Matīss Karro: Alkoholu nelietošu līdz pat profesionālās karjeras beigām! (6)

Latviešu motosportists Matīss Karro, kurš pārstāv Anglijas komandu STR KTM un startē pasaules čemopionāta MX1 klasē, jau 22 gadu vecumā guvis virkni vērā ņemamu panākumu. Pateicoties tiem, pērnā gada nogalē sportists jau otro reizi tika pie Gada balvas sportā kā Latvijas labākais tehnisko sporta veidu sportists. Intervijā portālam Puaro.lv Matīss stāsta, no kā atteicies profesionālo panākumu dēļ, kā arī atklāj savus šī gada plānus.

Agneta: Kādas sajūtas tevi pārņēma, uzzinot, ka jaut otrreiz esi saņēmis Gada balvu sportā?

Matīss: Protams, par balvas saņemšanu priecājos arī šoreiz, tomēr nekas nevar atsvērt tās emocijas, kas mani pārņēma pirmajā gadā, jo šādu atzinību saņemt nemaz nebiju cerējis. Gandrīz apraudājos. Toreiz gads tika aizvadīts arī ar traumām, tāpēc jo vairāk priecēja tas, ka neraugoties uz savainojumiem, mana centība tika novērtēta.

A.: Vai tas nerada papildus atbildību? Divas reizes jau vairs nav nejaušība.

M.: Jā, bet tas rada arī vēl lielāku motivāciju gatavoties un tiekties uz arvien labākiem rezultātiem. Aizvadīto sezonu pabeidzu bez traumām, tāpēc jau tagad intensīvi strādāju, ko nevarēju darīt iepriekšējā sezonā. Šogad vēlētos ne vien gūt sasniegumus, bet arī „izcelt” gada populārākā sportista balvu. Konkurence ir spēcīga, bet es no tās nebaidos. Zinu, ka nebūs viegli, bet tas ir mērķis, ko vēlos sasniegt.

A.: Vai motosportā Latvijā eksistē šāds fanu kults?

M.: Motokross ir gana populārs, bet tas nav tik plaši atspoguļots presē kā, piemēram, hokejs un basketbols. Man ir savs preses sekretārs, ar kuru kopā strādājam – pēc katrām sacensībām tiek izsūtītas preses relīzes un veidotas fanu lapas sociālajos tīklos. Jau tagad strādāju pie tā, lai augtu gan motokrosa, gan mana popularitāte. Domāju, ka gada populārākā sportista balva nav nemaz tik nereāls mērķis. Ar katru gadu man ir arvien vairāk sekotāju sociālajos tīklos un arvien vairāk fanu trases malā. Motokrosa vārds pamazām tiek celts. Visu Latvijas motokrosistu sapnis ir reiz popularitātē „pārsist” hokeju.

A.: Ko esi upurējis, lai gūtu panākumus profesionālajā sportā?

M.: Treniņi man ir divas reizes dienā. Sportot devos pat pirms Gada balvas sportā ceremonijas. Visas dienas tiek aizvadītas stingrā režīmā – brokastis, treniņš, pusdienas, treniņš, tikai vakarā ir brīvais laiks.

A.: Kā ir ar uzturu?

M.: Pārlieku strikti sevi iegrožojis neesmu, jo biežo pārlidojumu dēļ pie konkrētas ēdienkartes pieturēties nav iespējams. Šogad posmi paredzēti Katarā, Taizemē, Brazīlijā, Meksikā... Divpadsmit stundas pavadot lidmašīnā, nav iespējams iztikt ar salātiņiem vien. Turklāt ja organisms tiks pieradināts pie konkrētiem produktiem, uzēdot kaut ko citu, visticamāk, paliks slikti. Esot citās zemēs, es vienmēr labprāt nogaršoju turienes nacionālos ēdienus. Tomēr Makdonalds un ātrās uzkodas pavisam noteikti manā ēdienkartē neietilpst. Jāatceras, ka nedrīkst ēst kartupeļus kopā ar gaļu un salātiem. Šad tad, kad vecmāmiņa uzvāra, es kartupeļus ēdu, bet kopumā no tiem esmu atteicies. Gāzētus dzērienus lietoju minimāli. Tāpat esmu atteicies no alkohola. Pirms diviem gadiem nospriedu, ka, ja vēlos gūt panākumus, šis dzēriens ir jāaizmirst. Tā to plānoju saglabāt vismaz līdz savas profesionālās karjeras beigām.

A.: Vai mēdz apmeklēt arī klubus? Kā tur iztiec bez alkohola?

M.: Jā, šad tad ar draugiem turp aizejam, bet es esmu iemācījies izklaidēties bez alkohola. Protams, kad pirmoreiz skaidrā devos uz Vecrīgu, man pēc pusstundas jau apnika, jo es nepratu izklaidēties. Nu es māku atslēgt savu prātu no sporta un ikdienas un vienkārši atpūsties. Tomēr klubu dzīve nav mana tradīcija – visa pagājušajā gada laikā uz tiem aizgāju vien pāris reižu. Nevēlos tam ļauties. Nevēlos arī, lai man vēlāk pārmet, ka izklaidējos klubos un nemaz nesportoju. Runas Rīgā izplatās ātri. Tas man varētu iegriezt, kad centīšos atrast sponsorus. Nevēlos, lai viņi pārprot.

A.: Kāda ir tava šī gada lielākā apņemšanās?

M.: Pabeigt sezonu bez traumām, izcīnīt vietu pasaules labāko desmitniekā un uzvarēt Anglijas čempionātā. Plānoju startēt arī Latvijā. Līdz šim mani šeit neviens nav pārspējis, vēlos to tā arī saglabāt.