Basketbolists Edgars Jeromanovs: Pirms spēlēm pērlīti zeķē nelieku (2)

Intervijā Portālam Puaro.lv Latvijas basketbola vīriešu izlases spēlētājs Edgars Jeromanovs dalās pārdomās par atpūtas iespējām vasarā, pirmajām bērnības atmiņām basketbolā un pirmsspēļu rituāliem.

Intervijā portālam Puaro.lv Edgars atklāj, ka arī atpūšoties nav iespējams nozust no sporta piepildītās ikdienas, tomēr lielisks enerģijas lādiņš ir ģimene: „Kā vislietderīgāk pavadīt brīvo laiku, katrs izvērtē individuāli. Man kā profesionālam basketbolistam atpūta ir cieši saistīta ar sportu. Savus brīvos brīžus veltu ģimenei, un pārējais laiks attiecīgi atliek vien sportam. Tās ir divas lietas, kas manu dienu un domas aizpilda no agra rīta līdz vēlam vakaram.”

Neraugoties uz lielo slodzi, vasarā Edgars labprāt izmanto visas pieejamās atpūtas iespējas. Basketbolists iecienījis atpūtu svaigā gaisā, piemēram, dārzā uzcepot šašliku kopā ar tuviniekiem un draugiem. Apmeklēt vienaudžu tik iecienītos brīvdabas mūzikas festivālus un pasākumus gan Edgaram laika neatliek.

„Latvijā nekad nesanāk tikt uz kādiem pasākumiem, jo tie vienmēr ir laikā, kad norit izlases spēles. Tomēr reizēm cenšos kaut kur aizbraukt, atslēgties no ikdienas ritma, atpūsties no sezonas, izvēdināt galvu. Bet, kad tas vairāk vai mazāk izdevies, tad jau jādomā par nākošo sezonu,” smejas sportists.

Ar basketbolu Edgars aizrāvies jau sešu gadu vecumā, kad mamma viņu aizvedusi uz pirmo nopietno treniņu Jelgavas 1.ģimnāzijā. „Pirmajā treniņā uzreiz spēlēju ar lielajiem puišiem. Atceros, ka man kājās bija „Meteorit” kediņas un baltas zeķes ar bumbuļiem. Tā nu arī visu bērnību pavadīju, un, kad paaugos, sapratu, ka basketbols ir iegājies manā ikdienā, jo ne tikai veicas, bet arī patīk,” atceras Edgars.

Šobrīd Edgars ir „aizspēlējies” līdz saspēles vadītāja pozīcijai un pārstāv Zviedrijas klubu Noršēpingas "Dolphins", un, lai gan sportistam ir samērā plaša profesionālā pieredze, māņticībās vai īpašos pirms spēļu rituālos Edgars tomēr nav iedzīvojies: „Spēļu dienās man ir savs ierastais ritms, ko ievēroju, tomēr māņticībām neticu un pērlīti zeķē nelieku. No rītiem parasti ir treniņi, kam seko vieglas pusdienas. Dienas tālākā daļa jau atkarīga no tā, vai spēle norisināsies agrāk vai vēlāk. Ja ir laiks, vienmēr cenšos kādu stundiņu pagulēt, un tad jau esmu gatavs arī spēlei.”