Sestdiena, 2019. gada 21. septembris

Matīss, Modris, Mariss

Visi autora raksti

Trešdiena, 28. marts (2012) 10:00

Agneta Niedra

Maija Silova par vēlmi dienēt armijā, seksu, mīlestību un mākslu (29)  

No Maijas Silovas privātā arhīva

Ekstravagantā modes žurnāliste Maija Silova ir kā maza laumiņa – ēteriski viegla un gaisīga, bet tajā pašā laikā ar savu spēcīgo maģiju spēj darīt brīnumus. Viņas karjera balstās uz neatlaidīgu darbu un profesionalitāti. Maija lasa grāmatas par mākslu un vēsturi, klausās klasisko mūziku un dod priekšroku harmoniskai atpūtai, izvairoties no saviesīgu pasākumu apmeklēšanas reizēs, kad tas nav saistīts ar viņas nodarbošanos. 26 gadu vecumā viņa sasniegusi to, par ko citi viņas vienaudži varētu tikai sapņot.


Agneta Niedra: Savu karjeru uzsāki, kad mācījies vēl 12. klasē. Kādi ir plusi un kādi  mīnusi tik lielai atbildībai agrā jaunībā?

Maija Silova: Man nebija laika par to domāt. Kad sāku strādāt TV,  pirmos divus mēnešus draugi vēl zvanīja un piedāvāja doties  izklaidēties, bet tad saprata, ka nav vērts. Toreiz mūsu komandā bija montāžas inženieris, kurš strādāja diezgan lēni – upuri, protams, gan bijām mēs, pārējie. Nereti sižetu montāža ieilga līdz pat trijiem naktī. Turklāt man vēl bija jāgatavojas 12. klases noslēguma eksāmeniem. Es toreiz arī nemācēju novilkt robežas - darbs man bija pirmajā, otrajā un trešajā vietā. Bet tas mani disciplinēja. Šķiet, tieši kopš tā laika izklaides mani ne īpaši interesē. Neesmu iekopusi tradīciju kaut kur speciāli doties, lai izklaidētos. Es apmeklēju dažādus pasākumus, bet parasti to daru darba dēļ vai arī tāpēc, lai satiktu sen neredzētus draugus, kuri mani uz kādu no šiem pasākumiem uzaicinājuši.

A.N.: Kā tu atpūties?

M.S.: Veltu laiku sev un saviem tuvajiem. Mana atpūta nav saistīta ar izklaidēm, bet gan ar kaut ko harmonisku un mierīgu. Lai justos atpūtusies man nepieciešams kvalitatīvs miegs, laba mūzika un kāda grāmata. Visvairāk man patīk grāmatas par mākslu, pasaules vēstures mantojuma analīze. Dažkārt ir jāpalutina ķermenis, dažkārt – dvēsele. Romānus un mīlas stāstus nelasu, jo emocijas un kaislības man pietiek jau pašai savā dzīvē.

A.N: Kādu mūziku klausies?

M.S.: Pārsvarā klausos radio, jo ikdienā pārvietojos ar auto, bet man ļoti patīk klasiskā mūzika, mājās man ir ļoti daudz disku – Pavaroti, Karrere, Karuso. Šobrīd man vistuvākā ir tieši Baha daiļrade. Mūziku izvēlos atkarībā no garastāvokļa – nav iespējams klausīties dramatisku vai emocionālu skaņdarbu tad, kad nepieciešams aktīvi strādāt.

A.N.: Māksla, dzeja, klasiskā mūzika... Rodas sajūta, it kā tu šeit būtu ieradusies no cita gadsimta!

M.S.: Dažkārt es tiešām nevis nesaprotu apkārt notiekošo, bet gluži vienkārši nespēju to pieņemt. Es jūtu, ka tas nav mans – sīkumainība, cīņa par savu vietu. Ticu, ka mēs katrs piedzimstam tajā laikā, kad mums ir jāpiedzimst. Un tomēr dažkārt nespēju saprast, kur palicis tas, kas savulaik radīts – māksla, dzeja, mūzika. Pie sevis domāju: „Ar ko cilvēki nodarbojas? Kādas ir viņu intereses?” Liekas, ļaudis pārlieku interesējas par citu dzīvēm, atstājot novārtā savējo. Nekad neesmu gribējusi zināt, kas ar ko tiekas vai kuram kas pieder.

A.N.: Kā tev izdodas no tā izvairīties?

M.S.: Esmu ļoti intraverta, maz komunicēju ar cilvēkiem.

A.N.: Kā tas šajā profesijā iespējams?

M.S.: Es strādāju darbu, kas man ļoti patīk un ko mīlu. Bet vakaros es neeju uz klubiem trakot un pārlieku bieži neparādos sabiedrībā. Tie, kas mani nepazīst, domā, ka tas ir kaut kādu ambīciju vai augstprātības dēļ, taču tā nav. Es arī nevienam neatskaitos. Ja nevaru tikties, nepaskaidroju kāpēc – vienkārši nevaru.

A.N.: Cik ļoti tevi traucē tas, ka esi pazīstama sabiedrībā?

M.S.: Ja teiktu, ka netraucē, es melotu. Jāatzīst, ka šī profesija savā ziņā „biezina ādu”. Es tagad daudz citādāk raugos uz daudzām lietām. Man gan nepatīk pārlieku liela interese un dvēselē līšana, bet visu pārējo jau esmu pieņēmusi. Cilvēki viens par otru runāja, runā un runās. Nav vairs svarīgi, par ko. Svarīgi ir atrast objektu, kurā viņi var sevi attaisnot. Citu aprunāšana liecina par cilvēka dvēseles stāvokli. Mani kā Maiju, bez uzvārda Silova, zina ļoti maz cilvēku. Un tie nebūt nav tie, kuri publiski pauž savu viedokli. Ir jābūt ļoti svarīgam iemeslam, lai es kādam pateiktu kaut ko sliktu. Dzīvoju ar domu, ka pienāks diena, kad man būs jāatbild pašai sev, nevis apkārtējiem. Ir žēl, ka cilvēki to neapzinās. Ir muļķīgi ienīst kādu, kurš tev neko sliktu nav izdarījis.

A.N.: Kāpēc, tavuprāt, cilvēki koncentrējas uz negācijām?

M.S.: Tāpēc, ka vieglāk ir būt sliktam. Uz āru dusmas izgāž tie, kuri nav gatavi cīnīties paši ar saviem iekšējiem dēmoniem – tas prasa lielu spēku. Gaišus un labus cilvēkus ir tikpat kā neiespējami izprovocēt pateikt kaut ko sliktu. Tikmēr citiem katrs sīkums izraisa dusmu eksploziju. Katrā no mums mājo gan labais, gan ļaunais. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kura no karojošajām pusēm ir attīstītāka.

A.N.: Vai vienmēr esi vēlējusies būt tieši tur, kur tagad esi?

M.S.: (Smejas). Savulaik gribēju dienēt armijā. Vienu brīdi sapņoju kļūt par kosmonauti. Vēl arī apsvēru iespēju būt par veterinārārsti. Bet mode man interesējusi jau kopš mazotnes, kad lasīju dažādas grāmatas un ilustrētās enciklopēdijas bērniem.

A.N.: Kā tev radās domas par dienestu armijā?

M.S.: Nezinu! Laikam vēlējos visus aizstāvēt. Tad vēl nezināju, ka liela daļa to nemaz nav pelnījusi... Es, protams, jokoju – katrs cilvēks ir tā vērts, lai viņu aizstāvētu.

A.N.: Sākoties 2012. gadam, uzmanības centrā atkal nonākušas runas par pasaules galu...

M.S.: Es visu to ažiotāžu un paniku nesaprotu. Varbūt mēs kā cilvēce esam sadarījuši jau tik daudz slikta, ka tagad pienācis laiks, kad zemei jāattīrās? Lai pēc tam cilvēki, daba un dzīvnieki spētu dzīvot harmonijā. Man nešķiet, ka par pasaules galu vajadzētu pārdzīvot.

A.N.: Tu esi pati modelējusi vairākus savus tērpus. Vai nākotnē varam sagaidīt arī tavu tērpu kolekciju?

M.S.: Man ir idejas, bet tam visam jānotiek mērķtiecīgi un pareizajā brīdī. Mājās jau ir vairākas skices, kaut arī es ļoti, ļoti slikti zīmēju – pēc manām skicēm var nojaust tikai ideju. Lai to realizētu, vajag vairāk laika un resursu. Es jau tā pārāk daudz enerģijas veltu visādām lietām.

A.N.: Kā tu uzturi sevi formā?

M.S.: Cenšos neēst tā saucamo junk food (ātrās uzkodas – burgeri, hotdogi, čipsi, frī kartupeļi - red. piezīme). Kaut gan neslēpšu – man tas ļoti garšo. Viss ir atkarīgs no darba grafika un ritma. Gadās, kad es visu dienu pārtieku tikai no jogurtiem. Parasti nebrokastoju - nejūtu nepieciešamību. Tas gan ir ļoti slikti un es nevienam to neiesaku. Ja ir daudz darba, tad pirmā un pēdējā ēdienreize dienā ir vakariņas. Man ir paveicies, jo daudzi kalorijām bagāti ēdieni man nemaz negaršo. Katram cilvēkam ir savi parametri, kādos viņš jūtas labi. Esmu redzējusi daudzas ļoti apaļīgas un skaistas sievietes. Laime nav svarā. Es pati dažkārt vēlos sevi slaidāku, bet ir bijuši arī periodi - kad ne tik slaidu.

A.N.: Kas, tavuprāt, ir mīlestība?

M.S.: Agrāk es to zināju – man tai bija sava definīcija. Bet tagad man nav ne jausmas. Bieži vien cilvēki ar humoru runā par nopietnām lietām, jo tā jūtas komfortablāk. Esmu sapratusi, ka mīlestība nav definējama. Tad, kad tu sāc to darīt, tā vairs nav mīlestība, bet gan objektīvu faktoru salikšana kopā. Manuprāt, mīlestība ir daudz kas vairāk par to, ko raksta grāmatās vai uzņem filmās. Katram tā ir sava.

A.N.: Kāda tā ir tev?

M.S.: Man ir svarīgi, lai tā būtu cieņas pilna. Tieši cieņa spēj saturēt cilvēkus kopā ilgāku laiku.  Tā ļauj sajust siltumu vienam pret otru. Cieņa, gādība un rūpes par otru – tās ir vērtības, kas stiprina jebkuras attiecības. Runāt par vēl kaut ko būtu nevietā. Mīlestība ir tāda, kāda tā ir – ar saviem plusiem un mīnusiem, vājajām un spēcīgajām pusēm. Droši vien, tieši tāpēc mīlestība kā ēteriska parādība tik ļoti kārdina ar savu skaistumu, – jo to nevar izskaidrot. Mēs dažkārt mīlam necienīgus cilvēkus, bet nemīlam cienīgus. Kur šeit taisnīgums? It kā vajadzētu pēc nopelniem. It kā.

A.N.: Vai, tavuprāt, ir iespējama mīlestība cilvēkiem ar ļoti lielu gadu starpību?

M.S.: Agrāk es sistu dūri pie krūtīm un teiktu, ka tā nav mīlestība. Tagad vairs nē. Katram ir tiesības uz savu laimi. Var gadīties, ka notiek gluži pretējais – tas, kuru it kā izmanto, patiesībā ir ieguvējs. Mēs dzīves steigā mēdzam visu banalizēt un nolīdzināt līdz ar zemi, pat neaizdomājoties. Atliek ielūkoties vēsturē – kādi tik tur nav bijuši pāri! Vienīgas, par ko mēs varam spriest, ir – kas izmanto mūs pašus un kāpēc. Un šeit jāatzīmē vīriešu kategorija, kuri neciena sievietes un uzskata, ka bagātība ļauj viņiem nerēķināties ar sievietes personību.  Tāpēc daļa sieviešu par to it kā atriebjas. Tam ir arī vēsturisks izskaidrojums. Pēc kara vīriešu kļuva mazāk, sievietes vīru prombūtnes laikā bija uzņēmušās ļoti lielu lomu, jo viņām bija jātur pasaules groži. Sievietēm vienām bija jādara viss un vēl jāsagaida pārnākam karā novārgušos, savainotos vīrus, jārūpējas par viņiem. Apziņa, ka viņu ir mazāk, vīriešiem liek pašiem sevi uzskatīt par vērtīgākiem. Dažkārt esmu arī viņu pusē, jo diemžēl ir sievietes, kuras gatavas piedot visu – krāpšanu, neuzticību, paviršību. Nevar vīrietim piedot visu – tas viņu pašu padarīs nelaimīgu. Kurš vīrietis gan spēj būt laimīgs apzinoties, ka sievietei vienalga, ka tiek krāpta? Agrāk nespēju iedomāties, ka sievietes un vīrieši varētu konkurēt. Esmu citādi audzināta. Un ar konkurenci es nedomāju konkurēšanu karjerā, bet gan konkurenci ģimenē.

A.N.: Vai tev šķiet pieņemama situācija, ja sieviete pelna vairāk par vīru un tāpēc kļūst par ģimenes galvu?

M.S.: Pēc manām domām, tas nav īsti normāli. Pienāk nakts un vairs nav iespējams nesaprast, ar ko esi kopā. Tā ir lielākā problēma! Ir dīvaini, ja vīrietis nav vīrietis. Ja vien viņš nav gatavs mainīt orientāciju.

A.N.: Vai spēj iztēloties sevi kā sievieti, kura pakļaujas vīra iegribām?

M.S.: Atkarībā no tā, kādam vīrietim pakļauties. Dažkārt vīrieši mīlestību mēdz izmantot manipulācijai – zinot, cik ļoti sievietes vēlas būt mīlētas. Tādam vīrietim, kurš to izmanto, pakļauties nav iespējams. Kāpēc lai savu vienīgo dzīvi atdotu manipulatoram? Bet pakļauties ir patīkami. Tā ir ekstra un dzīves dāvana – ja tev ir cilvēks, kuram vari tiktāl uzticēties. Bet neesmu droša, cik klasisku ģimenes modeli spēju sev iztēloties. Diez vai man pietiktu ar to vien, ka cilvēks novērtē manu prasmi gatavot ēst. Man nav nekādu problēmu iztikt bez izklaidēm – tādā ziņā esmu dziļi konservatīva personība. Bet tieši tāpēc iekšējai, ģimenes dzīvei, jābūt interesantai, ar mērķiem un tradīcijām. Pat audzinot bērnus ir jāatrod iespēja attīstīties. Tas ir ļoti būtiski. Daudzi vīrieši diemžēl nevēlas, lai viņu sievietes attīstītos, jo tas liegtu iespēju ar viņām manipulēt. Es ticu, ka pienāks laiks, kad visi mūsu radītie šabloni sagrūs, tikai jācer, ka nepazudīs tradīcijas. Laiki mainās – ir sievietes, kuras ļoti vēlas bērnus, bet kopdzīve ar vīrieti viņas ne visai interesē. Ir tādas, kuras vēlas būt kopā ar vīrieti, bet ne visai vēlas bērnus.

A.N.: Cik bieži intervējamais spējis tevi samulsināt?

M.S.: Varu padalīties pozitīvā pieredzē. Zināms, ka Monserata Kabaljē tāpat vien nesniedz intervijas – medijiem ir jāiegādājas interviju licences, kas izmaksā simtiem tūkstošu dolāru. Mūsu medijiem tādu nav. Neraugoties uz to, ka līgums ar "Jaunā Viļņa" veidotājiem paredzēja, ka Kabaljē tikai uzstājas, bet intervijas nesniedz, viņa piekrita sarunai ar mani. Biju pārsteigta par viņas neiedomājamo siltumu, gaišumu un personības spēku. Kad ar viņu runāju, bija sajūta, ka mēs būtu tādā kā gaismas kupolā. Man nepiemīt tendence kādu idealizēt, tāpēc tas bija neparasti. Tā bija vienīgā viņas intervija Baltijas valstīs pēdējā desmitgadē.

A.N.: Kā tev izdevās Kabaljē uzrunāt?

M.S.: Es „pielauzu” viņas menedžmentu, apgalvojot, ka šī intervija būtu ļoti nozīmīga. Viņus samulsināja mana nekaunība. Līdzīgi tas bija ar dziedātāju Sīlu. Apsargi mani turēja, lai es viņam netuvotos, bet man tomēr izdevās viņu sasaukt. Viņš aizbīdīja prom apsargus un sniedza sirsnīgu interviju. Sīls ir ļoti īpašs cilvēks, nevis tāpēc, ka man sniedza interviju, bet tāpēc, ka no viņa strāvo īpaša enerģija. (Skatiet videogaleriju). Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kuri atļaujas viena šova vai raidījuma dēļ sevi uzskatīt par zvaigznēm. Pati esmu dienām un naktīm strādājusi, bet sevi par zvaigzni neuzskatu. Varbūt izklausīsies muļķīgi, bet es nezināju, ka komplektā ar šo darbu kļūšu pazīstama sabiedrībā. Sākumā man tika piedāvāts tikai rakstīt aizkadra tekstus.

A.N.: Vai sekss un mīlestība, tavuprāt, ir nošķirami jēdzieni?

M.S.: Daudzi šos jēdzienus šķir vienu no otra, un es viņus par to nenosodu, bet es starp seksu un mīlestību lieku vienādības zīmi. Man arī nepatīk vārds „sekss”, es to saucu par mīlēšanos – tas vairāk saistīts ar vārdu „mīlestība”. Man ir svarīgi iepazīt cilvēku, zināt, kādu parfīmu viņš lieto, pierast pie viņa aromāta... Tikai pierodot pie cilvēka var gūt baudas kulmināciju. Ko gan var gūt no sveša, nezināma cilvēka? Pēc nedēļas varbūt uzzināsi, ka šis svešinieks mājās sit suni un tev būs pretīgi, ka ar tādu esi bijusi kopā. Iepazīšanās etaps ir jāizdzīvo. Mēs taču neesam dzīvnieki.
 

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
3
Lapa 1 no 3

Mainīt komentāru secību

Skatītāja

2012-04-18 13:24:27

Ziņot

Brīņišķīga, valdzinoša, dzīvesgudra sieviete.

Peters

2012-04-11 23:43:45

Ziņot

Vīriešiem viņa patīk !Un ir jau ar !

info

2012-04-11 10:34:17

Ziņot

Ja meklejat, kur ir par skesu, tad ta ir pedeja rindkopa

uldis

2012-04-07 11:26:48

Ziņot

Ja godigi pirmo reizi dzirdu pr so sievieti

Vārds

2012-04-04 18:26:55

Ziņot

Tikai skauģi un īgņas šaubās par Maijas talantu. Paši sēž pie kompja un grauž čipsus un pīkst par dzīves netaisnību.

.....

2012-04-01 15:51:55

Ziņot

Saki ko gribi,bet vina ir gan talantiga,gan forsha.

Eva

2012-03-31 12:12:14

Ziņot

Intervija interesanta. Labs salīdzinājums - laumiņa. Zem alumiņas tomēr slēpjas īsta līdaka.

AGITA

2012-03-30 15:43:20

Ziņot

loti patika intervija, jo ta nav par virtuvi,bet par cilveka butibu un personibu.

Vārds

2012-03-30 12:46:47

Ziņot

Katras sievietes paraugs. Vienmēr kopta, glīta, gaumīga. Tā turēt! Pat nespēju iedomāties viņu nošļukušās trenuškās, kā lielākā daļa LV "zvaigžņu" defilē ikdienā

s

2012-03-30 09:40:45

Ziņot

Šarmantā Maija vienmēr ir patikusi!

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (5)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (4) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Igors Popovs: Dzīves sparu smeļos darbā un ceļojumos 

Ar laba garastāvokļa un lieliska izskata recepti dalās slavenību frizieris un stilists Igors Popovs.

Gada modes dizainere Inese Ozola: Mani visvairāk iedvesmo nodošanas termiņš!

Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (1)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv