Pirmdiena, 2019. gada 16. septembris

Dārgs, Asja, Asnate, Dāgs

19. septembris (2011) 17:07

Vestards Šimkus iemīlējies! Muzikālā teātra „Ginger&Fred” atklāšanā mākslinieks parāda savu mūzu  (42) 

Kaspars Ūdris un Nauris Līksnājs, Puaro.lv

Pasaulslavenais pianists, kurš nebūt nav ierasts viesis publiskos pasākumos, ne tikai pagodināja jaunā muzikālā teātra „Ginger & Fred” īpašniekus ar savu klātbūtni tā atklāšanas pasākumā, bet arī plašāku sabiedrību pirmo reizi iepazīstināja ar savu jauno draudzeni. Tikai PUARO.LV ekskluzīva intervija ar talantīgo mākslinieku. Viņš atzīst, ka piekrišana šai intervijai ir viņa dzīves lielākā avantūra, turklāt, ne katram būtu izdevies viņu uz ko tādu pierunāt.

Ar jauno draudzeni - arī jau slavenu operdziedātāju - Vestards iepazinies pirms trīs gadiem, bet nopietnas attiecības abiem izveidojušās pavisam nesen. Kas ir šī meitene? Piedāvājam pavisam atklātu interviju un fotogaleriju.

 Pastāsti - ar ko tieši tu šobrīd nodarbojies?

Konkrēti šajā brīdī es, piemēram, sēžu un mēģinu saprast, vai tik gadījumā neesmu netīšām atkal "iekūlies" kādā šaubīgas ievirzes intervijā. Visādi citādi mana ikdiena šobrīd lielākoties sastāv no gatavošanās koncertiem Eiropā. 30.septembrī grandiozajā Manuela de Faljas koncertzālē Granadā  noslēgsies mana un orķestra šī gada Spānijas koncertu sērija, pēc tam būs Krievijas tūre ar koncertiem Pēterburgā un Maskavā, šosezon gaidāmi arī nozīmīgi koncerti Hamburgā un Milānā, kā arī, tam visam pa vidu, paviesošos ar koncertiem Latvijā, Lielajā ģildē, 21.oktobrī, 12.novembrī un 9.decembrī, no kuriem pēdējais, starp citu, būs mana jaunā albuma "Intervija ar Bēthovenu" prezentācijas koncerts. Pats albums ir ierakstīts un producēts Vācijā, kur tas tiks laists klajā jau 1.oktobrī. Tā sanāk, ka mana dzīve ir puslīdz saplānota pāris gadus uz priekšu, bet esmu paspējis savā grafikā rūpīgi ieplānot arī gana laisku un nesteidzīgu dzīves mirkļu baudīšanu mājās - vientulīgās meža pastaigās un sirsnīgā kopā pabūšanā ar saviem vismīļākajiem cilvēkiem.


Cik daudz laika no savas ikdienas tu pavadi pie klavierēm?

Dažkārt dienā pie klavierēm pavadu tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai pēc iespējas ilgāk izvairītos no nepatīkamu tematu iztirzāšanas ar mājiniekiem. (smejas) Ja nopietni, nepieciešamais vingrināšanās laiks ir atkarīgs no sagatavojamā repertuāra apjoma. Pagājšsezon man ar pārdesmit koncertiem mēneša laikā bija jāapceļo apkārt zemeslodei pusotru reizi un katrā kontinentā bija jāspēlē vairākas pilnīgi dažādas koncertprogrammas, kuru kopējā metrāža bija apmēram piecas stundas mūzikas. Lai to visu sagatavotu tā, kā to uzskatu par vēlamu, mēnesi pirms tam dienā bija nepieciešams vingrināties divdesmit piecas stundas, ja vien tas vispār būtu iespējams. Bet tas viss bija drīzāk izturību testējoša anomālija, nekā ikdienas norma, jo tamlīdzīgi koncertu grafiki, tomēr, paldies Dievam, man negadās pārāk bieži. Pārsvarā ikdienā tomēr sanāk gatavot pa vienai vai divām koncertprogrammām un tas, protams, aizņem dažas stundas katru dienu, taču pāri paliek arī gana daudz laika, lai atpūstos un pievērstos dzīves dzīvošanai, vai kaut vai konsultētu un palīdzētu klavierspēles apgūšanā manai trīspadsmitgadīgajai māsiņai Aurēlijai, kuras muzikālo talantu es no sirds ļoti apbrīnoju.

Vai tu uzstājoties uztraucies? Kā tu to pārvari?

Uzstājoties - nē, bet kādu pusstundu pirms uzstāšanās gan. To, ko vairums cilvēku mēdz dēvēt par uztraukumu, es gan drīzāk sauktu par īpaši spraigu un rūpīgu koncentrēšanos uz to, kas man tūlīt būs jāspēlē. Kā to pārvarēt? To nav jāpārvar, jo bez šādiem koncentrēšanās brīžiem uzstāšanās, visticamāk, notiktu pavirši un nepārdomāti. Tā, ka atliek vien sakoncentrēties un, uzejot uz skatuves, ļauties klausītāju pilnās zāles un aplausu šalkoņas atnestajai mirkļa iedvesmai. Dažkārt ģeniāli trakie komponisti ir sarakstījuši tehniski vai psiholoģiski tik sarežģītus skaņdarbus, ka varu vien cerēt, ka kāds īpašs cilvēks mani pie klavierēm iedvesmos pietiekami spēcīgi, lai visas skaņdarba grūtības šķistu tikpat nebūtiskas un pārvaramas, kā "jūra līdz ceļiem".

Kādu mūziku tu klausies ikdienā?

Vai, ku vienkāršs jautājums. Nu protams, ka pārsvarā klausos tādu mūziku, kādu arī pats savos koncertos izpildu. Man tas šķiet tikai loģiski, jo esmu mūziķis un mani patiešām interesē tas, ar ko uz skatuves nodarbojos. Un nav jau tā, ka tā ir tikai klasiskā mūzika - klausītāji, kas regulāri pabijuši manos koncertos, lieliski zina, ka mēdzu uzspēlēt arī džezu un filmu mūziku. Kas to lai zin, varbūt kādudien sākšu uz klavierēm spēlēt arī Hip-hopu, R'n'B vai deju mūziku. Tad gan ceru, ka īstie šo žanru meistari (visu cieņu viņiem!) mani vedīs pie prāta vai vismaz nomētās ar visu, kas pa rokai. (smejas) Cik labi, ka katram savs lauciņš.

Tagad mazliet filozofiskāks jautājums... Kas, tavuprāt, ir laime? Kas tevi padara laimīgu?

Lai cik triviāls un daudzkārt dzirdēts būtu teiciens "Nemeklē laimi lietās, kas ātri zūd", esmu spiests atzīt, ka tas nudien atbilst patiesībai. Pēdējo gadu laikā man ir bijis ļoti svarīgi nokonstatēt un kultivēt savu laimes sajūtu un esmu nonācis pie vienkāršas un, iespējams, daudziem jau pazīstamas atziņas, ka to nav iespējams rast ārējos apstākļos un lietās vai cilvēkos, kas ir ārpus manis paša un manas iekšējās pasaules. Dažkārt spējus laimes sajūtas viļņus man pakrūtē var izraisīt pat kaut kāda tikko jaušama, taču atkal sajusta smarža, kura, līdz ar mājas saulainajos logos "spietojošo" mušu īpašo zuzēšanu, reiz valdīja (un vēl joprojām valda) vecāku mājokļa bēniņos, kur bērnībā mēdzu uzlīst palasīt grāmatas. Tas viss ir manī, manā līdz šim nodzīvotās dzīves uzkrājumā, no kura laimes sajūtu var smelties bezgalīgi. Un to man nevar atņemt nekas. Šī sajūta ir ļoti koncentrēta un iekšēji piepildīta, taču, neapšaubāmi, ka pilnīgu laimes stāvokli cilvēks var sasniegt tikai tad, kad šādos laimes avotos var dalīties ar savu patiesi "īsto" otro pusīti.

Kas tevi vislabāk motivē?

Attiecībā uz manu profesionālo darbību - nekad neesmu par to domājis, jo tāda "sevis motivēšana" man kopš agrīnā tīņa vecuma vienkārši nekad nav bijusi aktuāla. Nodarbojos ar to, kas man patīk, un daru visu, kas jādara, lai iekļautos koncertu grafika termiņos. Kā bērns gan biju izteikti slinks un pasīvs, tāpēc, paldies Dievam, ka vecākiem bija skaidrs, ka man vajag "ar pirksta kratīšanu" stingri norādīt, kad un kas jādara, sevišķi tad, kad piecu gadu vecumā negribīgi sāku apgūt klavierspēli. Citādi ar saviem pirkstiem es, visticamāk, būtu iemācījies vien televizora pulti spaidīt. (smejas)
Kas attiecas uz motivāciju lietās, kas ir ārpus manas nodarbošanās - ir svarīgi pašam sev sastādīt prioritāšu sarakstu un attiecīgi ieguldīt laiku un enerģiju tajā, kas man šķiet būtiskāks un svarīgāks. Piemēram, sākotnēji bija nepieciešama liela motivācija, lai uzsāktu dzīvot veselīgu dzīvesveidu, tas ir, katru rītu skriet, vingrot, peldēties, kā arī atteikties no neveselīga ēdiena un uzturā lietot tikai ekoloģisku pārtiku. Mani motivēja tas, ka apnika regulāri slimot un tā dēļ dažkārt atcelt koncertus, randiņus, kapusvētku apmeklējumus vai vienkārši nespēt siltās un saulainās dienās baudīt atpūtu pludmalē. Un, protams, ka redzot, kādus pozitīvus rezultātus nes šāda piespiešanās, motivācija turpināt tādā pašā garā tikai palielinās. 

Kas ir tā meitene, kas laupījusi tavu sirdi? Preses uzmanība tavam attiecību statusam ir acīmredzama...

Neveltu diez ko daudz laika no savas ikdienas, lai sekotu tam, ko par mani raksta prese un cik svaiga vai novecojusi informācija tai tajā vai citā brīdī ir tikusi. Bez tam, attiecību statuss taču nav tāda lieta, kas vienmēr nekad nemainās, vai ne? Šobrīd varu teikt, ka brīvs vairs noteikti neesmu un mana sirds beidzot pieder tai meitenei, ar kuras sirdi tā jau sen ir alkusi pukstēt vienā ritmā. Viņas vārds ir Elīna Volkmane un mēs iepazināmies jau pasen - pirms kādiem trim gadiem, Rīgā, kad mēģinājuma laikā dienu pirms viena mana koncerta ar orķestri, es skatītāju zāles pustumsā drīzāk nevis ieraudzīju, bet jutu kādu līdz, un pēc tam nepiedzīvoju spēcīgu un juteklisku apburoši skaistas meitenes skatienu. Pēc mēģinājuma iepazināmies un turpmāko dažu dienu laikā jauki "parandiņojām", taču diemžēl tolaik, vairāku no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, attiecības mums nebija iespējams izveidot. Neraugoties uz to, manas domas visu šo laiku bieži ceļoja pie šīs meitenes, citām, acīmredzot, aizšķērsojot ceļu uz manu sirdi. Un gaidīt noteikti bija vērts - nu apstākļi ir mainījušies un jau vairākus mēnešus esam kopā, baudot manis iepriekšminēto pilnīgās laimes sajūtu. Turklāt, viņa pati arīdzan ir lieliska, talantīga un veiksmīga mūziķe - operdziedātāja, tāpēc liels pluss ir tam, ka zinām, kā vislabāk vienam otru saprast, novērtēt un atbalstīt.

Kāda, tavuprāt, ir seksīga sieviete?

Manuprāt, sievietes seksuālitāte ir līdz galam neizskaidrojams talants, kam nav nekāda sakara nedz ar sabiedrības stereotipiem par to, kādai jābūt seksīgai sievietei, nedz ar profesionāli nevainojamu prasmi "kniebties" kā pornoaktrisei, jo tas viss ir paredzēts masu auditorijai, bet īstens seksīgums ir kas tāds, kas vīrieti uzrunā tieši un personiski. Tā ir īpaša no šīs sievietes vīrieša klātbūtnē strāvojoša enerģētika - kaut kas līdzīgs tam, kas ir izcila pianista talants uz skatuves pieskarties klavieru taustiņiem tā, ka klausītājus ieskauj galvu reibinošas iztēles ainiņas. Lūk, seksīga sieviete ir tāda, kas ar noburošu mirdzumu acīs un nedz ārēji, nedz iekšēji neapslāpētu sievišķību, neko īpaši nedarīdama un palikdama vairāk vai mazāk apģērbta, manī var izraisīt veselu lavīnu iztēles "ainiņu" par to, kas un kā būtu, ja būtu.

Vai tu viegli zaudē prātu sievietes dēļ?

Tas atkarīgs no tā, kas ir šī sieviete. Piemēram, sarunājoties ar savu draudzeni, pinos vārdos vēl aizvien tāpat, kā pirmajā randiņā. (smejas)

Pastāsti par savu pirmo, visdrīzāk – bērnības, mīlestību!

Nedomāju, ka mīlestību vajadzētu piesaukt tik neadekvātā sakarā. "Mīlestība" ir tas, ko jūtu pret saviem vismīļākajiem cilvēkiem. "Aizraušanās" ir tas, kas pretējā dzimuma starpā mēdz aizsākties tad, kad iedzerts ir par daudz vai seksa nav bijis ļoti ilgi. Savukārt, ja runājam par bērnību, tad vispiemērotākais termins droši vien būtu "Interese". Šajā sakarā gan man nav daudz ko pastāstīt, jo gandrīz līdz pat pilngadības sasniegšanai visa mana interese strauji plūda tikai vienā - klavierspēles - virzienā. Vidusskolas laikos aizgāju uz vienu otru nožēlojami neveiksmīgu randiņu un pēcgarša tam visam bija tik skāņa, ka, faktiski, meitenēm tā īsti uzmanību sāku pievērst tikai 20 gadu vecumā, ar vēsu prātu un palēnām. Vai esmu daudz ko palaidis garām?

Tu esi atzinis, ka pieskaitītu sevi pie „autsaideriem”. Tu vienmēr esi tāds bijis? Tāds, kurš neapmeklē publiskas ballītes?

Neatceros, ka būtu sevi tieši tā nodēvējis un teicis, ka neapmeklēju publiskas ballītes, taču, nez kāpēc, mani diez ko neizbrīna šī tieksme mani ielikt kaut kādā "autsaideru" plauktiņā, jo tādi "plauktiņi" taču vienmēr atvieglo skatījumu uz lietām un cilvēkiem, ja negribas īpaši piepūlēties, lai iedziļinātos. Jā, es nudien nemīlu uzturēties naktsklubu apstulbinošajā troksnī un atsvešinātajā burzmā, taču, ja man ir brīvs laiks, labprāt pieņemu ielūgumus uz ballītēm, kurās varu omulīgi un nepiespiesti "paburzīties" ar sen neredzētiem paziņām un kolēģiem no citām publiski radošajām sfērām. Nevēlos būt "autsaiders", kas principa pēc karo ar "insaideriem". Es tikai izvēlos pavadīt laiku tā, kā man pašam šķiet visforšāk.

Kā tu pavadi savu brīvo laiku?

Pretēji dažu cilvēku iedomām, ka pianisti ir mīksti baltrocīši, kuri nestrādā fizisku darbu, patiesība ir tāda, ka mana profesija ir fiziski ļoti nogurdinoša - pēc koncertiem esmu slapjš no galvas līdz kājām un jūtos tā, it kā būtu karstā saulē skrējis maratonu. Tāpēc savu brīvo laiku, pirmkārt, cenšos veltīt vienkāršai un mani relaksējošai atpūtai - mežā, pludmalē, uz mājas terases, klausoties mūziku vai vienkārši daudz guļot. Ārzemju koncertbraucienu laikā sabiedriskā dzīve sit augstu vilni - saviesīgie pasākumi pēc koncerta dažkārt ieilgst pat līdz rīta gaismai, tāpēc brīvajā laikā piebremzēju ar socializēšanos un vairāk baudu vientulību, divvientulību vai laisku pabūšanu ar vistuvākajiem cilvēkiem. Man ļoti patīk arī regulāra sportošana un aktīvā atpūta svaigā gaisā, jo tās palīdz mani uzturēt pie labas veselības un pietiekami spēcīgu, lai varētu savus pusotru stundu garos koncertus vispār līdz galam nospēlēt.

Vai tu gatavo ēst? Pelmeņi neskaitās...

Dzīvē vados pēc principa "nedari to, ko nedari izcili", tāpēc pagaidām nedejoju, nedziedu, negonkoju un nespīdzinu sevi un savus mājiniekus ar saviem kulinārijas eksperimentiem. Nenoliegšu, ka ēst gatavošana gan noteikti ir viena no lietām, kuru nākotnē es vēlētos labi apgūt, taču visam savs laiks. Šobrīd protu gaļu uzcept, salātus sagriezt un olu uzvārīt tā, lai pats to visu varētu norīt. Un pelmeņi, starp citu, nav veselīgi. (smejas)

Kuru priekšmetu tu skolā nevarēji ciest? Mīļāko prasīt, šķiet, būtu lieki...

Visus skolas gadus biju tik aizrautīgi nodevies klavierspēles kaldināšanai, ka mani skolas stundu apmeklējumi nebija tie regulārākie, ar ko galīgi nelepojos. Tāpēc drīzāk varētu teikt, ka skola diez ko nevarēja ciest mani. Bez tam, skolā tiku burtiski iemests ļoti agri - tas bija kaut kāds eksperimenta gads, kad bērniem lika uzsākt skolas gaitas jau uzreiz otrajā klasē. Man tad bija vien knapi septiņi gadi, biju tikko kā pirmo reizi atrauts no vecāku rociņas un vidusskolu beidzu, kad man bija vēl tikai septiņpadsmit. Nejutu sevī īpašu nepatiku pret kādu konkrētu priekšmetu, drīzāk tagad ar nožēlu atskatos uz to, ka tolaik, sevišķi humanitārajos priekšmetos, man skolā mācīja daudzas interesantas un vērtīgas zināšanas, kuras cilvēks tā pa īstam spētu izprast drusciņ apzinīgākā vecumā un ilgākā laika posmā.

Kāds ir lielākais nedarbs, ko esi sastrādājis bērnībā? Un tagad?

Daudzkārt jau esmu stāstījis, kā ļoti agrā bērnībā izgāju pagalmā un uz mūsu mājas jumta sēdošajam un kaut ko tur labojošajam tētim prasīju "Tēt, vai drīkst pie Tevis uzkāpt?" uz ko viņš, manu jautājumu īsti nesadzirdēdams, atbildēja "Jā, jā..." Saņemdams šādu nepārprotamu akceptu, es pa šauriem koka dēlīšiem, virs divu stāvu dziļā kāpņu telpas bezdibeņa, aizrāpoju līdz jumta lūkai, atvēru to un uzkāpu uz jumta kores. Tētis, to ieraudzīdams, mani nonesa lejā un par sodu man piesolīja visvisādus zilus brīnumus, bet es paguvu aizbēgt un noslēpties, kamēr "negaiss pāriet". Saprotams, ka pēc šāda nedarba es visu savu atlikušo dzīvi dzīvoju ļoti godīgi un līdz pat šodienai nedaru pilnīgi nekādus nedarbus. (smejas)

Pastāsti, kāda bija tava pirmā reize? Kad un ar ko? Jā, šeit es jau domāju seksu...

Manas intervijas sākumā minētās šaubas, šķiet, sāk apstiprināties. Nevaru vien beigt brīnīties, kādus tik jautājumus žurnālisti dažkārt neizdomā, lai celtu reitingus savam darbam. Nu ko lai es atbildu... Mana pirmā reize, visticamāk, bija visnotaļ līdzīga tavējai, jo, cik man zināms, uz šīs planētas ir vismaz seši miljardi cilvēku, kuri seksa laikā veic vismaz aptuveni līdzīgas darbības. Kad? Tas bija diezgan saprātīgā vecumā. Ar ko? Ar meiteni, ar kuru man tolaik izveidojās līdz šim ilgākās attiecības manā mūžā. Tās ilga divus gadus un lika man saprast, ka tikai pavisam nedaudz lietas šajā pasaulē ir mūžīgas.

Kā tu domā – vai sekss un mīlestība ir nošķirami jēdzieni?

Nošķirt var vis kaut ko no vis kaut kā - arī klavierēm var noņemt stīgas un spēlēt bez skaņas. Tikai paliek jautājums - vai tiešām to vajag un vai rezultāts no tādas nodalīšanas būs labāks vai sliktāks? Manuprāt, diez vai.

Vai tu esi grēkojis, krāpis, būdams attiecībās?

Nē.

Kā tu vērtē krāpšanu? Vai tā ir piedodama?

Nē.

Vai, tavuprāt, vīrieši spēj būt pilnīgi uzticīgi vienai sievietei?

Un vai sievietes to spēj? Tieši tā - kā kura un kā kurš, jo šajā ziņā viss ir atkarīgs tikai no indivīda paša un viņa (vai viņas) inteliģences un spējas mīlēt otru un saskatīt otrā to, ko gribas iekārot vairāk par visu pasaulē. Bez tam, "pagale viena nedeg" arīdzan ir teiciens, ko šajā sakarā ir vērts atcerēties, jo, ja otrs dara visu iespējamo, lai kļūtu bezjūtīgs, nemīļš, nekopts un neiekārojams, tad nez kā tur būs ar to saskatīšanu.

Kura pazīstama sieviete, tavuprāt, varētu būt skaistuma un sievišķības etalons?

Visapkārt ir pietiekami daudz slavenu, skaistu un sievišķīgu sieviešu, taču, ja godīgi, nemēdzu jūsmot par pazīstamām un kaut kur medijos redzētām zvaigznēm, jo mani spēj iejūsmināt tikai tāda sieviete, kas ir vai vismaz varētu būt pa īstam manējā. Etalons nav nekas labs, jo skaistums un sievišķība slēpjas tikko jaušamās un dziļi personiskās izskata un rakstura niansēs, nevis visām pielāgojamos šablonos.

Vai tu mēdz ielaisties avantūrās? Kas ir spontānākais, ko esi kādreiz izdarījis?

Piekrišanu sniegt šo interviju es noteikti dēvētu par savu spontānāko avantūru, kas, starp citu, ne katram būtu pa spēkam.

Kā tu dažādo savu seksuālo dzīvi? Pozas, vietas, varbūt seksa rotaļlietas?

"Savu" seksuālo dzīvi? Jautājums izklausās noformulēts tā, it kā kāds ar seksu varētu nodarboties viens pats. Sekss ir spēcīga divu cilvēku enerģijas apmaiņa, kas vai nu strādā un aizrauj, vai nestrādā un garlaiko. Ja nestrādā, tad neviena apzināti izdomāta "dažādošana" te nelīdzēs. Runājot par rotaļlietām, man bērnībā rotaļlietu netrūka, tāpēc tagad nejūtu vajadzību to kaut kā kompensēt.

Kādu tu redzi sevi pēc 20 gadiem?

Esmu ar savu dzīvi šobrīd tik ļoti apmierināts, ka varētu vēlēties tikai vienu - lai visās jomās viss turpinātos tāpat, kā tagad. Tad nu sevi tādu pašu arī redzu, tikai ar sirmākiem matiem un, varbūt, nelielu zoda bārdiņu...

Ja tev būtu piešķirta Kazanovas loma kinofilmā, kā tu savaldzinātu sievieti? Ņem vērā, ka tev jābūt rūdītam „brunču medniekam”...

Ja man būtu piešķirta šāda kinoloma, tad man būtu piešķirts arī scenārijs un režisora norādījumi, kuros man viss tiktu pateikts priekšā. Dzīve nav kino un sieviešu savaldzināšana kā sporta veids mani neinteresē absolūti nemaz. Kaut nenoliegšu, ka esmu sapņojis par to, kā kādā siltā nakts stundā klīstu pa, teiksim, Kasablankas šaurajām ieliņām, kur kādā brīdī sastopos ar tik daiļas būtnes skatienu, kas liktu manām rokām spēlēt daudz labāk, kā parasti, jo tad es viņai labprāt uzspēlētu kādu privātkoncertiņu uz sava mājokļa terases virs mūžīgajiem gaismas un ļaužu pilnajiem pilsētas līkločiem, zem nedabīgi lielas un spožas mēness ripas. Tikai nevar jau zināt, vai viņai tas vispār patiktu un vai man patiktu tas, kas pēc tā visa varētu sekot. Tāpēc es labāk ko tādu sagādātu savai draudzenei.

Tagad no fantāzijām atgriežamies ikdienā... Kā tu parasti izrādi simpātijas sievietei, kas tev ir iepatikusies?

Fantāzijas nav nekas nepiepildāms un, manuprāt, vīrietis var iegūt daudz spilgtāku ievērību sievietes acīs tad, ja seko saviem šīs sievietes iedvesmotajiem sapņiem, nevis vadās pēc standarta receptēm. Sieviete jau intuitīvi jūt, kad vīrietis saka un dara kaut ko, kas apliecina viņa interesi tieši par šo konkrēto sievieti un kad viņš vienkārši mēģina pielietot sen novazātus uzmanības apliecinājumu "plāksterus" visiem gadījumiem. Tāpēc mans pamatprincips ir vienkāršs - ar visu savu būtību, sarunas stilu un komplimentiem reaģēt tieši uz šo konkrēto sievieti un gluži vienkārši iedziļināties viņas pasaulē, cik vien tas ir iespējams. Vienaldzība un paviršība nekad neatmaksājas.

Vai tev šķiet pieņemami, ka sieviete sper pirmo soli?

Ja iepazīstas divi sirdsgudrībā līdzvērtīgi cilvēki, tad, patiesībā, nav nekādas nozīmes, kurš no viņiem sper pirmo soli.

Tagad tu esi NOKIA reklāmas seja. Kā tu domā – vai tu spētu kļūt arī par kādas kompānijas apakšveļas modeli?

Vai apakšveļas modeļi prot spēlēt klavieres? Nezinu. Vai pianisti prot reklamēt apakšveļu? Nez vai. Katram savs. Par NOKIA reklāmas seju piekritu kļūt tāpēc, ka telefons, ko reklamēju, ir ļoti funkcionāls, ērti lietojams un man patiešām atvieglo virtuālo saziņu ar koncertu organizētājiem, tādējādi aiztaupīdams man stundām ilgu sēdēšanu pie e-pasta datorā. Toties apakšveļa paliek apakšveļa, un viena no otras atšķiras vien ar zīmola simboliem uz tās. Man ir ļoti paveicies, ka meitene, kura mani redz apakšveļā, šādiem zīmoliem uzmanību nepievērš. Un es arī ne. Bet citiem mani apakšveļā nav jāredz.

Nosauc piecas lietas, kas, tavuprāt, katram cilvēkam būtu jāizdara pirms nāves.

Mīlēt, piedot, radīt, domāt, izgulēties.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
3
4
Lapa 1 no 4

Mainīt komentāru secību

lv

zuzei

2011-09-27 17:35:07

Ziņot

Tu gan čakla, paspēj pa visiem portāliem izšuksterēt!!1

beka

ha-ha

2011-09-27 16:22:00

Ziņot

Piekrītu, jo negatīvos komentārus raksta skaudīgas, ļaunas un neapmierinātas ar dzīvi personas.

ha,ha

2011-09-27 12:12:16

Ziņot

Zināmas tādas zuzes, pašas alkst pēc mīlestības, kauc vienas un no naida ārdās pa portāliem.

zuze

2011-09-26 15:43:52

Ziņot

Elīnu zinu personīgi un viņa ir tāda samākslota, un ar asu raksturu, riktīga karjeriste un kā jau Vestards min, ar spēcīgu skatienu un arī seksualitāti.

fui

p'dējai aurai

2011-09-23 09:20:41

Ziņot

Jā, arī gramatika tev ( nerakstu tavu vārdu ar lielo burtu, jo neesi tā vērta) spēcīgi pieklibo, tā ka saņemies un ej pamācīties, jo tik cītīgi rakstot komentārus, tas noderēs ...

aurai

2011-09-21 22:18:28

Ziņot

cilvēks mūsdienās var izteikties par visu un tā kā domā. Laikam esi elīna, kura bez fotošopa apstrades izskatās nolietota atraitne.

tā ir

2011-09-21 13:45:24

Ziņot

Visticamāk,ka riebeklības raksta kāda caurkritusi mūza...

prieks

2011-09-21 13:43:41

Ziņot

Mīļie,jaukie mākslinieki,visticamāk,ka Jūs nelasat šos gara ražojumus un tas būtu labi. Es Jums saku tā: " Suņi rej, karavāna iet tālāk!"

Tā ir

xx

2011-09-21 10:50:58

Ziņot

Katram cilvekam ir tiesības izteikt to, ko viņs domā. Paskaties uz savu privato dzīvi pats, jo Tevī rodas žults tikai tādēļ, ka skaudrā patiesība nekad nevienam nepatīk. Tas, ka tu viņu pazīsti automātiski viņu neieceļ kristālskaidras meitenes statusā . Palieku pie pārliecības, ka tā saucamā " meitene", kura ir meitene tikai pianistam nevis citiem ir un paliek rafinēta padzīvojusi , ar pieredzi apveltīta sieviete. Man kā vīrietim uzreiz ir skaidrs, ka rafinētā ievilkusi tīklos " nevainīgo " jēru. Sievietes ir slīpētas, sevišķi 27 gadu vecumā, kad ir jau izstradājusies pieredze un cilpu izmešanas māksla. 19-23 gados, kad nedarbojas aprēķins, jā, tur var runāt par TĪRĀM & BALTĀM JŪTĀM, bet šeit tas tā nav. Un pārliecināts, ka V. vecākiem sirdī kremt tā atraitne. Paliksim katrs pie savām domām, nevajag jau tūlīt iztirzāt svešu komentētāju raksturu, iztirzā viedokli, ne manu raksturu un privāto dzīvi. Bet kad jau argumentu nav, tad žultaini komentētaji ķeras apspriest citu komentētāju privāto dzīvi, kas ir ārpus tēmas.

ddt

2011-09-20 17:08:46

Ziņot

Šitiem sapasēs - pat pēc sejas pantiem līdzīgi, lai veicas! :)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (5)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (4) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Igors Popovs: Dzīves sparu smeļos darbā un ceļojumos 

Ar laba garastāvokļa un lieliska izskata recepti dalās slavenību frizieris un stilists Igors Popovs.

Gada modes dizainere Inese Ozola: Mani visvairāk iedvesmo nodošanas termiņš!

Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (1)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv