Aleksandrs Samoilovs iecienījis nūdistu pludmales un gatavs drosmīgām derībām (14)

Olimpiskās spēles vairs nav aiz kalniem. Jau šajā nedēļas nogalē Latvijas labākie sportisti pulcēsies Londonā, lai pierādītu savas spējas un aizstāvētu mūsu valsts godu. Viņu vidū būs arī vieni no mūsu izcilākajiem pludmales volejbolistiem Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins. Intervijā portālam Puaro.lv sportisti dalās izjūtās par gaidāmajām sacensībām.

„Par šo iespēju – piedalīties Londonas olimpiskajās spēlēs – cīnījāmies divus gadus. Nenoliegšu, ka gāja grūti, un vienubrīd pat šķita, ka visas cerības jau zudušas,” atzīstas Samoilovs. „Toties tagad ir tāda labi padarīta darba sajūta. Kā skolas laikos – kad vecāki par labām sekmēm mēdza piesolīt, piemēram, jaunu velosipēdu. Nu mēs šo atalgojumu – ceļazīmi uz Londonu – pēc laba „mācību gada” esam godam nopelnījuši. Olimpiskās spēles un iespēja cīnīties par medaļām ir jebkura sportiska karjeras lielākā motivācija.”

No abiem pašmāju pludmales volejbolistu pāriem tieši viņu komanda šobrīd ir par mata tiesu pārāka, tomēr tas abiem sportistiem lielāku spriedzi neradot. „Tagad būs tikai jāsaņemas,” secina Samoilovs. Tikmēr viņa kolēģis Ruslans Sorokins secina: „Pasaules kausu reitingā esam 7. vietā – tas ir labs un veiksmīgs cipars. Mums ir lielas iespējas „izcelt” džekpotu.”

Kamēr viņu konkurenti – Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš – ir izvēlējušies pavisam īsu matu griezumu, abi brašuļi var lepoties ar kuplu matu rotu. Vai tie tomēr sportojot netraucē? „Mazliet jau tie mati traucē, bet tāpēc parasti nēsāju lakatiņu. Bet Pļaviņš un Šmēdiņš arī vēlētos tādus matus kā mums, bet viņiem tie gluži vienkārši neaug!” nosmej Samoilovs. „Un ja sacensībās nomaldāmies, mums ir ļoti viegli vienam otru atrast!” – piebilst Sorokins.

Lielu daļu laika volejbolisti pavada saules pielietās pludmalēs, tomēr sporta forma iesauļota neesot, jo olimpieši brīvajā laikā iecienījuši nūdistu pludmales: „Mans iedegums viscaur ir vienāds, jo bieži dodos uz Lielupi – tur ir tāda jauka pludmale pie pašas upes ietekas jūrā,” pačukst Samoilovs.

Jautāti, kādu mērķi tad abi sev olimpiskajās spēlēs izvirzījuši, sportisti bez vilcināšanās atbild: „Zeltu!” Vai volejbolisti būtu gatavi arī nelielām derībām un ko liktu ķīlā? „Nevajag uzreiz skatīties uz maniem matiem!” – smejot aizrāda Samoilovs, tomēr, brīdi apdomājies, piedāvā: „Ja mēs izcīnīsim zeltu, esmu ar mieru šādai izsolei: uzvarētājs – tas, kurš būs ar mieru šķirties no vislielākās naudas summas – varēs publiski nogriezt manus matus. Pavisam īsus! Un iegūtos līdzekļus ziedosim labdarībai – projektam „Mazajām sirsniņām”.  Esmu laimīgs, ka varu doties uz olimpiskajām spēlēm, tāpēc vēlos savā priekā dalīties ar tiem, kuriem nav tik ļoti paveicies.”