Otrdiena, 2020. gada 31. marts

Gvido, Atvars

Visi autora raksti

26. oktobris (2012) 09:00

Agneta Niedra

Rihards Kuksiks par dzīvi Amerikā, ambīcijām un savu mūža mīlestību - basketbolu (18) 

Vēl pirms pievienošanās Spānijas augstākās līgas klubam „Lagun Aro”, Rihards neslēpa: „Latvijā noteikti nepalikšu. Pagaidām vēl nevēlos atgriezties. Astoņus gadus Latvijā neesmu dzīvojis.” Jau 16 gadu vecumā talantīgais sportists pārcēlās uz dzīvi otrpus okeānam. Dzimtenē Rihards atgriežas vien periodiski – apraudzīt radus un draugus, kā arī nu jau trešo gadu sniegt palīdzīgu roku Latvijas basketbola izlasei. Ar ko tad atšķiras ikdiena par sapņu zemi dēvētajā Amerikā un Latvijā un cik patiesībā smagi ir spēlēt basketbolu profesionālā līmenī? Par sapņiem, mērķiem un viņa vienīgo mīlestību – basketbolu – intervijā portālam Puaro.lv stāsta Latvijas valstsvienības talants Rihards Kuksiks (24), kurš augstus sasniegumus guvis arī ASV, saņemot "Scholar-Athlete of the Year" atzinību par izciliem sasniegumiem gan sportā, gan studijās.
 
Agneta Niedra: Kādi ir tavi secinājumi pēc pabūšanas Latvijā?
 
Rihards Kuksiks: Nu neizskatās, ka cilvēki te ļoti labi dzīvotu. Protams, kādam klājas labāk, kādam sliktāk, bet kopaina nav diez ko spoža. Amerikā viss notiek daudz profesionālāk, cilvēki ir daudz laipnāki un mierīgāki. Latvieši kaut kā pārāk daudz nervozē. Iespējams, tur vainojams klimats un laikapstākļi.
 
A.N.:Tas pat ir zinātniski pierādīts – saules gaisma, kuras Latvijā pietrūkst, labvēlīgi ietekmē gan cilvēka veselību, gan garastāvokli.
 
R.K.: Un es tam pilnībā piekrītu. Atverot no rīta acis un ieraugot pelēkas debesis, uzreiz šķiet, ka diena jau sākusies slikti. Latvijā pabiju trīs mēnešus un nespēju sagaidīt, kad ātrāk tikšu prom – ja nav darba, tur ir garlaicīgi. Vismaz tā var secināt no draugu teiktā – vidējais latvietis no pirmdienas līdz piektdienai strādā, bet sestdienu un svētdienu pavada ballītēs. Un tā katru nedēļu.
 
A.N.: Kā izdomāji tik agrā jaunībā pēkšņi doties uz Ameriku?
 
R.K.: Vēlējos izmēģināt kaut ko jaunu. Mani panākumi basketbolā bija daudzsološi. Līdz 15 gadu vecumam biju jau uzkrājis desmit čempiona titulus, apsteidzot pat par sevi vairākus vecākus puišus. Nonācu izvēles priekšā – doties vai nu uz Eiropu, vai Ameriku. Izvēlējos otro, jo vienmēr biju sapņojis nokļūt Floridā. Nodzīvoju tur trīs gadus, pēc tam vēl četrus Fīniksā. Tomēr sākums nebija no vieglajiem, jo angļu valodu tik labi nemaz nepratu. Pirmās četras nedēļas bija smagas. Ļoti smagas. Bet no šādiem brīžiem dzīvē var daudz ko mācīties.
 
A.N.: Vai neiedomājies doties mājup?
 
R.K.: Tāda doma radās, bet centos no tās izvairīties. Mājās nemaz nevarēju atgriezties, jo man tam nepietika līdzekļu. Bet tikko kā sākās pirmie nopietnie basketbola treniņi, kļuva vieglāk.
 
A.N.: Tev iznāk bieži pieņemt spontānus lēmumus, vai arī šī pēkšņā dzīvesvietas maiņa bija tikai vienreizējs pasākums?
 
R.K.: Manus lēmumus galvenokārt virza ambīcijas sportā – dodos turp, kur ir izaugsmes iespējas. Šobrīd nejūtu, ka būtu guvis ievērības cienīgus panākumus. Esmu spējīgs uz daudz ko vairāk. Pēdējā laikā man diez ko neveicās – guvu traumas, turklāt mani nepārtraukti nomāca dažādas blakusproblēmas, kas bremzēja attīstību. Potītes savainojumu jūtu joprojām. Protams, profesionālajā sportā bez traumām neiztikt, tomēr ir tādas, kas traucē sportot, un tādas, kas ne. Veiklas kājas basketbolā ir viens no galvenajiem trumpjiem.
 
A.N.: Kādēļ pēc vidusskolas neizvēlējies studēt sportu, kā to dara daudzi sportisti?
 
R.K.: Sākumā vēlējos apgūt biznesa vadību, bet to bija ļoti grūti apvienot ar sportu, tāpēc izvēlējos komunikācijas un sociālās zinātnes.
 
A.N.: Vai spēj sevi iztēloties, nākotnē strādājot šajā sfērā?
 
R.K.: Godīgi sakot, neredzu sevi nekur citur, kā tikai basketbolā.

 
20.dzimšanas dienu svinot


A.N.: Tomēr visu mūžu spēlēt basketbolu nav iespējams. Ko pēc tam lai dara – strādāt par treneri?
 
R.K.: Ideālā variantā, protams, varētu iekrāt līdzekļus, lai pēc tam vispār nebūtu jāstrādā, bet tas nav diez ko reāli. Ja nu vienīgi, veidojot ieguldījumus.
 
A.N.: Esi sācis par to domāt?
 
R.K.: Pagaidām jau tikai vienu gadu esmu nospēlējis. Man nav tik daudz līdzekļu, lai sāktu par to domāt, tomēr šādas tādas idejas man jau ir. Iespējams, kopā ar saviem bijušajiem kursa biedriem Amerikā kaut ko izdomāsim.
 
A.N.: Kāda bija dzīve ASV? Vai paguvi izbaudīt arī turienes ballītes un uzdzīvi?
 
R.K.: ā, to varu uzreiz atklāti pateikt – nav tā, ka man nemaz nepatiktu ballēties. Kā jau kārtīgam studentam pieklājas, visu darbu iesniegšanas termiņus „novilku” līdz pēdējam un tad beidzamajā brīdī atguvu iekavēto. Neraugoties uz to, saņēmu apbalvojumu par labākajām sekmēm visas konferences sportistu vidū. Tomēr tāds nebūt nebija mans mērķis. Vienīgais, ko vēlējos – pēc iespējas labāk spēlēt basketbolu, kā arī palīdzēt jaunajiem sportistiem. Paguvu izbaudīt arī Lasvegasas sniegtās izklaides iespējas. Turienes atmosfēra ir vienkārši fascinējoša. Citiem vispār Lasvegasā „aizbrauc jumts”, jo tur ir tik nereāli kruti – debesskrāpji, amerikāņu kalniņi, strūklakas, kas klasiskās mūzikas pavadījumā uzšaujas simts metru augstumā, un klubi, kuros ik vakaru uzstājas pasaulslaveni mākslinieki – Akon, Lil Wayne, Beyonce... Vienīgais, kas nepieciešams – nauda. Vai labi paziņas.

 
A.N.: Latvijā basketbolisti izpelnījušies uzdzīvotāju reputāciju. Kāds ir šī sporta veida pārstāvju tēls otrpus okeānam?
 
R.K.: Amerikā skatītājiem ir pilnīgi vienalga, ko sportisti dara ārpus laukuma, ja vien tas neietekmē spēles kvalitāti. Deniss Rodmens ballējas teju katru dienu, bet viņam neviens pat neiedomājas par to aizrādīt.
 
A.N.: Vai esi ievērojis arī kādas atšķirības basketbola spēlē?
 
R.K.: Amerikā visiem ir viens mērķis – iekļūt NBA. Latvijā sportisti vienkārši spēlē ar domu: „Tad jau redzēs, kas sanāks.” Atšķirības komandas biedru starpā gan neesmu izjutis. Tikko kā beidzas izlases spēles, mans kontakts ar komandas biedriem pārtrūkst, jo nedzīvoju Latvijā, bet diži daudz laika sēdēt pie datora nav.


Arizonas štata universitātes basketbola līdzjutēju pūļi

 
A.N.: Reiz intervijā Puaro.lv Kaspars Daugaviņš stāstīja, ka vienīgais, ko viņš ir spējīgs darīt pēc hokeja treniņiem – skatīties TV vai sērfot internetā. Cik smagi ir treniņi basketbolā?
 
R.K.: Tikpat. No rīta piecelies, aizej uz treniņu, atnāc mājās, paēd, paguli. Tad atkal celies, ej uz otru treniņu, atnāc mājās, paēd un jau jāiet gulēt... Un tā katru dienu. Tas ir daudz grūtāk nekā, piemēram, strādāt ofisā, bet mēs esam attiecīgi augsti atalgoti.
 
A.N.: Vai izvēlējies spēlēt basketbolu tieši labo honorāru dēļ?
 
R.K.: Nē, basketbols vienmēr ir bijusi mana mīlestība. Sākotnēji basketbolu sāku spēlēt tikai tāpēc, ka ar to nodarboties bija sācis mans piecus gadus vecākais brālis. Jāteic,  esmu zaudējis savu agrāko degsmi. Jau kopš 15 gadu vecuma man nav bijusi neviena brīva vasara. Tie ir jau deviņi gadi... Iestājusies rutīna.
 
A.N.: Kurš līdz šim bijis tavs emocionālākais brīdis sportā?
 
R.K.: Ir grūti izcelt kādu konkrētu notikumu, jo vēl neesmu sasniedzis to, ko vēlos. Esmu gatavs cīnīties līdz galam un doties pa kāpnēm uz augšu. 
 
A.N.: Vai mēdz aizrauties arī ar citiem sporta veidiem?
 
R.K.: Jā, man ļoti patīk spēlēt tenisu. Šad tad uzspēlēju pludmales volejbolu un boulingu.
 
A.N.: Vai esi māņticīgs un pirms spēlēm piekop kādus īpašus rituālus?
 
R.K.: Paklausos mūziku... Nezinu, neesmu par to aizdomājies. Parasti pirms mačiem savā prātā iedomājos, kāda varētu būt spēles gaita. Tad, ja kaut kas pēkšņi notiek tā, kā nebiju to paredzējis, vēlāk cenšos izanalizēt un saprast, kā tas ir ietekmējis spēles rezultātu.
 
A.N.: Kuri ir tavi elki basketbolā?
 
R.K.: Viennozīmīgi - Maikls Džordans. Viņš pierādīja un sasniedza visu iespējamo. Vārdnīcā pie basketbola skaidrojuma vajadzētu būt viņa foto. Džordans bija basketbolists ar 100% atdevi, visām nepieciešamajām iemaņām un arī attiecīgiem rezultātiem.
 
A.N.: Cik daudz laika, domu, enerģijas šobrīd tu pats velti basketbolam?
 
R.K.: 95% manas ikdienas aizņem basketbols, tikai piecus procentus atvēlu visam pārējam.
 
A.N.: Basketbolistus klubu vadība nereti pērk un pārdod. Vai esi kādreiz sajuties kā prece?
 
R.K.: Mums katram pašam ir teikšana. Lielākoties ar darbiem, nevis vārdiem. Var jau arī neteikt neko, bet naktīs, kamēr neviens neredz, doties trenēties.


 


A.N.: Ieminējies, ka pirms spēlēm klausies mūziku. Kādi ir tavi iecienītākie žanri vai mākslinieki?
 
R.K.: “Prāta Vētra” ir mani favorīti numur viens, tomēr parasti man iepatīkas atsevišķas dziesmas, neatkarīgi no mūzikas stila vai izpildītājiem.
 
A.N.: Vai paguvi šovasar apmeklēt arī kādu no “Prāta Vētras” koncertiem?
 
R.K.: Jā, aizgāju uz noslēguma koncertu Skonto stadionā, bet toreiz man prātā  šaudījās citas domas un es nespēju nosēdēt visu koncerta laiku, aizgāju prom vēl pirms tā beigām. Garastāvokļa dēļ nespēju koncertu līdz galam izbaudīt, bet palikt tikai palikšanas pēc arī nevēlējos.
 
A.N.: Vai esi pieņēmis Amerikā tik populāro kantrī mūziku?
 
R.K.: Nē, tas tomēr nekad nebūs mans žanrs. No visa cita gan nedaudz paklausos – rokenrolu, hip hopu, RNB, latviešu un krievu mūziku.
 
A.N.: Vai apmeklē arī teātrus un operas?
 
R.K.: Jā, šad tad sanāk. Nesen ar mammu aizgājām uz izrādu “Dirty Deal Teatro” Spīķeros. Kādreiz mēdzu aizbraukt arī uz Liepāju. Atmiņā palikusi kāda izrāde, kur galvenajā lomā bija Agnese Zeltiņa.
 
A.N.: Kāda tev viņa šķiet kā aktrise?
 
R.K.: Grūti spriest, jo viņa toreiz uz skatuves kāpa kaila... Bet izrādei arī nebija ne vainas.
 
A.N.: Vai esi paguvis novērtēt teātra kultūru arī otrpus okeānam?
 
R.K.: Gribēju, bet nesanāca, jo toreiz biju vēl tikai students, bet biļetes uz izrādēm maksāja ļoti dārgi. Uz “Karali Lauvu”, piemēram, biļete maksāja 180 dolārus. Ja labi pacentos, varēju iekrāt maksimāli 150 dolārus, citādi man būtu jāšķiras no dienišķajām pusdienām. Bet es domāju, ka Amerikā vēl atgriezīšos. Man tur ļoti patīk. Pietrūkst tās zemes.
 
A.N.: Kādas piecas lietas, tavuprāt, katram cilvēkam būtu jāizdara savas dzīves laikā?
 
R.K.: Jānodibina un jānodrošina ar visu nepieciešamo sava ģimene. Jānodzīvo dzīve ar apziņu, ka esi izmantojis maksimāli daudz visas tās sniegtās iespējas. Jāapceļo pasaule. Mums katram ir vietas, kurās vēlamies paviesoties. Es jau lielā daļā savu sapņu vietu esmu pabijis – Maiami, Ņujorkā, Lasvegasā. Vēl vēlētos aizlidot uz Dubaiju un Brazīliju, Riodežaneiro. Vienkārši jāizbauda dzīve un viss tajā notiekošais. Ne vienmēr tas izdodas, bet ir jācenšas novērtēt to, kas mums tiek dots.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

sportista mammai ASV

2012-12-13 12:16:24

Ziņot

nu zinaams mums arii par sportistu praatiem ASV ( Kobe Bryant piemeeram) taa ka nevispaariniet un neceliet ASV debesiis, kas dziivo uz pasaules cilveeku darba reekjina.Pashi driiz paarspraags no konsuumerisma.Un arii tas ka Kuksiks nepateica paldies vecaakiem , visur tikai es un es par smalku praatu arii neliecina.Kur lai rodas praats, ja tu eed, skrien un guli...

?

2012-12-03 19:16:21

Ziņot

Kas ir Rihards Kuksiks??

sportista mamma ASV

tam ,kam praata paarmeers

2012-11-16 06:19:30

Ziņot

Kaadam,kam nav jausmas,ko noziimee buut sportistam,vajadzeetu kauneeties par savu snobismu,kam patiesiibaa saknes mekleejamas taalajaa padomijaa,kad buut sportistam ,noziimeeja buut stulbam,bet jebkuram intelektualam nerdam esot tizlam,skaitiijaas ,nezinu,laikam buut intelektuali paaraakam. Es ceru,ka laiki ir mainiijushies un sauklis "veselaa miesaa vesels gars"noziime to,ko tas noziimee arii LV

Vārds

2012-11-14 10:57:58

Ziņot

ko te visi var cepties. tas, ka viņš pateica skaļi to, ko citi jau sen domā?

garāmejot

2012-11-14 02:01:01

Ziņot

"Vismaz tā var secināt no draugu teiktā – vidējais latvietis no pirmdienas līdz piektdienai strādā, bet sestdienu un svētdienu pavada ballītēs. Un tā katru nedēļu." Tas liecina tikai par Kuksika "vidējo draugu" un ne par ko citu.

kultūra

2012-10-29 17:27:32

Ziņot

nēģerzēnu kultūtra ir pati labākā ! kā man patīk hip-hops, kam tas nepatīk ir aprobežots nacists ! katrai baltajai meitenei jāapprecās ar afroamerikāni, citādi tas nav stilīgi un mūsdienīgi !

Ak

2012-10-29 17:21:53

Ziņot

Ir amerikāniskais dziļums. Latviskais dziļums nav. Latvijai nav vēstures, nav kultūras un nav nākotnes. ASV ir nākotne un ASV ar laiku ar savu īpašo dziļo un gudro kultūru pārņems visu pasauli, jo visi tiecās uz Ameriku, kur katrs atrod savu laimi un piepildījumu. ASV faktiski jau nav cietumu un 47 miljoni, kas dzīvo ar pārtikas kartītēm ir nieks. Obamas valdīšana sākumā tādu bija 32 miljoni, bet tas tikai parāda to, ka valsts rūpējās par saviem nabagiem !

jāaaa

2012-10-29 17:11:03

Ziņot

izklaides industrija ASV strādā ! a vairāk arī neko nevajag. viss pārējais ir štrunts. tas, ka jaukteņu valstis ir tās labākās, tas jau pierādījies sen. piemēram japāņiem, korejiešiem, ķīniešiem nav ko parādīt, jo ir mazāk jauktas tautas. un tas, ka ASV arvien vairāk, kā valsts grimst parādos arī ir štrunts, ka tikai griežās izklaides industrija. ASV pāri visam. ja kabatā ir US $ daudz, tad US ir tā zeme, kur visiem mačo un alfa tēviņiem jādzīvo.

Vārds

2012-10-29 13:18:48

Ziņot

nu šitā nodot savu dzimteni.... bet ko darīt, ja labāk jūtas citur :)

Ak

2012-10-27 05:31:35

Ziņot

ka apnicis sis latvietiskais dzilums,neviens tapat nezina,kas tas tads ir

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (6)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (5) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Igors Popovs: Dzīves sparu smeļos darbā un ceļojumos (1) 

Ar laba garastāvokļa un lieliska izskata recepti dalās slavenību frizieris un stilists Igors Popovs.

Gada modes dizainere Inese Ozola: Mani visvairāk iedvesmo nodošanas termiņš! (1)

Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (2)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv