Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (1)

Šī gada Ziemas olimpiskās spēles bija veiksmīgākās Latvijas valsts vēsturē. Mūsu sportisti mājās pārveda četrus medaļu komplektus. Vienu no tiem - bobslejista Oskara Melbārža četrinieks. Intervijā portālam Puaro.lv sportists dalās piedzīvotajā un atklāj, no kā atteicies panākumu dēļ.

Agneta: Pirmkārt, apsveicu ar sasniegto! Kāds būs tālākais medaļas liktenis? Vai to paredzēts kaut kur izlikt apskatei pirms tas iegulst plauktā mājās?

Oskars: Noteikti kāds laiks paies, kamēr medaļa apceļos dažādas vietas, lai visiem cilvēkiem, kuri vēlas to apskatīt, tiktu dota tāda iespēja. Ne tikai manā novadā, bet arī citviet Latvijā.

A.: Vai ir jau skaidrs aptuvenais tās maršruts?

O.: Pirmais pieturas punkts noteikti būs manā dzimtajā pusē - Valmierā. Jau pērn skolēniem no manas bērnības pamatskolas apsolīju, ka aizvedīšu parādīt izcīnīto medaļu.

A.: Ak, tad vēl medaļa nebija rokā, bet jau biji apsolījis to parādīt!

O.: Jau pērnajā gadā tur viesojos ar medaļu un nosolījos, ka pēc gada atgriezīšos, bet jau ar īsto Soču medaļu kaklā.

A.: Kādas emocijas pārņem brīdī, stāvot uz pjedestāla un apzinoties sasniegto?

O.: Teikšu godīgi, to nav ar ko salīdzināt. To varētu nosaukt par manu algu - pateicību par milzīgo darbu, ko visi līdz tam esam ieguldījuši. Uz to bijām gājuši visus šos gadus, pamazām veicot dažādus uzdevumus, kas finālā noveda pie šāda rezultāta. Tas ir ļoti saviļņojoši un patīkami. It sevišķi, redzot, ka Latvijas karogam blakus plīvo tik lielu nāciju karogi - ASV un Krievijas.

A.: Ne velti Latvijas sasniegumi pēc finansiālo iespēju un iedzīvotāju skaita proporcijas olimpiādē ierindojusies godpilnajā otrajā vietā.

O.: Tiešām? Ļoti patīkami!

A.: Tāds skaists posms nu ir noslēdzies. Kāds ir tavs tālākais rīcības plāns?

O.: Sākumā jātiek galā ar visām ierastajām pēcsacensību procedūrām, un tad būs neliela atpūta. Tikšos ar komandu un treneriem, lai kopā izrunātu mūsu tālākos plānus. Visticamāk, sākšu ar individuālajiem treniņiem, tomēr arī komandas treniņi neizpaliks.

A.: Kāda ir tava ierastā ikdiena?

O.: Šobrīd man padomā ir atvaļinājums, tomēr aktīvajā periodā ik dienu ceļos ap astoņiem, lai dotos uz rīta rosmi. Tai seko brokastis un pirmais treniņš. Ap vieniem ieturu pusdienas, bet pēc tām dodos nelielā diendusā, jo jāuzkrāj spēki vakara treniņam. Un tad jau diena ir galā.

A.: Svarīga sastāvdaļa noteikti ir arī uzturs. Kas ir tavā ēdienkartē?

O.: Protams, jebkuram sportistam pastiprināta uzmanība jāpievērš uzturam. Nenoliegšu, ka arī mani nereti pārņem vājuma brīži, kad kārojas panašķoties, uzēst kādu siļķmaizīti, tomēr sezonas laikā to nevaru atļauties, jo sevi ir jāuztur formā. It sevišķi svarīgi tas ir bobslejā, jo mums nepieciešams sevi saglabāt konstantā svarā, jo kopējais svars ietekmē rezultātus.

A.: No kādiem produktiem un sevis iecienītiem ēdieniem tādēļ tev ir nācies atteikties?

O.: Sezonas laikā es strikti atturos no saldumiem. Nu varēšu kādu laiku mazliet panašķoties, bet, atsākot treniņu procesu, nāksies atkal sevi turēt grožos. Saldumi ir mana vājība, no kā atteikties bija visgrūtāk.

A.: Bet vai uzvaras ar kūkas gabaliņu ir atļauts nosvinēt?

O.: Jā! Pēdējās nedēļās tās kūkas sanāk ēst diezgan daudz, ne tikai mājās, kad nosvinēju ar savējiem.