās punktos ir nekvalitatīva, neprofesionāla, izšķērdīga un nerealizējama. Respektīvi – jācer, ka šāds vērtējums nav mēģinājums LTV valdē “ielikt” marionetes.

Daudz kas izskatās nesaprotams šajā konkursa nolikumā. Vai tiešām to šķetināt būs iespējams tikai Administratīvajā tiesā? Kādēļ klusē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Kādēļ klusē LTV kolektīvs, kurš savu interešu aizstāvēšanai ir izveidojis veselas trīs arodbiedrības?

Vai tiešām kāda mana kolēģa novērojumi “Lielās mūzikas balvas” ceremonijā LTV tiešraidē, vairākas reizes rādot iespējamo kandidātu Rolandu Tjarvi vienā ložā ar likumīgo dzīvesbiedri Nelliju Ločmeli, žurnāla “IR” galveno redaktori, un profesori Intu Brikši un Skaidrīti Lasmani, kura specializējas žurnālistikas ētikas jautājumos, nozīmē, ka LTV jau gatava Tjarves otrajai atnākšanai? Laikam šeit būtu jāapstājas, jo gadījumā, ja par LTV valdes locekli tiešām kļūs Rolands Tjarve, kura laikā LTV iestiga pamatīgā stagnācijā (atcerēsimies kaut vai LTV darbinieku stāstus par lepno ģenerāldirektoru, kurš nesveicinājās ar liftā braucošajiem kolēģiem, bet ar padotajiem runāja, kājas uzlicis uz galda kā amerikāņu mafijas krusttēvs), varētu būt apdraudēta mana kā producenta sadarbība ar LTV. 

Lai kā tur būtu, ir pēdējais laiks atbildēt uz jautājumu – vai pati NEPLP pilnībā izprot sabiedrisko mediju, par ko konkursa nolikums sola 10 punktus? Vai tomēr tai “nav skaidra izpratne” ne par sabiedrisko mediju, ne par šo jomu reglamentējošo likumu prasībām?

Noslēgumā – vēl par kādu sapni. Reiz nosapņoju, ka kāda tautā ne visai mīlēta izbijusi redaktore pēc izgāšanās partijas, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās alkst atgriezties mediju biznesā, kļūstot par apvienotā sabiedriskā medija uzraudzības padomes vadītāju. Tā teikt – lai par nodokļu maksātāju naudu iemācītu viņiem domāt tā, kā grib viņa. Un tad es pamodos, ar apziņu, ka tas bija tikai sapnis, kuru, cerams, par  īstenību nepadarīs marionetes NEPLP veidā. Quo Vadis, NEPLP?”

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

ko

2013-02-23 09:54:17

Ziņot

Vai tad par R.T. Totalitārisma Seku Dokumentēšanas Centram nekas nav sakāms?

kursis

2013-02-23 08:55:38

Ziņot

he, he, demokrātiju sagribējušies:)

hmmm

2013-02-23 07:13:24

Ziņot

Atkal tas MILLERS es domaju ka MILLERAM ir abida ka vinu atkal nenem par locekli:) tapēc arī bļaustās kā tirgus tante.....

Neo

2013-02-22 20:43:43

Ziņot

ja shitas razpizgjais millers kljutu par ltv valdes locekli, vot tad gan butu plnigi skaidrs, kaut kas nav bijis laga ar konkursu. Pajolins pedejas paskritikas paliekas pazaudejis

1Jānis

2013-02-22 19:40:17

Ziņot

Tikai ne 1. jūnijā ar blīkšķi izkritušo Rīgas Mēra kandidāti!

CCM

2013-02-22 18:42:00

Ziņot

Lai kāds tur Millers bijis tāds un šitāds dažādos laikos, šajā konkrētajā gadījumā viņa argumenti ir vērā ņemami - dikti jau nu nesmuki tas viss izskatās.

šoks

2013-02-22 15:17:03

Ziņot

vispār jau MUMS ir tiesības izlemt, ko vēlamies tajā valdē, tā taču valsts TV, kas tērē mūsu nodokļu naudu !!!!

Vārds

2013-02-22 15:14:13

Ziņot

Milleram protams patīk skandalēties, bet šoreiz pa tēmu. nav kaut kas tīrs tur

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Igors Popovs: Dzīves sparu smeļos darbā un ceļojumos (1) 

Ar laba garastāvokļa un lieliska izskata recepti dalās slavenību frizieris un stilists Igors Popovs.

Gada modes dizainere Inese Ozola: Mani visvairāk iedvesmo nodošanas termiņš! (1)

Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (2)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv