Joliņš
2013-07-21 11:53:04
"Par uzmanību un slavu es nedomāju, jo šovā saskatu tikai iespēju attīstīties." - Kur tad vēl tālāk attīstīties, kad esi šovā(Televīzijā), jau sen viss ir jāmāk un jādara, televīzija nav tev bērnudārzs. Vajag domāt uz priekšu, skatuve tev nav attīstība un garantija, ka kādreiz kaut kas būsi (slavens), pretējā gadījumā atkal brīnīsies, kāpēc visi par tevi smejās un varēsi neko nesaprast kā tas bija ar Notāru. Esmu ievērojis, ka latviešu jaunie censoņi pārlieku meklē un tic, ka pāstāv universāla hīta formula, kas patiks vairākumam. Viņi paši strādā, lai izskaustu savu individualitāti un pēc iespējas līdzinātos apšaubāmiem ideāliem, cerībā pretim saņemt kaut kādu atzinību. Tāpēc viņi darīs visu, ko viņiem teiks un parakstīs katru līgumu, ko viņiem noliks priekšā. Kā arī vēl viena problēma ir nemācēšana strādāt. Jāsaprot, kāds ir nostādītais mērķis un, vai tas ko mācies un, pie kā strādā, aizvedīs pie vēlamā rezultāta. Censoņi par uzvarēšanu Okartes skatuvē un par "es būšu" neko tālāk neredz. Bet kas ir Okartes skatuve? Tas ir nekas. Bet tiem, kam ir savs materiāls un jau eksistējoša grupa, var iegūt no tā publicitātes labumu. Bet ja tu neesi nekas un tev nekā nav, tad tu vari aiziet tikai "iegūt pieredzi" un publiski visiem apliecināt, ka tu esi tukša vērtība, diemžēl šāda iespēja ir tikai vienreiz, jo producentiem "izlietotos" cilvēkus nevajag, jo nāk vietā citi, kā arī par sevi pirmo priekšstatu publiski mainīt ir tik pat kā neiespējami, tu vienmēr būsi Grunte, kas dziedāja "Šī ir perfekta diena".