Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

28. novembris (2011) 06:16

Agneta Niedra

Stībelis par honorāriem Krievijā, savu talantu, šķību bekvokālu un stulbo lāci (18) 

Jānis Stībelis ir viens no pozitīvākajiem pašmāju dziedātājiem. Pat tiem, kuri nav apveltīti ar vokālām dotībām, ir gandrīz neiespējami nedungot līdzi labā nozīmē lipīgajiem, dzīvespriecīgajiem meldiņiem par piena glāzi vai pozitīvo domāšanu.

Intervijā portālam PUARO.LV Jānis Stībelis stāsta par savu topošo jauno albumu, hobijiem, ģimeni un neizdzīvoto sapni kļūt par hokejistu.

„Tikai piecus procentus rezultāta veido talants”, uzskata Jānis, un patiesi, lielāko daļu viņa panākumu pamatā ir neatlaidīgs darbs. Par mūziku viņš sāka interesēties jau agrā bērnībā, mācoties mūzikas skolā, un uz klavierēm cītīgi cenšoties atdarināt iemīļoto mākslinieku skaņdarbus. Vēlāk Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā mūziķis apguva diriģēšanu, bet dziedāt prasmi Jānis attīstīja „Holywood Musician Institute”.

Paralēli muzicēšanai un dziedātāja karjerai gan Latvijā, gan ārvalstīs, Jānis paguvis arī nodibināt ģimeni un kopā ar sievu Elīnu audzina trīsgadīgo Emīlu, kurš nesen sācis apmeklēt deju nodarbības.



Tu šobrīd kaut ko aktīvi dari studijā. Kam tieši tu esi pievērsies?

Gatavoju jaunu [dziesmu] albumu angļu valodā. Vakar, piemēram, SWH studijā līdz asiņainiem pirkstiem tika spēlētas vecās, autentiskās Hammond ērģeles. Tās ir kulta instruments 60., 70. gadu mūzikā. Un, izrādās, arī Latvijā ir autentisks Hammonds, kas atrodas radio SWH ierakstu studijā. Savulaik privātām vajadzībām to iegādājās Zigmars Liepiņš. Pagaidām esmu pareizās skaņas meklējumos. Gala rezultātu veido ļoti daudz dažādu nianšu. Izdzirdot labu skaņdarbu, cilvēki nemaz nenojauš, kas aiz tā visa stāv – sākot ar aranžēšanu un producēšanu, un beidzot ar ierakstu. Esmu nolēmis jaunos skaņdarbus ierakstīt un samiksēt uz vecajām lentēm, nevis digitāli, izmantojot neo-retro paņēmienu, ko aizsākusi Eimija Vainhausa – tas ir, nevis mākslīgi sintezēt skaņu, bet pašam to radīt. Piemēram, ja man vajadzēs veca lūžņa skaņu, es nevis paņemšu jau gatavu paraugu, bet došos uz studiju un mocīšu vecu sintezatoru, kamēr no viņa dabūšu man nepieciešamo skaņu. Tas aizņems vairāk laika, bet sniegs attiecīgi labāku rezultātu.

Kā jaunais albums izskatās saturiski?

Brīnišķīgi. Jaunajā albumā būs daudz melodiju, kas sevi apliecinājušas jau latviešu valodā - dziesmas no jaunākā albuma „Diapozitīvi”, kā arī daļa vecāku melodiju, kas Latvijas radio staciju topus iekarojušas senāk. Tāpat tiks iekļauti pāris jauni skaņdarbi. Visām melodijām ir piemeklēti teksti angļu valodā, kā arī atrasts atbilstošākais skanējums. Dziesmu vārdi ir vai nu tulkoti, vai arī uzrakstīti pilnīgi no jauna, tomēr katras dziesmas vēstījumu esmu centies saglabāt tādu, kāds tas ir bijis sākotnēji.

Tavs kolēģis Normunds Rutulis intervijā portālam PUARO.LV  atzina, ka viņam dziesmu teksts nav primārs, jo „trijos pantiņos stāstu ielikt nevar”. Kā ir ar tevi?

Ar Normundu man ir bijusi veiksmīga sadarbība. Esam kopā arī koncertējuši, tomēr šoreiz viņam nepiekritīšu. Man dziesmu teksts ir svarīgs.

Kāda būs angliskā versija dziesmai „Glāze piena”?

Gan aranžējuma, gan teksta ziņā tā būs ļoti tuva latviskajam variantam. Šī dziesma ir īpašs izņēmums, jo latviski „glāze piena” skan labi, bet tulkojumā angļu valodā tekstam ir pilnīgi cita jēga. Līdzīgi tas ir ar dziesmu „Pozitīvs”. Sakot „you have to always be positive”, pirmās asociācijas veidojas ar HIV vīrusu. Tāpēc tulkojot ir jāuzmanās un nedrīkst tekstu tulkot burtiski, citādi var iebraukt auzās. Tas, ko esmu centies saglabāt dziesmas „Pozitīvs” angliskajā versijā, ir doma, ka ārējā pasaule ir tāda, kādu pats to redzi - jācenšas būt pozitīvam, tad tāda būs arī pasaule. Savukārt, jēdziens „glāze piena” kalpo kā simbols visam baltajam un tīrajam. Esmu dzirdējis par uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem, kuriem ikdienā jāsaskaras ar kaitīgām vielām, dod bezmaksas pienu, jo tas attīra organismu.

Šovā Mūsu Zelta dziesma Daiga Mazvērsīte izteicās, ka „Glāze piena” esot bijis kāda piena kombināta pasūtījums...

Tas, protams, bija jociņš. Vismaz man, ka dziesmu „Glāzi piena” esot pasūtījis kāds piena kombināts, ir pirmā dzirdēšana. Es to nezināju (smejas). Jāteic, viss šovs šķita kā joks, pats īsti neiebraucu, kas tur notiek. Bet lai jau cilvēki cīnās.

Vai tu mēdz komponēt dziesmas pēc pasūtījuma?

Reiz man pasūtīja dziesmu politiskajai reklāmai. Es atteicos. Ja būtu pasūtījumu izpildījis, tas nozīmētu, ka parakstītos zem tā, ko šie cilvēki dara, kā arī ietekmētu viņu panākumus. Ja nu šie ļaudis izrādītos blēži? Dažas dziesmas reklāmām gan esmu sarakstījis, bet tādu nav daudz. Ir cilvēki, kam šī nodarbe ir peļņas avots, bet mans lauciņš ir oriģinālmūzika. Pieļauju iespēju, ka nākotnē varētu pievērsties  mūziklu un muzikālo izrāžu melodiju rakstīšanai. Esmu savulaik komponējis arī koru mūziku.

Šobrīd visa enerģija tiek veltīta jaunajam albumam?

Jā. Tas tiks piedāvāts gan Latvijas, gan ārvalstu tirgum. Jaunais albums ir eksporta produkts, ar kuru centīsimies iekļūt starptautiskajā tirgū, tāpēc esam nolēmuši to ierakstīt angliski. Angļu valoda ir pārbaudīta vērtība. Piemērs nav tālu jāmeklē - savulaik lielu popularitāti ārvalstīs iekaroja angliski dziedošā zviedru grupa „ABBA”. Arī Krieviju nevajadzētu atdalīt no ārzemju tirgus. Ja sevi pozicionē kā Eiropas mākslinieku, kā to daru es, tad arī ar repertuāru angļu valodā ir iespējams tur koncertēt. Citas prasības ir lokālajam Krievijas mūzikas tirgum, kas paredz mūzikas rakstīšanu krievu valodā, kā arī dzīvošanu tur.

Cik lieli ir bijuši tavi honorāri par koncertiem Krievijā?

Honorārs ir atkarīgs no pasākuma formāta un mākslinieku sastāva. Es nevaru nosaukt konkrētas summas, jo tās ir komercnoslēpums. Varu atklāt, ka lokālo krievu zvaigžņu honorāri svārstās no 10 līdz pat 40-50 tūkstošiem eiro par vakaru. Ja vien tas nav specpasūtījums, piemēram, gubernatoram vai vēlēšanu kampaņai. Tādos gadījumos honorārs var sasniegt pat vairāk nekā simts tūkstošus eiro. Tā ir summa, ko saņem mākslinieks viens pats.

Vai tev ir bijuši piedavājumi palikt Krievijā?

Protams! Mūsdienās ir iespēja palikt, kur vien vēlies! Man ir bijusi iespēja dzīvot un strādāt ne tikai Krievijā, bet arī Amerikā un Anglijā. Bet mana vieta ir šeit, un man šeit patīk – mums ir visi četri gadalaiki, jūra, ezeri, turklāt nav zemestrīču un nedzīvo indīgas čūskas.

Kur tev labāk patīk – laukos vai pilsētā?

Atbilstoši sezonai. Dažreiz gribas pabūt laukos, citreiz – aizbraukt uz Londonu un paburzīties ļaužu pūļos. Mūsdienās cilvēkiem nav jāsēž mājās, reizi mēnesī apciemojot draugus. Ir iespēja jebkurā brīdī iekāpt mašīnā vai iesēsties lidmašīnā, un jau pēc pāris stundām atrasties citā pasaules malā. Man nepatīk tikai lauki vai tikai pilsēta, tāpat, kā nekas nav tikai balts vai tikai melns - mēdz būt arī pelēkā krāsa.

Renārs Kaupers kopā ar domubiedriem ir sarakstījis mūziku Imanta Ziedoņa dzejai. Vai arī tev ir kāds iemīļots latviešu dzejnieks, kura dzeju vēlētos pārvērst mūzikā?

Mani ļoti simpatizē Edvarta Virzas daiļrade. Reiz sakomponēju mūziku viņa dzejolim „Baiga vasara”, bet rezultāts bija pārāk traģisks un dramatisks. Edvarts Virza bija īpašs rakstnieks, viņš savos darbos paredzēja to, kas nākotnē notiks ar Latviju – gan karus, gan latviešu izsūtījumu trimdā. Virzas daiļrade ir nepelnīti aizmirsta. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlos šo dzeju izmantot mūzikā.

Tātad tu tomēr spēj sakomponēt arī ko minorīgāku?

Es dažkārt mētājos no saulainā un pozitīvā uz tādu, kur jāgriež pušu vēnas. Katrā cilvēkā ir abas šīs puses. Neviens nav tikai labs vai tikai slikts – katrā ļaundarī ir graudiņš labā, tāpat, kā svētajā var slēpties kripatiņa grēka. Neviens nav ideāls, to esmu apspēlējis arī savā dziesmā „The perfect one”.

Kāpēc dziesmas „Pozitīvs” priekšnesumā tev uz skatuves bija nepieciešams lācis?

Lācis vispār bija stulbs pasākums (smejas). Dziesmas priekšnesuma veidošanā man palīdzēja draugi, jaunie aktieri. Prātojām, ka tāpat vien nodziedāt dziesmu būs garlaicīgi. Izdomājām, ka dziesmas vidū uz skatuves varētu parādīties mistisks lācis, kas sāktu uzmākties bekvokālistei un vēlāk viņu, pārmestu pār plecu, aiznestu no skatuves. Viens no draugiem pats arī uzņēmās lāča lomu. Mēģinājumā bijām pārsmējušies, bet nepadomājām, ko par šādu priekšnesumu varētu nodomāt koncerta apmeklētāji.

Vai koncertos tev ir svarīgs arī šovs?

Nē. Spilgti šovi un priekšnesumi piestāv Madonnas, Kailijas Minogas vai Lady Gagas žanram. Mans mērķis ir sniegt pozitīvas emocijas no pašas dziesmas, nevis no tērpu maiņas. To pašu var panākt ar darbībām, kas rodas spontāni, piemēram, tad, ja saksofonisti pēkšņi izdomā dziedāt bekvokālu – pavisam šķībi, protams. Nevar noliegt, ka jebkura koncerta scenārijs ir iepriekš sagatavots. Man ir bijis iestudēts priekšnesums, kurā pēc dziesmas klanos, bet orķestra puiši, kas atrodas man aiz muguras, publikai rāda, lai tā turpina aplaudēt. Kad pēc ilgas klanīšanās pamanu, kurš vainojams nerimstošajos aplausos, tēloju, ka esmu saniknots, un pametu skatuvi: „Labi, veči, ja jūs šitā, es dodos mājās!” Orķestra mūziķi zina, kas darāms -  noliek savus pūšamos un sāk dziedāt šlāgerus. Tad es nāku atpakaļ, jo tā gan nevarēs - tas taču mans koncerts! Nejūtu vajadzību savu koncertu laikā vilkt futūriskus tērpus vai taisīt milzīgas uguņošanas. Tas aizēnos mūziku un vēstījumu, ko gribu nodot.

Protams, skatuve un gaismas ir nepieciešamas. Reiz man bija iespēja uzstāties Monako, koncertzālē, kur notiek „World Music Awards”. Ar mikrofonu rokās jau gaidīju savu uzstāšanos, kad pēkšņi sāka pacelties aizskars un priekšējā skatuve, uz kuras tajā brīdī spēlēja cita grupa, aizbrauca sāniski prom. Kolosāli! Šovasar, pēc kārtējā koncerta Dzintaru koncertzālē, sapratu, ka turienes skatuve man kļuvusi pārāk maza. Stīgu grupas, pūtēji, perkusijas, četras bekvokāla meitenes, bundzinieks, ritma grupa un vēl milzīgs flīģelis – tam visam tur nav vietas.

Vai pirms uzstāšanās tev vēl mēdz būt uztraukums?

Jā! Man ir uztraukums arī pirms intervijām. Jāatklāj, ka tad, kad koncertēju Krievijā, iegāju tādā rutīnā, ka uztraukties nemaz nesanāca laika. Man nereti bija jāpagūst uzstāties divos koncertos vienā vakarā, bet pēc tiem - nenormālā tempā jāskrien uz lidmašīnu. Pēc tam, kad piecos no rīta sasniedzu nākošo galamērķi, nedaudz nosnaudos, iedzēru kafiju, lai jau atkal turpinātu to pašu. Biju tā pārguris, ka nobīties nesanāca laika. Uztraukums būtu bijusi ekstra, ja to varētu atļauties. Jāsaka, ja viss notiek tādā steigā, tiek pazaudētas nianses.

Kā tu mēdz atpūties pēc šāda vāveres riteņa?

Tas ir laiks, kad vislabāk aizbraukt uz laukiem – cik vien ilgi iespējams, gulēt gultā un skatīties televizoru.

Viens no taviem hobijiem ir ēst gatavošana.

Jā. Man patīk cienāt viesus, tā ir fantastiska sajūta.

Kāds ir tavs firmas ēdiens?

No kā? Kas tev garšo?

Saldumi...

Man pašam patīk saldie ēdieni, kas gatavoti uz ogu bāzes. It sevišķi, no sezonas ogām, piemēram, meža zemenēm. Iesaku pagatavot ogu mērci, sablenderējot kopā zemenes, avenes un mellenes. Tad atsevišķi sablenderēt greipfrūtus, zefīru un mandeles. Masu apvārīt, pievienot nedaudz želatīna un ielikt ledusskapī. Kad masa atdzisusi, to ņem ārā no formiņas un pārlej ar iepriekš pagatavoto mērci.

Vai arī pats mēdz ogot vai sēņot?

Man patīk to darīt, bet pēdējos četrus gadus nav tam atlicis laika.

Un kā ir ar lauku darbiem?

Maniem vecākiem Talsos pieder saimniecība, šad tad viņiem palīdzu zāli nopļaut vai apkaltušos zarus apzāģēt un krūmus izcirst.

Kur tu smelies pozitīvo enerģiju?

Tas atkarīgs no tā, cik pats tam esi atvērts. Katrā lietā var saskatīt gan pozitīvo, gan negatīvo. Man kā māksliniekam dažkārt uznāk depresija. Es pret to cīnos ar pozitīvām dziesmām. Bieži vien dziesmas rakstu pats sev – „esi pozitīvs” es saku sev. Varu tikai priecāties, ja vēl kāds to sajūt.

Kādas ir sajūtas, kad dzirdi, kā tavu dziesmu izpilda kāds cits?

Esmu dzirdējis dažādus izpildījumus – gan ļoti labus, gan arī sliktus. Kāds draugs man pastāstīja, ka reiz Lido dzirdējis izpildām „Glāzi piena”, bet tur muzikanti „glāze piena” vietā dziedāja „glāze alus”. Tas izraisa smaidu.

Vai savu dēliņu Emīlu sūtīsi mūzikas skolā?

Es domāju, ka nē. Jāskatās, kā būs ar viņa talantu un vēlmēm. Emīlam ir laba ritma izjūta, tāpēc pieteicām viņu deju studijā „Dzirnas”. Pāris nodarbības viņš jau ir apmeklējis.

Kā Emīlu ietekmē tava atpazīstamība?

Publiskas personas parasti tiek analizētas, kritizētas un aprunātas. No tā visvairāk cieš ģimenes locekļi, it sevišķi bērni. Turklāt bērni skolā mēdz būt nežēlīgi pret saviem vienaudžiem – pasmiesies par resnāko, garāko vai to, kam ir brilles. Mans puika ļoti pārdzīvo, ka citi vienaudži viņu iesaukuši par Stībeli: „Es taču esmu Emīls!”

Kā tu uztver kritiku?

Kritika ir nepieciešama, jo tā ļauj attīstīties. Ja vien ir konstruktīva, nevis tikai vārdi: „Tas viss ir mēsls.”

Kā tu vērtē talantu šovus un topošos jaunos māksliniekus?

Mūsu televīzijas vēl nav sasniegušas līmeni, lai to saturu varētu vērtēt kā kvalitatīvu. Man, personīgi, šovi šķiet garlaicīgi. Pasaulē ir citas, daudz interesantākas lietas par TV šoviem. Es labāk nolienu bēniņos un komponēju, nevis tērēju savu laiku kam tādam.

Varbūt jauniešiem tā ir vienīgā iespēja „izsisties”, jo ir gūti....

Nav grūti! Ir fantastiski viegli – vajag tikai sākt strādāt. Vajag tikai izdarīt mazliet vairāk par to, cik vidēji izdara citi. Tieši tā panākumus guvuši grupas „Musiqq” puiši. Nav jāmeklē problēmas onkuļos, kas nesaprot, vai šovos, kas neizceļ saulītē.

Skolas laikā nodevies tikai mūzikai?

Man bija daudz interešu, viena no tām arī hokejs. Es to arī ātri apguvu. Bet pēc vecāku ieteikuma mana tālākā darbība attīstījās mūzikas virzienā. Kas zina, varbūt būtu bijis labs hokejists.

Vai dziedošs hokejists - kā Kriss Holts. Jums abiem jau ir izveidojusies sadarbība.

Jā, mēs kopā uzdziedājām tiešraidē Ustream. 

Vai plānojat to atkārtot?

Tad redzēs. Jebkuram ir iespēja man uzrakstīt vēstuli Facebookā. Kad savāksies pietiekams interesentu daudzums, noorganizēsim atkārtotu „koncertu”.

Tā kā Kriss ir ar tevi kopā uzdziedājis, varbūt tu varētu ar viņu kopā hokeju uzspēlēt?

Es par to būtu tikai priecīgs – varētu iemest kādu ripu viņa vārtos. Tikai tad man iepriekš būtu ļoti cītīgi jātrenējas.

Seko līdzi hokejam?

Jā. Ja ir iespēja, skatos arī klātienē. Parasti „Arēnā” kārtīgi izbļaustos – tā, ka otrā dienā parunāt nevaru. Tāpēc pirms koncertiem vai ierakstiem uz hokeju iet nedrīkstu.

Kā tu domā - kādas piecas lietas cilvēkam ir jāizdara pirms nāves?

Aiz sevis jāatstāj vismaz divi pēcnācēji. Jāizdara kaut kas savas valsts labā. Jāatstāj kas paliekošs – var sastādīt kokus, sakopt kādu vietu, aizbraukt uz laukiem un palīdzēt veciem cilvēkiem salabot māju, iespēju ir miljoniem. Mēs ar tēvu laukos esam sastādījuši ļoti daudz kociņu. Uzskatu, ka katra cilvēka galvenais uzdevums ir savas dzīves laikā pilnveidoties un kļūt labākiem.

Pastāsti – kas īsti notika Ventspilī ar Jelgavas koristi, kad paparaci jūs pieķēra kopā izklaidējoties?

Bez komentāriem. Jo vairāk es taisnošos, jo vainīgāks izskatīšos, un tāds es neesmu.


Jāņa optimisms neapsīkst pat pēc intervijas pēdējā, visai kompromitējošā, jautājuma. Tā vietā lai... vismaz uzmestu lūpu, viņš ar smaidu atbild uz jautājumu, un pēc intervijas uz atvadām mani vēl turklāt sirsnīgi apkampj...

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

valery

2012-02-09 13:10:49

Ziņot

lielakais losis kas vien var but, ari dziesmas visas ir kropligas ka viņš pats

esmeralda

2012-02-05 15:34:34

Ziņot

sasodīts, nevis aizskari, bet aizkari jāraksta!!!

Tautas gara manta

2012-01-27 07:10:38

Ziņot

Tas aizņems vairāk laika, bet sniegs attiecīgi labāku rezultātu...vnk latvju Einshteins vai zin te-te!

!

2012-01-22 01:19:24

Ziņot

smukais dons žuans!

rita

2012-01-03 15:33:50

Ziņot

man loti nepatik ka vins dzied,

spicā

2011-12-07 09:56:38

Ziņot

Man Stībelis un viņa salkanās dziesmas nekad nav patikušas un nepatiks.Kā izdzirdu viņa mīksto un pliekano balstiņu ,man paliek nelabi.

Beibe

2011-12-06 16:14:05

Ziņot

Sablenderēt, Kā tad.

bulozers

2011-12-02 13:03:55

Ziņot

esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs, esi pozitīvs Tiešām sakarīgi teksti, un dziesmas labas, tā tik turpināt. Žēl ka vairs nevarēs spēlēt korporativkās pie Aināra, partijas vairs nav.

Vārds

2011-11-30 23:18:47

Ziņot

patik tas Stibela dziesmas - vienmer uzlabo garigo :)

zigis

2011-11-29 17:46:13

Ziņot

jā, jā, ar krievu dziedātāju honorāriem labprāt padalās, bet pats savējos neatklāj :D

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (6)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (4) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Igors Popovs: Dzīves sparu smeļos darbā un ceļojumos 

Ar laba garastāvokļa un lieliska izskata recepti dalās slavenību frizieris un stilists Igors Popovs.

Gada modes dizainere Inese Ozola: Mani visvairāk iedvesmo nodošanas termiņš!

Oskars Melbārdis: Dažkārt kārojas siļķmaizīti, bet sezonas laikā to nedrīkst (1)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv